Latviešu unikālā mīlestības garša – konfekte “Serenāde”
Pirms 85 gadiem Rīgā tapa joprojām slepenībā turētā saldās mīlestības garšas recepte, kurai dots nosaukums – konfekte “Serenāde”. Rūpnīca “Laima” ...
Unikālā latviešu saldā mīlestības garša: konfektes “Serenāde” romantiskā vēsture. FOTO
Valentīndienā īpaši šķetinām mīlestības stāstus un uzdodam jautājumus, kā pareizi mīlēt, kas ir mīlestība, kā nosvinēt īpašo 14. februāra dienas ballīti un tā tālāk. Ir arī daži, kas Valentīndienu uzskata par aizjūras māžošanos un tās nozīmību noliedz. Tomēr ir viena lieta ar ko latvieši mīlestības lietu sakarā izceļas citu tautu un zemju vidū, jo tieši mēs zinām kā garšo īsta mīlestība. Jau 85 gadus latvieši pārliecināti, ka mīla garšo pēc aprikozēm, riekstiem un šokolādes – tāpat kā konfekte “Serenāde”.
Sevišķi jau vecākās paaudzes pārstāvji pārsvarā spriedelē par to, ka Valentīndienas tradīcijas latvju zemei tā kā pārāk svešas un tās nav ko piekopt. Tomēr mūsu seniori – vecvecmāmiņas un vecvectētiņi, kuri piedzīvojuši vecos labos “miera laikus”, kad saldumu un kārumu izvēle nebija tik plaši globāla kā šodien un pārsvarā nācās apmierināties ar pašmāju saldo garšu, bija naski “saldās mīlestības” svinētāji un cienītāji, ar ko nu jau gadu desmitiem ilgi iemantojuši slavu visā plašā pasaulē.
Slepenā mīlas receptūra
Pirms 85 gadiem Rīgā tapa joprojām slepenībā turētā saldās mīlestības garšas recepte, kurai dots nosaukums – konfekte “Serenāde”. Rūpnīca “Laima” to sāka ražot Rīgā 1937. gadā un to turpina darīt līdz pat šai dienai. Tikai nu “Serenāde” netop vairs Rīgā, bet gan Ādažos, jo pirms pāris gadiem “Laimas” šokolādes fabriku pārcēla no Miera ielas Rīgā uz Ādažiem.
“Serenāde” ir viena no Latvijas unikālajām garšām, tāpat kā Rīgas melnais balzams, slavenās zelta šprotes, sklandrauši vai Rucavas baltais sviests. Un konfektes receptūra, atšķirībā no pašām konfektēm, ārpus fabrikas sienām nav izgājusi kopš pirmajiem Ulmaņlaikiem. “Laima” (tagad jau kā Norvēģijas uzņēmuma “Orkla” sastāvdaļa) to sargā kā vienu no savas firmas lielākajiem dārgumiem, un nekur citur pasaulē šīs konfektes garšu nav izdevies nokopēt.
Serenādes mīlas leģenda
Ne tikai pats “Serenādes” nosaukums (trubadūru lirikas termins, kas apzīmē apsveikuma dziesmu mīļotajai), bet arī tās rašanās saistās ar kaislīgu mīlu.
“Serenādes” leģenda, kas jau gadu desmitiem tiek stāstīta, vēsta, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē konfekšu fabrikā “Laima” strādāja kāds jauns un īpaši talantīgs saldumu meistars. Viņš bija ļoti iemīlējies kādā meitenē, bet tā vietā, lai vienkārši bildinātu izredzēto, viņš nolēma to izdarīt īpaši oriģināli. Kā vissaldāko apliecinājumu savai mīlestībai viņš radīja jaunu konfekti, un, nosaucis to par “Serenādi”, to dāvināja savai sirds mīļotajai”.
Kura sieviete gan spētu atteikt tik saldam piedāvājumam? Meitene drīz vien kļuva par viņa sievu, un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Šīs leģendas patiesumu tagad gan ir grūti pārbaudīt, taču viens gan ir skaidrs – īsta mīlestība pārdzīvo laikus! Un kļūst aizvien izsmalcinātāka un daudzveidīgāka.
No konfektes līdz saldējumam un rokassomiņai
Jau šajā gadsimtā “Serenāde” piedzīvojusi “uzlabojumus”. Nu tā vairs nav tikai kā klasiska šokolādes konfekte, bet arī kā šokolādes tāfelīte, šokolādes batoniņš, zefīrs un pat saldējums. Pie tam pirms pieciem gadiem, kad tika svinēta “Serenādes” 80. dzimšanas diena, latviešu zīmola “From Bee with love” dizainere Olga Grigurko radīja unikālu “Serenādes” somiņu sēriju. Tā kā nu “Serenāde” ir ne tikai garšīga, bet arī skaista!
Kādreizējais akciju sabiedrības “Laima” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis reiz teicis: “Konfekte “Serenāde” ir nemainīgi klasiska vērtība, kuras unikālā recepte izstrādāta laikā, kad saldumu ražošanu Latvijā dēvēja par baudvielu rūpniecību. Arī neskatoties uz paaudžu maiņu, sasniedzot visnotaļ cienījamu vecumu, “Serenāde” joprojām ir unikāla ar savu neatkārtojamo garšas buķeti, kurai nav līdzīgas. Tā ir vienīgā no “Laimas” konfektēm, kuras recepte allaž ir bijusi ekskluzīvā “Laimas” īpašumā. Turklāt “Serenādes” tapšanas noslēpums nekad nav izpausts ārpus uzņēmuma sienām, arī (padomju okupācijas) laikā, kad citas “Laimas” populārākās konfektes tika ražotas arī citur Padomju Savienībā”.
Vien zināmas “Serenādes” galvenās sastāvdaļas – tumšā šokolāde, augļu želeja. aprikozes, rieksti un mazliet vien konfekšu meistaram zināmas maģijas. Savulaik sociālo tīklu Latvijā veiktajā aptaujā konfektei “Serenāde” tika piešķirts Konfekšu karalienes tituls. Un tā savās karaliskajās vizītēs dodas ne tikai uz tuvējās un tālējās Eiropas zemēm. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, “Serenāde” tiek eksportēta pa visu plašo pasauli. Sevišķi populāra tā esot tādās aizjūras zemēs kā ASV, Kanāda, Azerbaidžāna, Kazahstāna un Mongolija.
Serenādiskie skandāli
Bet kā jau katrā ilgā kopdzīvē, nav izticis arī bez skandāliem. 85 gadus ilgajā sadzīvošanā ar “Serenādi” tāds bijis ne viens vien. Lūk, pārītis no šajā tūkstošgadē skaļākajiem “serenādiskākajiem kašķiem”.
2015. gadā pircējus samulsināja konfektes sastāva dažādais atšifrējums: uz sveramo konfekšu kārbas bija norādīts, ka salduma ražošanai izmantota palmu eļļa, bet uz konfekšu dāvanu kastes nekādas norādes par palmu eļļu nebija. Uzņēmumam nācās skaidroties, kā tas tā gadījies.
Tad nu atklājās, ka palmu eļļa „Serenādes” sastāvā tik tiešām kādreiz ir bijusi, bet nu to jau vairākus gadus konfekšu ražošanā neizmantoja. “Laimas” pārstāvji pieļāva, ka pirms septiņiem gadiem „Maximā” pie sveramo konfekšu kastes uzlīmētais „Serenādes” sastāva atšifrējums bija drukāts pirms vairākiem gadiem, kad konfekšu ražošanā vēl izmantoja palmu eļļu.
Jāatgādina, ka 2011. gadā izcēlās skandāls, kuru izraisīja dāņu profesors Stēns Stenders, kurš apgalvoja, ka „Laima” savos ražojumos izmanto pārāk daudz neveselīgās transtaukskābes, tostarp arī palmu eļļu. Pēc šī skandāla „Laima” atteicās no transtauku glazūrām uz šokolādes konfektēm.
2007. gadā “Serenāde” pamatīgu fiasko piedzīvoja mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kur Kauņas pilsētas Valsts pārtikas un veterinārais dienests izdeva rīkojumu no tirdzniecības izņemt “Serenādi”, jo konfektēs tika atrasti tārpi. Saskaņā ar dienesta izplatīto paziņojumu presei, to apliecināja arī Lietuvas Nacionālās laboratorijas izmeklēšanas atzinums.
Tārpus “Serenādē” atrada, reaģējot uz kāda pircēja sūdzību un pārbaudot “Rimi” tirdzniecības centru Kauņā. Par šo incidentu Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests informēja Eiropas Komisiju.
Nu “Serenādē” jau sen kā nav atrasti ne tārpi, ne palmu eļļa, tomēr saldummīļus tracina tās sālītā cena, kas pēdējos gados burtiski kāpusi debesīs. Uzreiz pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas – 1992. gada nogalē - tā maksāja 620 Latvijas rubļus kilogramā (pēc tā laika valūtas kursa pārrēķinot uz eiro – 4,41 eiro kilogramā), bet tagad lielākajos tirdzniecības centros bez atlaides tā maksā teju 18 eiro jeb 17,99 eiro kilogramā. Tā kā pēdējo 30 gadu laikā “Serenādes” cena pieaugsi četras reizes jeb aptuveni par 45 eirocentiem gadā.
Kā top konfektes "Laimas" šokolādes ražotnē Ādažos
2021.gadā "Orkla Latvija" strādāja ar 112,8 miljoni eiro apgrozījumu un 2,3 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2009.gadā, ...