foto: Publicitātes foto
Ne tikai "Tesla" ir elektroauto: iepazīstam elektromobiļu šedevrus
"Nikola Badger".
2021. gada 15. augusts, 05:16

Ne tikai "Tesla" ir elektroauto: iepazīstam elektromobiļu šedevrus

Sandris Metuzāls

9vīri

Visi zina tādus auto ražotājus "Volkswagen", "Toyota" vai BMW, taču jau tuvākajā laikā autobūves patriarhiem nāksies pierauties, jo autosalonu piedāvājumu papildinās jauni un līdz šim nezināmi zīmoli. To specialitāte – elektroautomobiļu būve. Un ambīciju ziņā viens otrs no šiem jaunpienācējiem var mēroties ar Īlona Maska loloto "Tesla". "Deviņvīri" iepazīstina ar elektroauto jaunā viļņa spilgtākajiem pārstāvjiem.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

"Aspark Owl"

foto: Publicitātes foto
"Aspark Owl".

Masanori Jošidas dibinātā "Aspark" ir salīdzinoši jauna kompānija – tās pirmsākumi meklējami 2005. gadā. Savas darbības pirmo desmitgadi japāņu firma specializējās dažādu inženiertehnikas un programmēšanas pakalpojumu sniegšanā. Pirms dažiem gadiem tā nolēma iebrist elektroautomobiļu druvā. Turklāt darīt to ar vērienu, uzbūvējot supervāģi, kas atstātu ēnā daudzus sporta automobiļus. Un tā 2019. gadā dienasgaismu ieraudzīja elektroauto "Aspark Owl", ko vispirms atrādīja pāris auto izstādēs, bet pagājušajā rudenī tas sasniedza rekordu, no 0 līdz 100 kilometriem stundā ieskrienoties nepilnās 1,9 sekundēs.

foto: Publicitātes foto
"Aspark Owl".

Patlaban "Aspark Owl" jau ir nonācis pārdošanā, taču par šā elektroauto sērijveida ražošanu runāt būtu pārspīlēti – paredzēts uzbūvēt tikai 50 šādas automašīnas. Cik šis auto maksā? Ak, tīro nieku – sākot no 2,7 miljoniem eiro.

foto: Publicitātes foto
"Aspark Owl".

"Bollinger B1"

foto: Publicitātes foto
"Bollinger B1".

"Bollinger Motors" ir viens no daudzajiem startapiem, kas saradās pēc Tesla parādīšanās pie apvāršņa. 2014. gadā Ņujorkā Roberts Bolingers izveidoja savā vārdā nosauktu kompāniju ar mērķi būvēt elektriskus apvidus automobiļus. Iznākumā tapa "Bollinger B1" – ārkārtīgi robusts dampis, kas izskatās gluži kā ar cirvi tēsts. Eiropā kaut ko tādu pārdot droši vien būtu pagrūti, taču amerikāņiem šādas lietas patīk, un nav izslēgts, ka B1 kaut kādu tirgus daļu patiešām izdodas paņemt. Auto aprīkots ar elektromotoriem, kas ļauj sasniegt 614 zirgspēku jaudu un no 0 līdz 100 kilometriem stundā ieskrieties 4,5 sekundēs. Nepavisam nav slikti automobilim, kura aerodinamika ir apmēram tāda pati kā Otrā pasaules kara laiku tankam T-34. Ražotājs apgalvo, ka ar vienu uzlādi auto spēs nobraukt ap 300 kilometriem. Pārdošanā B1 vēl nav nonācis, tam vajadzētu notikt šā gada nogalē. Ja ir vēlēšanās, ir jau iespējams rezervēt vienu no pirmajiem eksemplāriem, iemaksājot depozītā 1000 dolāru. Pilna cena būs ap 100 000 eiro.

foto: Publicitātes foto
"Bollinger B1".

"Byton M-Byte"

foto: Publicitātes foto
"Byton M-Byte".

Iekšdedzes dzinēju laikmetā mēs par Ķīnas autobūvi zinājām diezgan maz – tikai to, ka kaut kādas mašīnas ķīnieši skrūvē, galvenokārt savam iekšējam tirgum –, taču jau tuvākajos gados šī aina var mainīties. Ķīnā cita pēc citas dzimst jaunas kompānijas, kas specializējas elektromobiļu ražošanā, un daudzas no tām nedomā aprobežoties tikai ar vietējo tirgu, bet arī plāno iekarot Ameriku un Eiropu.

foto: Publicitātes foto
"Byton M-Byte".

"Byton" ir viena no šīm jaunajām kompānijām, ko 2016. gadā nodibināja divi autobūvē labi pazīstami kungi – bijušais "Nissan" luksusa zīmola Infiniti vadītājs Daniels Kirherts un Karstens Breifleds, kuram ir lieli nopelni BMW sportiskā elektroauto i8 izstrādē. Viņu vadībā tika izstrādāti divi "Byton" elektromobiļu modeļi, no kuriem daudzsološākais liekas "M-Byte" – pilnpiedziņas vai aizmugurējās piedziņas auto ar 408 vai 300 zirgspēku jaudu, kas līdz 100 kilometriem stundā spēj ieskrieties 5,5 vai 7,5 sekundēs. Ar vienu uzlādi auto, ja ticam specifikācijai, var nobraukt 350–450 kilometrus (tas atkarīgs no izvēlētā akumulatora jaudas), bet cenu ražotājs solīja šādu izmēru automašīnai visai demokrātisku – 45 000 eiro bez nodokļiem.

foto: Publicitātes foto
"Byton M-Byte".

Kā jau teikts, projekts izskatījās daudzsološi, taču drīz vien nesaskaņu un pandēmijas izraisīto finansiālo problēmu dēļ to pameta abi dibinātāji – Breitfelds aizgāja uz "Faraday Future", par ko stāsts būs mazliet tālāk, bet Kirherts uz citu Ķīnas autobūves uzņēmumu, "Evergrande". "Byten" tagad pieder ķīniešu investoriem, un projekta turpmākais liktenis īsti skaidrs nav – tiek solīts ražošanu sākt šā gada otrajā pusē, taču īstas pārliecības, vai tiešām tas notiks, nav.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

foto: Publicitātes foto
"Byton M-Byte".

"Canoo"

foto: Publicitātes foto
"Canoo".

"Canoo" ir Kalifornijā bāzēts startaps, kuram pamatus lika bijušais BMW augsta ranga darbinieks Ulrihs Krancs. 2019. gadā kompānija publikai atrādīja elektriskā minivena prototipu un pērn noslēdza sadarbības līgumu ar "Hyundai" par universālas elektromobiļa platformas izstrādi, ko varētu izmantot gan vieglo automašīnu, gan minivenu būvē ar tālāku mērķi ražot autonomus transportlīdzekļus, kuriem nav nepieciešams vadītājs. Savu plānu nopietnību "Canoo" apliecināja pagājušā gada septembrī, kad piesaistīja investīcijas vismaz 300 miljonu dolāru apmērā.

foto: Publicitātes foto
"Canoo".

Kas no tā visa sanāks, rādīs laiks, taču pagaidām taustāmas aprises ir ieguvis "Canoo" pikaps ar 600 zirgspēku jaudu un iespēju nobraukt 320 kilometrus ar vienu uzlādi. Pasūtījumus tā izgatavošanai kompānija sāks pieņemt jau šogad, taču sērijveida ražošanu tiek solīts sākt 2023. gadā. Iespējams, ka mazliet ātrāk pirmos pircējus sasniegs "Canoo" busiņš ar 300 zirgspēku jaudu, tā ražošanu plānots sākt nākamā gada beigās.

foto: Publicitātes foto
"Canoo".

"Faraday FF91"

foto: Publicitātes foto
"Faraday FF91".

Kad ķīniešu uzņēmējs Ja Jetings 2014. gadā Kalifornijā nodibināja kompāniju "Faraday Future", jau pavisam drīz nevienam nebija nekādu šaubu – tā būs pati sīvākā konkurente Īlonam Maskam un viņa "Tesla"! Atvēziens bija patiešām varens: jau tika nolūkota vieta rūpnīcas celšanai Lasvegasas pievārtē, un tika saņemts solījums no vietējās varas uzbūvēt līdz tai dzelzceļa atzaru un piešķirt nodokļu atlaides. 2018. gadā rūpnīcai vajadzēja būt gatavai, un tajā bija jārosās 4500 strādniekiem, taču tas tomēr nenotika, jo finansiālu apsvērumu dēļ "Faraday Future" no šā projekta atteicās, izšķiroties par labu citai vietai Kalifornijā. Tikmēr jau tika izstrādāti pirmie elektromašīnu projekti. Ķīnas korporācija "Evergrande" visā šajā pasākumā ieguldīja vairāk nekā 800 miljonus dolāru. Tomēr cerētie rezultāti izpalika, un 2019. gada rudenī Ja Jetings tika atzīts par bankrotējušu un pameta kompāniju. Viņa vietā pie "Faraday Future" stūres stājās mums jau no stāsta par "Byton" zināmais Karstens Breifelds.

foto: Publicitātes foto
"Faraday FF91".

Reālam sērijveida produktam patlaban vistuvāk ir sedans "Faraday FF91", kura prototips publikai tika atrādīts jau 2017. gadā. Uz papīra tas izskatās iespaidīgi: 1050 zirgspēki un 2,4 sekundes līdz 100 kilometriem stundā. Tiek solīts, ka akumulators ar vienu uzlādi nodrošinās vismaz 450 kilometru braucienu. Ražošana varētu sākties kaut kad nākamgad. Galīgā cena vēl nav zināma, taču noteikti būs rakstāma ar sešiem cipariem. Interesenti, kuri vēlas būt pirmie rindā pēc šā tehnikas brīnuma, jau tagad var iemaksāt 5000 dolāru, lai rezervētu kādu no pirmajām mašīnām. Tiesa, zinot, kā "Faraday" līdz šim ir klājies ar savu ieceru īstenošanu, es ar "FF91" rezervēšanu nesteigtos...

foto: Publicitātes foto
"Faraday FF91".

"Hongqi E-HS9"

foto: Publicitātes foto
"Hongqi E-HS9".

Ja jāpiemeklē šai mašīnai eiropietim saprotams salīdzinājums, tad "Hongqi E-HS9" varētu būt ķīniešu elektriskais "Rolls-Royce". Nosaukums, protams, neizrunājams, bet tā tulkojums Latvijā diez vai raisīs patīkamas asociācijas – tas nozīmē “sarkanais karogs”. Sākotnēji "Hongqi" ražoja limuzīnus partijas augstākajai vadībai, bet mūsdienās taisa arī automobiļus pārdošanai privātpersonām. Tiesa, viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem vēl arvien ir Ķīnas armija.

"E-HS9" ir viens no pirmajiem šā ražotāja elektromobiļiem. 544 zirgspēki, paātrinājums līdz 100 kilometriem stundā 5 sekundēs, un ar vienu uzlādi nobraucamā distance ap 450 kilometriem. Plus uzkrītoši “biezs” dizains un grezna iekšējā apdare. Attiecīga arī cena – ap 100 000 eiro.

foto: Publicitātes foto
"Hongqi E-HS9".

"Lagonda All-Terrain"

foto: Publicitātes foto
"Lagonda All-Terrain".

Vispār jau "Lagonda" nav no nulles radīts zīmols - patiesībā tā ir mums labi zināmā britu "Aston Martin" apakšsekcija, kas turpmāk nodarbosies ar elektromobiļu projektēšanu un ražošanu. Astoņdesmitajos gados "Aston Martin" ražoja revolucionāra dizaina automašīnu ar šādu nosaukumu, un no visiem citiem automobiļiem tā atšķīrās ar to, ka visādu podziņu un slēdzīšu tās salonā bija vairāk nekā Černobiļas AES vadības blokā. Tehniskais izpildījums gan astoņdesmito gadu "Lagonda" piekliboja, jo ne velti "Time Magazine" to iekļāva 50 visu laiku sliktāko mašīnu topā, nodēvējot par mehānisku katastrofu.

Jācer, ka atdzimusī "Lagonda" šajā ziņā būs labāka, kaut gan pagaidām par topošo šā zīmola elektrisko krosoveru informācijas nav sevišķi daudz. Zināms vienīgi, ka sērijveida ražošana varētu sākties aiznākamgad un akumulators ar vienu uzlādi nodrošināšot apmēram 400 kilometru nobraukumu.

foto: Publicitātes foto
"Lagonda All-Terrain".

"Lotus Evija"

foto: Publicitātes foto
"Lotus Evija".

Arī šis nav jauns autoražotājs, jo šī britu sporta mašīnu kompānija "Lotus" pastāv jau kopš pagājušā gadsimta vidus. Taču elektroautomobiļiem tā pievērsusies tikai tagad, turklāt klajā laiž mašīnu ar tik mīlīgu un latvisku nosaukumu, ka mēs nespējām to ignorēt – "Evija". Šis auto ielās varētu parādīties jau šā gada beigās un bez ievērības noteikti nepaliks. Ja vien paspēsiet pamanīt, kā "Evija" raķetes ātrumā aiztraucas garām, jo jaudas ziņā konstruktori ir pārkāpuši jebkādas veselā saprāta robežas – 1972 (!) zirgspēki. Pagaidām gan nekas netiek ziņots par to, kādas ir akumulatoru spējas nodrošināt šādas jaudas orģijas un cik tālu ar vienu uzlādi varēs aizbraukt. Toties ir zināms, ka tiks izgatavotas tikai 130 "Evijas", un katra maksās ap diviem miljoniem eiro.

foto: Publicitātes foto
"Lotus Evija".

"Lucid Air"

foto: Publicitātes foto
"Lucid Air".

Viena no simpātiskākajām elektromašīnām šajā sarakstā. "Lucid Motors" darbību sāka 2007. gadā kā akumulatoru ražotājs, bet desmit gadus vēlāk ķērās pie savas automašīnas projekta. Dažus pirmos gadus lietas īpaši ātri uz priekšu nevirzījās, līdz pērn uzradās bagāts onkulis Saūda Arābijas investoru izskatā, kuri šajā elektriskajā projektā iegāza miljardu dolāru, un tas ļāva sākt rūpnīcas būvi Arizonā. Temps uzņemts tik labs, ka nu jau tiek pavisam nopietni runāts par to, ka pirmās mašīnas no konveijera varētu nobraukt jau šā gada beigās.

foto: Publicitātes foto
"Lucid Air".

Kādēļ pieminējām, ka kompānijas pirmdzimtais – "Lucid Air" – liekas simpātisks? Gan ārējā dizaina, gan salona plašuma dēļ, taču īpašā ekstra ir panorāmas jumts, kas rada viegluma un gaisīguma sajūtu. Arī tehniskie parametri ir cienījami: vismaz 500 kilometru distance ar vienu uzlādi un 480 zirgspēki. Tiesa, lēti nebūs – no 80 000 eiro uz augšu.

foto: Publicitātes foto
"Lucid Air".

"Nikola Badger"

foto: Publicitātes foto
"Nikola Badger".

"Nikola" ir viena no tām amerikāņu kompānijām, kas visā nopietnībā grasījās gāzt no troņa pašpasludināto elektroautomobiļu karali "Tesla". Pat nosaukums apzināti tika izvēlēts ļoti radniecīgs – par godu izgudrotājam Nikolā Teslam. Taču atšķirībā no "Tesla" "Nikola" dibinātājs Trevors Miltons uzsvaru nolēma likt uz ūdeņraža dzinējiem un pievērsties kravas automobiļu nišai, solot radīt izcili ekonomisku un zaļu kravas auto. Paralēli kravas mašīnas projektēšanai "Nikola" izstrādāja arī elektriskā pikapa "Badger" projektu – robusta dizaina auto ar iespaidīgiem tehniskajiem rādītājiem: 900 zirgspēku jaudu un 750 kilometru distanci ar vienu uzlādi.

Miltons par savām iecerēm spēja pārliecināt ne tikai potenciālos "Badger" pircējus, kuri jau veica priekšapmaksu, bet arī daudzus investorus, kuri "Nikola" ieguldīja naudu tik nadzīgi, ka kompānijas akcijas uzlidoja debesīs, kaut gan tā nebija vēl uzbūvējusi nevienu automašīnu. Noskatoties reklāmas video, kurā bija redzams pa ceļu ripojošs kravas automašīnas prototips, iespaidīgus sadarbības līgumus bija gatavi slēgt autobūves uzņēmumi "Iveco" un "General Motors". "General Motors" pat bija gatavs šajā pasākumā ieguldīt divus miljardus dolāru.

Nākotne likās rožaina, taču pērnā gada nogalē ar izmeklēšanas rezultātiem nāca klajā kāda investīciju konsultāciju firma, kas skaidri un gaiši paziņoja – Trevors Miltons ir blēdis un žuļiks un elektriskā kravas auto projekts – tīrā fikcija. Proti, uz priekšu gan tas ripo, bet tikai tad, ja to pastumj no kalna; tieši tā bija noticis reklāmas video filmēšanā. Savukārt automašīnas iespaidīgie tehniskie rādītāji vismaz pagaidām ir tikai uz papīra. Iznākumā visi megadarījumi tika atcelti, un Miltons atkāpās no "Nikola" vadības. Kas tālāk notiks ar "Nikola" un "Badger" – pagaidām nav skaidrs.

foto: Publicitātes foto
"Nikola Badger".

"Rivian RT1"

foto: Publicitātes foto
"Rivian RT1".

Amerikāņu mīlestību uz pikapiem ir grūti izskaidrot, taču fakts ir nenoliedzams – arī elektromobiļos viņi konsekventi seko tradīcijām un tiem aizmugurē iestellē kravas kasti. Kalifornijas startaps "Rivian" sāka tieši ar pikapu, nosauca to par "RT1" un ir gatavi to laist tirgū jau šogad. Ņemot vērā, ka pēdējā laikā kompānijā lielu naudu ir investējuši vairāki lieli uzņēmumi, ieskaitot "Amazon" (700 miljonus dolāru) un "Ford" (500 miljonus), ir diezgan liela ticība, ka šis projekts neizčākstēs. Jo vairāk tāpēc, ka "Amazon" ir nolēmis tieši ar "Rivian" palīdzību atjaunot savu sūtījumu piegādes autoparku, līdz 2030. gadam pasūtot 100 000 jaunu elektromobiļu.

Būdami praktiski ļaudis, "RT1" pircējiem amerikāņi piedāvā trīs dažādas ietilpības akumulatoru variantus, kas ļauj ar vienu uzlādi nobraukt no 250 līdz 500 kilometriem. Jaudīgākā versija 100 kilometrus stundā spēj sasniegt 3 sekunžu laikā – pikapam šāds rādītājs robežojas ar zinātnisko fantastiku. Tiek solīts, ka cenas sākšoties apmēram ar 70 000 eiro.

"Xpeng G3"

foto: Publicitātes foto
"Xpeng G3".

Par to, cik ļoti nopietni ķīnieši pievērsušies elektromobiļu būvei, liecina tas, ka Ķīnā patlaban ir vairāk nekā 400 kompāniju, kas darbojas šajā sfērā. Viena no nopietnākajām ir "Xpeng", kas plāno savu produkciju ražot ne tikai Āzijā, bet arī Eiropā. Turklāt tie nav tukši draudi – Norvēģijā jau pārdoti vairāki simti krosoveru "Xpeng G3". Cena ir salīdzinoši demokrātiska – ap 35 000 eiro, un attālums, kādu var nobraukt ar vienu uzlādi, ir mazliet virs 400 kilometriem. Paātrinājums no 0 līdz 100 kilometriem stundā – 5,8 sekundes pilnpiedziņas versijai. Nav gluži "Tesla", taču arī cena vairāk nekā uz pusi mazāka.