Latvijas noslēpumi: divi īpaši galdi Latvijas Mākslas akadēmijas telpās
Latvijas Mākslas akadēmijas telpās ir daudz interesantu mēbeļu, taču divām no tām ir īpašs stāsts. Tie ir galdi: pie viena no tā 1918. gadā tika parakstīta Latvijas Neatkarības deklarācija, bet pie otra deviņdesmitajos lemti Latvijai svarīgi ekonomikas un politikas jautājumi.
Neatkarības deklarācijas laikabiedrs
Lai gan ar simtprocentīgu pārliecību nevar apgalvot, ka tieši šis ir tas galds, pie kura 1918. gada 18. novembrī tautas priekšstāvji Nacionālajā teātrī parakstīja Neatkarības deklarāciju (Viļa Rīdzinieka vienīgajā šā vēsturiskā notikuma fotogrāfijā galda lielāko daļu aizsedz ziedi, tādēļ to īsti nevar saskatīt), tomēr zināms pamats šādam pieņēmumam ir. Proti, deklarācijas parakstīšanas laikā tas tiešām ir atradies teātra ēkā un ir pietiekami liels, lai pie tā varētu sasēsties visi delegāti. Katrā ziņā, pat ja svarīgais dokuments tieši uz tā nav parakstīts, tad turpat blakus vien šis galds ir bijis.
Vēlāk galds nonācis Operā, no kurienes pārceļojis uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tur tas ilgus gadus izmantots kā pedagogu telpas galds, pie kura strādājuši akadēmijas profesori. “Var teikt, ka pie šā galda pēdējo simts gadu laikā ir pulcējušies dažādi ģēniji. Ja ticam nostāstiem, tad pie mums galds nonāca tādēļ, ka mākslinieks Jānis Kuga, kurš 1918. gada 18. novembrī dekorēja Nacionālā teātra skatuvi, vēlāk strādāja gan Operā, gan arī kļuva par Mākslas akadēmijas rektoru. Ļoti iespējams, ka, tieši pateicoties viņam, galds, ko tolaik teātrim vairs nevajadzēja, nonāca šeit. Jo tad jau neviens vēl neapjauta šā galda vēsturisko vērtību. Kājas gan tam ir mainītas un nav oriģinālās, taču virsma ir vecā,” stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš.
Divi īpaši galdi Latvijas Mākslas akadēmijas telpās
Latvijas Mākslas akadēmijas telpās ir daudz interesantu mēbeļu, taču divām no tām ir īpašs stāsts. Tie ir galdi: pie viena ...
Baņķieru galds
Milzīgo izmēru mēbele deviņdesmitajos gados greznoja (ja šajā gadījumā drīkst lietot šo vārdu) kāda Parex bankas vadītāja kabinetu. Tieši kura – informācija kaut kur vēstures līkločos jau ir pagaisusi. Pēc bankas slēgšanas gigantiskajam galdam arī vajadzēja pazust kaut kur vēstures mijkrēslī, taču no nebūtības to izrāva mākslinieki. Ja konkrētāk, tad Andris Vītoliņš, kurš nejauši saticis cilvēkus no jaunizveidotās bankas Citadele, kas pārņēma Parex īpašumu.
“Palūdzu, vai nevarētu to galdu atdāvināt Mākslas akadēmijai. Viņi arī piekrita, jo tīri psiholoģiski jau neviens no jaunās bankas negribēja sev ņemt galdu ar finansiāli nelāgu auru. Ja nebūtu mēs, tad droši vien tas galds kādu laiku mētātos kaut kur noliktavā, līdz tiktu izmests. Tagad tas ir mākslas zinātņu studentu galds, pie kura viņi var rīkot ballītes. Jo no paša sākuma jau bija doma, ka pie tā nesēdēs pasniedzēji, bet gan studenti. ”
