Unikālais Līgo pagasts Gulbenes novadā: atentāts pret Kārli Ulmani, teātra dīvas bērnības zeme. FOTO. VIDEO
Katru gadu Līgo svētkos un Jāņos ieinteresēti skati pavēršas uz Līgo pagasta Gulbenes novadā pusi. Arī Jauns.lv piedāvā ielūkoties šī pagasta virzienā, kas ir zīmīgs ne tikai ar savu maģisko nosaukumu, bet arī citām vērtībām: izrādās tas liecina par latviešu dzimtļaužu alkām pēc brīvestības, tur savulaik notika atentāts pret Ministru prezidentu Kārli Ulman,i un pagasts ir skatuves dīvas Antras Liedskalniņas (1930-2000) bērnības zeme.
79 kvadrātkilometrus lielais Līgo pagasts, kuru apdzīvo ap 350 cilvēkiem, ir mazākais pagasts Gulbenes novadā, kas tā īpaši nevar lepoties ar strauju izaugsmi (piemēram, gadsimta sākumā tajā mita ap 550 cilvēku), bet tas ir ierakstījis vienu otru spilgtu lappusi Latvijas vēsturē.
Maģiskais nosaukums
Pagasts salīdzinājumā ar citiem mūsu valsts pagastiem ir jauns, tas izveidots pēc Otrā pasaules kara, atdalot tā teritoriju no Jaungulbenes pagasta. 1945. gadā Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā izveidoja Līgo ciema padomi, kas divus gadus – no 1947. līdz 1949. gadam - ietilpis Gulbenes apriņķī. Pēc tam to uz septiņiem gadiem iekļāva Cesvaines rajonā, lai 1956. gadā atkal pievienotu Gulbenei. Atjaunojot Latvijas neatkarību, Līgo ciema padomi pārdēvēja par pagastu. Tā ka par Līgo pagastu tas saucas tikai 33 gadus.
Līgo pagasts - vienīgais Latvijā:
Klīst vairākas versijas, kāpēc pagastam radies Līgo nosaukums. Patriotiskākā ir tāda, ka 17. gadsimtā no muižkunga Stukmaņos (tagad – Aizkraukles novada Klintaines pagasts) izbēga trīs dzimtļaužu ģimenes, kuras apmetās tagadējā Līgo pagasta teritorijā (par to liecina arī tas, ka joprojām Līgo pagastā ir pāris māju, kuru nosaukumā ir vārds “Stukmaņi”). Tad nu viņi vai viņu pēcteči vietai, kurā izbēgušie dzimtļaudis bija raduši patvērumu, gribēja dot kādu patriotisku nosaukumu, un tā nu radās “Līgo”.
Ir arī otrs, daudz ticamāks stāsts, ka Līgo ciems savu nosaukumu ieguvis, pateicoties netālu esošās muižas nosaukumam (te jāpiebilst, ka vāciski “licht” nozīmē “gaisma”).
Līgo gaismas pils
Pagasts tik tiešām var lepoties ar savu gaismas nosaukumu, par ko liecināja skolas esamība. Pēc tās likvidācijas pagasta iedzīvotāju skaits diemžēl sāka iet mazumā.
Otrajā lielākajā pagasta ciemā, kas arī nodēvēts savā ziņā maģiskā nosaukumā – Siltais, 1875. gadā nodibināja skolu, kura desmit gadus vēlāk tika nodēvēta par Jaungulbenes divgadīgo ministrijas skolu, kas bija pirmā ministrijas skola Vidzemē. 1936. gadā tā kļuva par sešgadīgo, padomju laikā vispirms par septiņgadīgo, tad par Siltāju astoņgadīgo pamatskolu.
Pirmā pasaules kara laikā tur par skolotāju strādāja dzejnieks Vilis Plūdonis, kurš bija devies bēgļu gaitās un dzīvoja pie sava brāļa.
Līgo svētki Līgo pagastā:
Skola ievērojama arī ar to, ka tajā savas skolas gaita uzsāka leģendārā latviešu aktrise Antra Liedskalniņa. Līgo pagasts ir viņas dzimtā puse. Viņa dzimusi toreizēja Jaungulbenes pagasta “Stūrās” (tagad - Līgo pagastā) Arvīda un Annas Liedskalniņu ģimenē, mājās, kuras cēlis viņas vectēvs. 1940. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, viņas evakuējušas uz Krieviju. Māte ar meitām pēc kara atgriezās Jaungulbenes pagastā, un Antra Liedskalniņa atsāka mācības Siltāju skolā. Pēc tam mācības turpināja Madonas un Gulbenes vidusskolā, 1951. gadā iestājās Teātra institūtā un pēc tā absolvēšanas 1955. gadā kļuva par Nacionālā teātra aktrisi.
2009. gadā skola kļuva par Gulbīša vidusskolas (Jaungulbenē) filiāli, līdz 2010.gada 29. decembrī ar novada domes lēmumu to likvidēja. Nu tajā izveidots Gulbenes novada sociālās aprūpes centrs “Siltais”.
Atentāts pret Kārli Ulmani
Latvijas vēsturē Līgo pagasts ierakstīts arī ar to, ka tā pie tā robežas ar Lubānas pagastu 1920. gada 15. aprīlī notika atentāts pret toreizējo Ministru prezidentu Kārli Ulmani.
Todien divas dienas pirms Satversmes sapulces vēlēšanām uz Cesvaines–Lubānas lielceļa notika neveiksmīgs “slepkavu uzbrukums”, kā to raksturoja tā laika prese, vienam no Latviešu Zemnieku savienības līderiem Kārlim Ulmanim, kurš bija devies priekšvēlēšanu aģitācijas braucienā, lai latviešus mudinātu balsot par zemsaviešiem.
Viņam vaļējā automašīnā pārbraucot no Jaungulbenes uz kārtējo sapulces vietu Lubānā, ļaundari meža ieskautā ceļa pagriezienā, auto tuvojoties, uzspridzināja priedi. Koks pārgāzās pāri šosejai tieši spēkrata priekšā. Plāns bija panākt, lai automašīna apstājas, un tad to apšaudīt.
Situāciju glāba adjutants Miervaldis Lūkins: kad no meža sāka šaut, viņš sāka atklāja pretuguni. Pārsteiguma moments zuda, un uzbrucēji atkāpās. Ja neskaita savainoto šofera roku, nopietni neviens incidentā necieta.
Vēlāk kļuva zināms, ka uzbrukumu īstenoja no padomju Krievijas iesūtītā Oskara Rihtera (“Džeka”) teroristiskā grupa piecu vīru sastāvā. Par to terorists vēlāk lielījās savās publikācijās, kas tik izdotas Krievijā (vēlāk arī padomju Latvijā). Šis “varoņdarbs” gan viņu nepaglāba no represijām, un viņš Krievijā tika noslaktēts Staļina laika “latviešu operācijā”.
1939. gadā atentāta vietā uzstādīja akmeni ar piemiņas plāksni, ko padomju gados iznīcināja, bet 1988. gadā, pateicoties “Helsinki 86” grupas aktivitātēm, atjaunoja.
“Valdības Vēstnesis” par šo atentātu rakstīja: “Uz Cesvaines-Lubānas lielceļa, Lubānas mežā, netālu no Liedes kroga, 15. aprīlī priekšpusdienā izdarīts slepkavu uzbrukums ministru prezidentam. Slepkavas bija palikuši zem lielas priedes piroksīna lādiņu, kurš sprāgdams pārgāza priedi pār ceļu. Priede gāzdamas par laimi neskāra automobili, bet nogāzās pār ceļu. Automobilim apstājoties, şlepkavas atklāja uz ministru prezidentu flinšu uguni. Atklājot no automobiļa ātru pretuguni, slepkavu nolūkam nebija cerētu panākumu, tie ātri pazuda mežā. Ļaundaru meklēšanai un meža novērošanai sperti visi soļi.”
Tie, kuri šogad ieplānojuši nolīgot un sagaidīt Jāņu dienu Līgo pagastā, 23. jūnijā pulksten 18.00 aicināti uz Līgo pagasta dienu ar dažādām sportiskām un radošām aktivitātēm, Līgo amatierteātra izrādi “Dāvana tantei!”, velosipēdu parādi un ballīti kopā ar muzikālo apvienību “Audio defekts”.
