Izcili ukraiņi, kurus apbrīno visā pasaulē
Pēc tam, kad 13. gadsimta viducī mongoļi sagrāva senāko austrumslāvu valstisko veidojumu Kijevas Krievzemi, ukraiņu nācija teju astoņsimt gadu ir bijusi kā vārpata vējā – to ir maluši laiks, ģeopolitiskie musoni, dažādu kalibru svešzemju tirāni un citas kataklizmas. Taču tas nav traucējis dzimt izciliem ukraiņu tautas dēliem un meitām, par dažiem no kuriem mēs šeit pastāstīsim.
Trīs hetmaņi
Ukraiņi allaž ir bijuši naski un veikli karotāji, taču arī bez šīm prasmēm daudziem no viņiem bija dāvāti harismātisku līderu un pat augstāko karavadoņu vai valstsvīru talanti.
Bogdans Hmeļņickis
Viens no Zaporožjes Sečas kazaku līderiem, kuram 1648. gadā izdevās pasludināt neatkarīgu valsts veidojumu – hetmanātu. Ne velti daudzi ukraiņi viņu dēvē par nācijas tēvu, bet daži radikāļi uzskata, ka viņš tos esot nodevis, jo jau pēc sešiem gadiem, ģeopolitisko apstākļu spiests, hetmanāts tika pievienots Krievijas caristei.
Ivans Mazepa
Īsta trillera cienīgs ir vēl viens Zaporožjes hetmaņa Mazepas dzīvesgājums. Uzaudzis Polijas karaļgalmā, viņš tomēr neatteicās no savu kazaku virsvadības, Krievijas armijas pusē piedalījās karā pret turkiem un, sākoties Ziemeļu karam, bija viens no galvenajiem Pētera I sabiedrotajiem. Taču, īsi pirms kampaņas galvenā notikuma – kaujas pie Poltavas – Mazepa ar 1500 kazakiem pārgāja Kārļa XII pusē un pēc zaudētas batālijas aizmuka uz Osmaņu impēriju, kur drīz arī nomira.
Nestors Mahno
Batjka jeb atamans Mahno bija sprādzienbīstams 1905. gada Krievijas revolūcijas produkts. Absolūts anarhists, kurš karoja ar visu, kas kustas – gan ar Petļuras ukraiņu nacionālistiem, gan Deņikina baltgvardiem un, protams, arī pašiem boļševikiem. Mahno izgudrotais galvenais militārais gadžets, protams, ir leģendārā tačanka.
Trīs spalvas meistari
Bez militārā gēna iedzimtības ukraiņu nācijai piemīt arī citi talanti. Kā pirmos varētu minēt stāstniekus jeb prozas un poēzijas mākslas virtuozus.
Nikolajs Gogolis
Pareizticībā kristīts kā Mikola, slavenais rakstnieks piedzima bagātā ukraiņu ģimenē Krievijas impērijas Poltavas guberņā. Izglītību viņš ieguva krieviski impēriskā vidē un tāpēc visus savus pasaulslavenos darbus – gan romānu Mirušās dvēseles, gan stāstus Šinelis un Tarass Buļba, gan lugas Revidents un Precības – sarakstīja krievu mēlē. Taču arī ukraiņu folklora uz viņu bija atstājusi nezūdošu ietekmi, kas visspilgtāk rodama stāstu izlasē Vakari ciematā pie Dikaņkas.
Tarass Ševčenko
Ne velti šā vīra portrets rotā Ukrainas valūtas 100 grivnu banknoti. Paši ukraiņi Ševčenko dēvē par modernās ukraiņu literatūras, kā arī modernās ukraiņu valodas tēvu. Būdams dzimtļaužu kārtas, viņš, pateicoties sava vācu muižnieka protekcijai, gan Viļņā, gan Sanktpēterburgā apguva glezniecību. Vēlāk jau viņš kļuva par dižmeistara Kārļa Brilova mācekli un tieši šo studiju laikā arī radīja savus slavenākos lirikas darbus – dzejoļu krājumu Kobzar un poēmu Haidamaki.
Ivans Franko
Poliglots, politiķis un literāts Franko piedzima kalēja ģimenē Austroungārijas impērijā, tagadējā Ļvivas apgabalā. Turpat, iestājies universitātē, viņš aktīvi iesaistījās Galīcijas rusofilu kustībā, kuras biedri savā sarakstē izmanto jazičije – ukraiņu valodas un baznīcas slāvu valodas miksli. Darbojies teju visos literārajos žanros – rakstniecībā, dzejā un dramaturģijā. Tulkojis un savus darbus izdevis gan ukraiņu, gan poļu, gan vācu, gan krievu valodā.
Trīs futbolisti
Izklausās paradoksāli, taču no eiropiešiem individuāli veiksmīgāki par Ukrainā dzimušajiem kājbumbas meistariem bijuši vien francūži, portugāļi un holandieši.
Oļegs Blohins
Kijevā dzimušais Blohins noteikti ir viens no visu laiku labākajiem PSRS futbolu pārstāvējušajiem uzbrucējiem. Astoņreiz kopā ar Kijevas "Dinamo" kļuvis par PSRS čempionu, trīsreiz atzīts par PSRS labāko futbolistu, bet 1975. gadā arī par izcilāko kājbumbas meistaru visā Eiropā. Izcīnījis divas olimpiskās bronzas godalgas. 2006. gadā viņa trenētā Ukrainas valstsvienība iekļuva Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfinālā.
Ihors Belanovs
Odesā dzimušais Belanovs tieši tur arī sāka profesionālā sportista karjeru. Pēc vairākiem gadiem "Černomorec" komandā viņš pārcēlās uz Kijevas "Dinamo" un kopā ar to 1986. gadā izcīnīja Eiropas Kausu ieguvēju kausu. Tajā pašā gadā viņš ar PSRS izlasi devās uz pasaules čempionātu Meksikā, kur astotdaļfinālā pret Beļģiju guva trīs vārtus jeb hettriku. Tā paša gada izskaņā Belanovs tika atzīts par Eiropas labāko futbolistu.
Andrijs Ševčenko
Dzimis Kijevas apgabala ciemā Dvirkivščinā PSRS armijas virsnieka ģimenē, viņš noteikti bija viens no labākajiem futbola snaiperiem Eiropā gadsimtu mijā. Septiņu gadu laikā, aizstāvēdams itāļu kluba AC "Milan" krāsas dažādu kalibru turnīros, viņš 208 spēlēs guvis 127 vārtus! Bijis seškārtējs Ukrainas labākais gada spēlētājs, Itālijas čempions un UEFA Čempionu līgas uzvarētājs. 2004. gadā Ševčenko atzīts par Eiropas labāko futbolistu.
Trīs aktrises
Kā jau minējām, ukraiņu tautu, gluži kā pieneņpūkas, ir mētājuši pa pasaules ārēm teju astoņsimt gadu. Izņēmums nav arī daiļais dzimums – Holivudas aktrišu vidū ir daudz dāmu ar ukraiņu saknēm – Mila Jovoviča, Mila Kunisa, Vera Farmiga un vēl citas. Mums būs alternatīva izvēle.
Olga Kuriļenko
Dzimusi Ukrainas pilsētā Berdjanskā, Olga jau trīspadsmit gadu vecumā uzsāka modeles karjeru, vēl pēc trim gadiem kopā ar ģimeni pārcēlās uz Parīzi un vēlāk ieguva arī Francijas pilsonību. 26 gadu vecumā sāka aktrises karjeru un kļuva par Bonda meiteni filmā Mierinājuma kvants. Vēl no viņas zināmākajiem darbiem jāmin Aizmirstība kopā ar Tomu Krūzu, Centurions ar Maiku Fasbenderu un Foršā diena.
Olha Sumska
Dzimusi Ļvivā Ivana Franko Nacionālā dramatiskā teātra aktieru ģimenē. Pirmais iznāciens rampu gaismā Olhai ir vēl pirms skolas laikiem – piecu gadu vecumā, bet jau septiņpadsmit gados uzvedumā Vakari ciematā pie Dikaņkas viņa spēlē uzreiz trīs lomas. Īstu zvaigžņu stundu viņa piedzīvoja, filmējoties vēsturiskajā kostīmdrāmā Roksolana – sultāna gūstekne un vairākos tās turpinājumos. Patlaban Sumska ir vadošā Ivana Franko teātra aktrise, kā arīdzan Ukrainas Nopelniem bagātā tautas māksliniece.
Oksana Fandera
Oksana dzimusi Odesā. Kinematogrāfā viņa debitēja ar epizodisku lomu filmā Elektronika piedzīvojumi. Taču, pateicoties savai spilgtajai ārienei, popularitāti viņa ieguva PSRS pirmajā skaistumkonkursā Maskavas skaistule 1988. gadā, iegūstot tajā otro vietu. Pēc diviem gadiem viņa apprecējās ar kinorežisoru Filipu Jankovski un piedalījās viņa filmās Kustībā, Galma padomnieks un Cietpauris. Viņas jaunākā kinoloma – filmā Salut 7.
Trīs slaveni vīri
Par slaveniem un zināmiem ukraiņiem varētu sarakstīt vairākus enciklopēdiju sējumus, bet mēs šeit gribētu pieminēt vēl trīs pasaulslavenus vīrus.
Ivans Kožedubs
Dzimis Čerņigovas apgabalā, jau divdesmit piecu gadu vecumā viņš kļuva par trīskārtējo Padomju Savienības varoni un labāko tās pilotu Otrajā pasaules karā, notriecot 62 (pēc citiem datiem – 64) ienaidnieka lidmašīnas. Par galveno viņa panākumu tiek uzskatīta supermodernā reaktīvā meseršmita Me-262 pieveikšana 1945. gada februārī. Vēl pēc četrdesmit gadiem viņam piešķīra PSRS aviācijas maršala pakāpi.
Aleksandrs Dovženko
Padomju scenārists, režisors un filmu producents piedzima Sosņicas staņicā Čerņigovas guberņā. Pēc Pirmā pasaules kara viņš apmetās Harkivā, kur ilustrēja grāmatas un zīmēja boļševikiem tīkamus transparentus. Savus filmēšanas un montāžas talantus Aleksandrs atklāja 1926. gadā, kad arī iznāk viņa pirmā filma Mīlestības ogas. Vēlāk par viņa tā saucamo Ukrainas triloģiju – Zvenigora, Arsenāls un Zeme – sajūsminājās pat kapitālistiskie kinokritiķi, un pēdējo no tām vēl šobaltdien daudzi eksperti uzskata par absolūtu kinošedevru. Tiesa, par Otrā pasaules kara laikā sarakstīto scenāriju Liesmojošā Ukraina viņu pēc Ņikitas Hruščova denunciācijas izsauca uz paklāja pie Staļina. Jau pēc kara viņš kļuva par mentoru un skolotāju tādiem slaveniem kinorežisoriem kā Sergejs Paradžanovs un Larisa Šepitko.
Sergejs Koroļovs
Padomju raķešu konstruktors Koroļovs piedzima Ukrainas pilsētā Žitomirā. Līdz 1930. gadam viņš projektēja planierus, bet gadu vēlāk kopā ar Frīdrihu Canderu izveidoja Reaktīvās kustības pētīšanas grupu, kuras vadībā tapa pirmās padomju šķidrās degvielas raķetes. Taču galvenie Koroļova panākumi saistīti ar kosmonautiku – viņa vadībā tika palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Sputņik - 1, bet vēl pēc četriem gadiem kosmosā ar Vostok - 1 devās pirmais cilvēks – Jurijs Gagarins.
Šis raksts un daudz kas cits interesants žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.