Latvijā vispatriotiskākās ielas sastopamas tikai Latgalē
Latvijas valsts dzimšanas datuma – 18. novembra vārdā ielas nosauktas tikai Latgales pilsētās: gan lielās, gan mazās. Paradoksāli, bet ne Rīgā, ne citur Latvijā ārpus zilo ezeru zemes 18. novembra vārds nav iemūžināts nevienā urbānajā vietā.
Ir, protams, Brīvības ielas un Neatkarības laukumi, bet ne 18. novembra ielas. Tad kāpēc Rēzeknē, Daugavpilī, Ludzā un vēl pāris vietās Latgalē ir 18. novembra ielas, bet citur Latvijā ne?
Latgalieši viskaismīgāk gaidīja 18. novembra laikmeta iestāšanos
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītājas vietniece zinātniskajā darbā Valentīna Slavkovska savulaik Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” izteikusi pieņēmumu, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka latgalieši savulaik daudz ilgāk un ar lielākām cerībām gaidīja “18. novembra laikmeta” iestāšanos. Brīvības cīņas Latvijas austrumos noslēdzās tikai 1920. gada sākumā, un tādēļ latgalieši, ja tā var teikt, bija daudz pateicīgāki šim nozīmīgajam datumam, ko arī apliecināja pilsētu vietvārdos.
Rīgas dome izbrāķē ielu pārdēvēšanu
Arī galvaspilsētā bijuši vairāki mēģinājumi, kādu ielu vai bulvāri nodēvēt 18. novembra vārdā, bet tas nav vainagojies panākumiem.
Pirmais mēģinājums nosaukt kādu galvaspilsētas ielu par 18. novembra ielu bija 1923. gadā, kad izskanēja priekšlikums šo datumu piešķirt toreizējai Suvorova ielai (tagad – Krišjāņa Barona iela). Jāatgādina, ka tagadējā Baroniela Rīgā cara laikā nebija vis nosaukta krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova (1730-1800) vārdā, bet gan viņa mazdēlam, arī Aleksandram, par godu. Šis Aleksandrs Suvorovs (1804-1882) no 1848. līdz 1861. gadam bija cara impērijas Baltijas provinču ģenerālgubernators. Bet uzvarēja ideja ielu nosaukt Dainu tēva vārdā. Uzreiz pēc tam arī izskanēja ideja par 18. novembra ielu pārdēvēt Aleksandra ielu, bet beigu galos arī tai piešķīra citu - Brīvības vārdu. 1933. gadā bija arī ierosme par 18. novembra ielu nosaukt Jēkaba ielu, bet arī nesekmīgi.
Ideja par 18. novembra ielu Rīgā atdzima jau šajā gadsimtā. 2015. gadā Rīgas pilsētas Attīstības departamenta pārstāvis Kaspars Līcītis skaidroja, ka toreiz pašvaldība “neatrada pietiekoši piemērotu ielu, ko varētu nosaukt par 18. novembra ielu. Tika pieņemts lēmums gaidīt to brīdi, kad Rīgā izveidosies jauna, tiešām svarīga iela, kas būtu maģistrāle un kura varētu būt cienīga nest 18. novembra nosaukumu”.
Tad tika izbrāķētas ierosmes Latvijas dzimšanas dienas datumu piešķirt 11. novembra krastmalai (sākot no Kaļķu ielas līdz Eksporta ielas sākumam), Krišjāņa Valdemāra ielas posmam no Nacionālā teātra līdz Slokas ielai, kas sevī ietver Vanšu tilta brauktuvi un Bāriņu ielas un Uzvaras bulvāra posmam no Aleksandra Grīna bulvāra līdz 11. novembra krastmalai.
18. novembra ielas Latgalē
Tā nu valsts reģistros var atrast sešus vietvārdus, kas izrāda godu šim nozīmīgajam datumam. 18. novembra iela ir Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Naujenes pagasta Vecstropos un Laucesas pagasta Mirnijā, bet 18. novembra laukums - Krāslavā.
* Daugavpilī 18. novembra ielas vēsture sākusies 19. gadsimta vidū, kad tās vārds bijis Šosejas iela, kurai 1935. gadā piešķīra 18. novembra vārdu. Tā bija galvenā iela, pa kuru iebrauca Daugavpilī, un lielceļa, kas savieno Sanktpēterburgu ar Varšavu, daļa. Padomju okupācijas laikā šai ielai tika dots Sarkanarmijas vārds. Tā ir garākā pilsētas iela – 8,3 kilometri, kas ir arī valsts galvenā autoceļa A13 trase. Savukārt Naujenes pagasta Vecstropos esošo 18. novembra ielu var uzskatīt par Daugavpils garākās ielas “turpinājumu”.
* Rēzeknē 18. novembra iela iet cauri visam Centra rajonam, un tā savieno pilsētas rietumos esošo dzelzceļa līniju ar Rēzeknes upi, iet perpendikulāri pilsētas galvenajai ielai – Atbrīvošanas alejai. Ielas garums – 1,65 kilometri.
* Ludzā 18. novembra iela ir tikai aptuveni puskilometru gara, taču ne mazāk svarīga pilsētai. Sākotnēji to sauca Solnečnajas (Saules) vārdā, bet okupācijas laikā - 1964. gadā to pārdēvēja par Zaiceva ielu. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1992. gadā tai deva 18. novembra nosaukumu.
* Bet Augšdaugavas novada Laucesas pagasta Mirnija ciemā 1993. gada oktobrī par 18. novembra ielu tika pārdēvēta Oktobra iela.
* Toties Krāslavas centrā ir vienīgais laukums, kam dots 18. novembra vārds. Līdz 1990. gada novembrim tā nosaukums bija Smorugova iela, bet patiesībā tas ir senais tirgus laukums.
Jāpiebilst, ka Latvijā ir vēl pāris lielu ielu, kas nodēvētas novembra zīmīgo datumu vārdā. Tomēr tas nesaistās ar 1918. gada, bet gan 1919. gada novembri un Latvijas brīvības cīņām jeb uzvaru pār Bermonta karaspēku. Pirmām kārtām, Rīgā tā ir 11. novembra krastmala, jo tieši 1919. gada 11. novembrī Latvijas Bruņotie spēki no Rīgas padzina Bermonta-Avalova komandēto un Rīdigera fon der Golca atbalstīto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju.
Savukārt Liepājā ir 14. novembra bulvāris, kas 6,7 kilometru garumā ved no Brīvības ielas līdz Karostai. Iela tā nosaukta par godu 1919. gada 14. novembrim, kad Latvijas armija varonīgi atvairīja Bermonta uzbrukumu Liepājai un pilsētu neatdeva ienaidniekam. Tādēļ liela daļa vēsturnieku uzskata, ka Liepājā Lāčplēša diena būtu svinama nevis 11., bet gan 14. novembrī.
