Irānas kodolsarunas aizēno neskaidrības
Sarunas starp pasaules lielvarām un Irānu par tās kodolprogrammu sestdien aizēnoja nenoteiktība, jo ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka nekavējoties dodas vizītē uz Londonu, bet Irānas delegācijas vadītājs pauda šaubas par vienošanās panākšanu sestdien.
Kerija preses sekretārs paziņoja, ka viņš svētdien dosies uz Londonu, kur tiksies ar Lielbritānijas ārlietu ministru Viljamu Heigu un Lībijas premjerministru.
Vienlaikus Irānas ārlietu ministra vietnieks Abass Arakči, kas vada Irānas delegāciju, sestdien atzina, ka šaubās vai līdz dienas beigām ir iespējams panākt vienošanos.
"Notiek intensīvas un sarežģītas sarunas, un nav skaidrs, vai mēs šodien [sestdien] panāksim vienošanos," Arakči teikto citēja ziņu aģentūra "Fars". "Strīds ir par formulējumu," piebilda Irānas delegācijas vadītājs.
Sestdien pēc trīs dienu ilgām sarunām zemāka līmeņa amatpersonu starpā Ženēvā ieradās visu iesaistīto pušu ārlietu ministri, kas tika uztverts kā pagrieziena punkts, lai gan visas puses atzīst, ka vēl ir neatrisināti jautājumi.
Sarunas notiek starp Irānu un grupu P5+1, kurā ietilpst Vācija un ANO Drošības padomes piecas pastāvīgās dalībvalstis - ASV, Francija, Krievija, Ķīna un Lielbritānija - un kuru vada ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Ketrīna Eštone .
Šīs ir trešās sarunas par Irānas kodolprogrammu kopš valsts prezidenta Hasana Rovhani stāšanās amatā, un to mērķis ir Irānas kodolprogrammas ierobežošana apmaiņā pret Irānai noteikto sankciju mīkstināšanu.
Iespējamā vienošanās varētu paredzēt, ka Irāna pārtrauc urāna bagātināšanu līdz 20%, kas ir tikai dažu tehnisku soļu attālumā no kodolieroču pakāpes, samazina esošos bagātinātā urāna krājumus un piekrīt neaktivizēt plutonija reaktoru Arakā.
Savukārt pasaules lielvaras apmaiņā piekristu ierobežotiem un pārskatāmiem pasākumiem pret Irānu noteikto sankciju mazināšanai, piemēram, atjaunot pieeju daļai Irānas ārvalstu kontos iesaldēto līdzekļu.
Pēc tam sarunu ceļā varētu izstrādāt plašu un detalizētu vienošanos, kuru, kā paudusi Irāna, varētu parakstīt gada laikā.
Pret iespējamo vienošanos ir izteikti iebildumi gan ASV un Izraēlā, gan pašā Irānā.
Jau vēstīts, ka iepriekšējās sarunās, kas sākās 7.novembrī, sākotnēji tika panākts progress, tomēr 10.novembrī tās beidzās bez vienošanās Francijas iebildumu dēļ.
Irānas augstākais vadītājs ajatolla Ali Hameneji trešdien pauda atbalstu sarunām, bet uzstāja, ka Irānas piekāpībai ir robežas. Viņš arī nosauca Izraēlu par "reģiona trako suni", un Francijas prezidents Fransuā Olands raksturoja šo izteikumu kā "nepieņemamu".
Irāna vēlas sarunās panākt, lai tiktu mīkstinātas pret to noteiktās ekonomiskās sankcijas, bet P5+1 grib, lai Irāna piekāptos urāna bagātināšanas jautājumā. Rietumvalstis Irānu tur aizdomās par urāna bagātināšanu ar mērķi izgatavot kodolieročus.
Irāna ir uzsvērusi, ka urāna bagātināšanu veic saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un dara to civiliem mērķiem, piemēram, enerģijas ražošanai un medicīnai. Rietumvalstis ir paudušas aizdomas, ka Irānas īstais mērķis ir bagātināt urānu līdz 90% - nepieciešamajam līmenim tā izmantošanai atombumbā, bet Irāna to noliedz un uzstāj, ka tās programmai ir tikai mierīgi civili mērķi.
