Latvijas noslēpumi: Izraēlas ģerboņa radītāji no Liepājas
Liepājā dzimušie brāļi Gabriels un Maksims Šamiri, mākslinieki ar pasaules pieredzi, ne vien bijuši klāt pie Izraēlas Valsts dibināšanas 1948. gada 14. maijā, bet arī radījuši jaunās valsts ģerboni.
No Liepājas uz Rīgu un Telavivu
Gabriels (1909–1992) un Maksims (1910–1990) Šamiri īstajā uzvārdā bija Šefteloviči. Liepājas kalendārā 1939. gadam ielu un māju sarakstā var atrast Šefteloviču A., kurš tolaik dzīvojis Dīķa ielā 5, – tas ir apliecinājums tam, ka šī dzimta tik tiešām nāk no Liepājas. Brāļi gan vēlāk pārcēlās no Liepājas uz Rīgu.
Savukārt 1934. gadā Gabriels un Maksims Šefteloviči ar savu studiju no Alberta ielas Rīgā pārcēlās uz Rotšilda bulvāri Telavivā un nosauca to par Brāļu Šamiru studiju (Shamir Brothers Studio). Sākotnēji viņi nodarbojās ar dažādu uzņēmumu mārketingu, bet Otrā pasaules kara laikā strādāja valsts iestādēm. Mācījušies viņi bija Berlīnē, taču savas radošās gaitas katrs sācis citā pilsētā – Maksims Rīgā, bet Gabriels Stokholmā.
1974. gadā brāļi vienojās par draudzīgu studijas likvidēšanu. Viņi turpināja radīt grafikas katrs atsevišķi vēl gandrīz divdesmit gadus. Izraēlā brāļus Šamirus dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, bet faktiski viņi ir starptautiska līmeņa mākslinieki. Neskaitot darbību Latvijā un Izraēlā, abi ir strādājuši vēl 18 citās valstīs. Taču viens no viņu galvenajiem mūža veikumiem ir Izraēlas Valsts ģerboņa radīšana. Kuram no abiem pieder lielākie nopelni, to varam vienīgi minēt, jo paši brāļi allaž apgalvojuši, ka ieguldījums bijis vienāds.
Gabriels un Maksims Šamiri ģerbonī atspoguļojuši simbolus, kas ir būtiski ebrejiem, – septiņžuburu svečturi menoru un mieru simbolizējošus olīvzarus. Ar savu darbu viņi 1948. gadā piedalījās konkursā un sacentās ar pārsimts citiem māksliniekiem. 1949. gadā bija gatava ģerboņa galīgā versija, kas tika papildināta ar norādēm par romiešu nopostīto Jeruzalemi un tās svētvietu – Svēto templi –, kurā tika glabāta menora.
Abi mākslinieki veidojuši arī citus Izraēlas neatkarībai būtiskus vizuālos simbolus: valsts emblēmas, medaļas, zīmogmarkas, monētas un banknotes. Brāļi strādājuši visās dizaina jomās – veidojuši plakātus, logotipus, reklāmas, iepakojumu, bukletus un grāmatas. Šamiri uzskatīja, ka mākslas darbs paredzēts nevis mākslinieka izjūtu paušanai, bet tam ir jāatspoguļo klienta mērķi. Brāļi veidojuši patriotiskus plakātus pēc dažādu organizāciju, ministriju, partiju pasūtījuma. Ar Latviju saistīts ir fakts, ka Šamiri ir veidojuši pieminekli ebreju cīnītājiem par Latvijas neatkarību 1919. gadā (skice radīta 1934. gadā), kas atrodas Jaunajos ebreju kapos Rīgā.
Izstāde Latvijā
2018. gada 24. aprīlī Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita nova tika atklāta Izraēlas 70. gadadienai un Latvijas simtgadei veltīta izstāde “Neatkarība”, kurā apkopoti brāļu Šamiru darbi.
Uz izstādes atklāšanu Liepājā bija ieradies Maksima Šamira dēls Uri ar dzīvesbiedri, uz Liepāju viņi bija īpaši braukuši no Londonas. Uri Šamirs, saņemot piemiņas medaļu, atzina, ka viņa tēvs un onkulis, paši būdami medaļu dizaineri, “pat sapņos nebūtu varējuši nosapņot” par šādu pagodinājumu – nokļūt uz medaļas, kas veltīta Latvijas un Izraēlas valsts jubilejām.
Taču savu uzrunu izstādes atklāšanā Uri Šamirs sāka ar vārdiem: “Ir ārkārtīgi satraucoši būt šeit, vietā, kur pirms 108 gadiem piedzima mans tēvs.” Viņš arī atklāja, ka tēva ģimenē bijis vēl trešais, jaunākais brālis, kurš vēlāk kļuvis par operdziedātāju. Kad 1934. gadā abi vecākie brāļi ar sievām pārcēlās uz Izraēlu, jaunākais palicis Rīgā, un pēc tam, kad nacisti bija nošāvuši viņa vecākus un visu ģimeni, viņu pašu deportēja uz koncentrācijas nometni Vācijā.
Vispilnīgākā brāļu Šamiru zināmo darbu kolekcija, kas ir izcils sava laikmeta grafiskā dizaina paraugs, digitālā formātā aplūkojama interneta vietnē www.shamir-brothers.com.
