Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
“Padomju laikā šim galdam bija vēl kāda funkcija, kuras dēļ to mēdza saukt pat Miroņu galdu. Tas ir trīs metrus garš, tādēļ uz tā var novietot gan zārku, gan ziedus. Sociālisma laikos bieži vien no Mākslas akadēmijas aulas tika rīkotas izvadīšanas. Zinu, ka uz šā galda ir gulējuši vairāk nekā desmit nelaiķi. Pēdējais bija metālmākslinieks Juris Gagainis pirms pāris gadiem. Agrāk bija pieņemts, ka uz šā galda izvadīja tikai profesorus. Gleznotājiem ir tradīcija piesist galda apakšmalā plāksnītes ar aizgājēju vārdiem,” teic Vītoliņš. (Foto: Rojs Maizītis)

Latvijas noslēpumi: divi īpaši galdi Latvijas Mākslas akadēmijas telpās

9vīri
27. jūnijā 07:34 2020. gada 27. jūnijā 07:34
  Sandris Metuzāls | "100 Labi Padomi"
Latvijas Mākslas akadēmijas telpās ir daudz interesantu mēbeļu, taču divām no tām ir īpašs stāsts. Tie ir galdi: pie viena no tā 1918. gadā tika parakstīta Latvijas Neatkarības deklarācija, bet pie otra deviņdesmitajos lemti Latvijai svarīgi ekonomikas un politikas jautājumi.

Neatkarības deklarācijas laikabiedrs

Lai gan ar simtprocentīgu pārliecību nevar apgalvot, ka tieši šis ir tas galds, pie kura 1918. gada 18. novembrī tautas priekšstāvji Nacionālajā teātrī parakstīja Neatkarības deklarāciju (Viļa Rīdzinieka vienīgajā šā vēsturiskā notikuma fotogrāfijā galda lielāko daļu aizsedz ziedi, tādēļ to īsti nevar saskatīt), tomēr zināms pamats šādam pieņēmumam ir. Proti, deklarācijas parakstīšanas laikā tas tiešām ir atradies teātra ēkā un ir pietiekami liels, lai pie tā varētu sasēsties visi delegāti. Katrā ziņā, pat ja svarīgais dokuments tieši uz tā nav parakstīts, tad turpat blakus vien šis galds ir bijis.

“Padomju laikā šim galdam bija vēl kāda funkcija, kuras dēļ to mēdza saukt pat Miroņu galdu. Tas ir trīs metrus garš, tādēļ uz tā var novietot gan zārku, gan ziedus. Sociālisma laikos bieži vien no Mākslas akadēmijas aulas tika rīkotas izvadīšanas. Zinu, ka uz šā galda ir gulējuši vairāk nekā desmit nelaiķi. Pēdējais bija metālmākslinieks Juris Gagainis pirms pāris gadiem. Agrāk bija pieņemts, ka uz šā galda izvadīja tikai profesorus. Gleznotājiem ir tradīcija piesist galda apakšmalā plāksnītes ar aizgājēju vārdiem,” teic Vītoliņš. (Foto: Rojs Maizītis)

Vēlāk galds nonācis Operā, no kurienes pārceļojis uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tur tas ilgus gadus izmantots kā pedagogu telpas galds, pie kura strādājuši akadēmijas profesori. “Var teikt, ka pie šā galda pēdējo simts gadu laikā ir pulcējušies dažādi ģēniji. Ja ticam nostāstiem, tad pie mums galds nonāca tādēļ, ka mākslinieks Jānis Kuga, kurš 1918. gada 18. novembrī dekorēja Nacionālā teātra skatuvi, vēlāk strādāja gan Operā, gan arī kļuva par Mākslas akadēmijas rektoru. Ļoti iespējams, ka, tieši pateicoties viņam, galds, ko tolaik teātrim vairs nevajadzēja, nonāca šeit. Jo tad jau neviens vēl neapjauta šā galda vēsturisko vērtību. Kājas gan tam ir mainītas un nav oriģinālās, taču virsma ir vecā,” stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš.

Baņķieru galds

Milzīgo izmēru mēbele deviņdesmitajos gados greznoja (ja šajā gadījumā drīkst lietot šo vārdu) kāda Parex bankas vadītāja kabinetu. Tieši kura – informācija kaut kur vēstures līkločos jau ir pagaisusi. Pēc bankas slēgšanas gigantiskajam galdam arī vajadzēja pazust kaut kur vēstures mijkrēslī, taču no nebūtības to izrāva mākslinieki. Ja konkrētāk, tad Andris Vītoliņš, kurš nejauši saticis cilvēkus no jaunizveidotās bankas Citadele, kas pārņēma Parex īpašumu.

Galds ir ar saviem noslēpumiem. Dators bijis noslēpts īpašā nišā zem galda, virspusē bija tikai monitors. Lai datoru izņemtu ārā, vajadzēja nocelt visu galda virsmu, kas ir tik smaga, ka to var izdarīt tikai vairāki cilvēki. Atvilktnes, kurām nav nekādu ārēji redzamu atslēgu, vaļā dabūt varēja, tikai ievadot datorā paroli. Ja atvilktne ir aizvērta, neviens svešinieks to atvērt nevar. (Foto: Rojs Maizītis)

“Palūdzu, vai nevarētu to galdu atdāvināt Mākslas akadēmijai. Viņi arī piekrita, jo tīri psiholoģiski jau neviens no jaunās bankas negribēja sev ņemt galdu ar finansiāli nelāgu auru. Ja nebūtu mēs, tad droši vien tas galds kādu laiku mētātos kaut kur noliktavā, līdz tiktu izmests. Tagad tas ir mākslas zinātņu studentu galds, pie kura viņi var rīkot ballītes. Jo no paša sākuma jau bija doma, ka pie tā nesēdēs pasniedzēji, bet gan studenti. ”

Galds ir ar saviem noslēpumiem. Dators bijis noslēpts īpašā nišā zem galda, virspusē bija tikai monitors. Lai datoru izņemtu ārā, vajadzēja nocelt visu galda virsmu, kas ir tik smaga, ka to var izdarīt tikai vairāki cilvēki. Atvilktnes, kurām nav nekādu ārēji redzamu atslēgu, vaļā dabūt varēja, tikai ievadot datorā paroli. Ja atvilktne ir aizvērta, neviens svešinieks to atvērt nevar. (Foto: Rojs Maizītis)

Citi šobrīd lasa

Īpašnieks skarbi nolamā atpūtniekus, kas posta Sēlijas augstāko virstoni Ormaņkalnu 7
Djatlova pārejas incidents: pēc 60 gadiem atklāj noslēpumainās tūristu bojāejas iemeslus 8
Traģiska nāve Francijā Covid-19 ierobežojumu dēļ: autobusa vadītājs tikai darīja savu darbu
Pievienot komentāru

Выяснилось, когда герцогиня Меган решила сбежать из Лондона

«Завтра может не наступить»: Как звезда сериала «Хор» предсказала свою смерть