Felipe no Brazīlijas Latvijā kļuvis par savējo
Felipe Gabriels dos Santos Ksavjērs (24) ir labi zināms vietējiem jauniešiem – viņu pazīst kā reperi, sarīkojumu vadītāju, futbola treneri un sociālo tīklu personību. Puisis pirms vairākiem gadiem uz Latviju atceļoja no Brazīlijas, ātri vien iemīlēja jaunatklāto Eiropas valsti, iemācījās valodu un izvēlējās palikt.
Pirmo reizi Felipe Latvijā ieradās 2014. gadā, taču tikai uz vienu mēnesi. Par pārcelšanos viņš izšķīrās nākamā gada februārī, un tolaik viņam prātā bija jebkura normāla brazīliešu puiša sapnis – pelnīt naudu futbola laukumā.
Starp bagātajiem un trūcīgajiem
Felipes dzimtā pilsēta ir Ribeiraunpretu Brazīlijas dienvidos Sanpaulu štatā. Tur aizvadīti tikai dzīves pirmie divi gadi, pēcāk ģimene pārcēlusies uz valsts biznesa un finanšu centru – Sanpaulu pilsētu ar 12,18 miljoniem iedzīvotāju.
“Es visu mūžu esmu spēlējis futbolu. Ja tu esi zēns no Brazīlijas, tu vai nu nodarbojies ar dziedāšanu, vai spēlē futbolu – divi varianti,” sarunā ar Kas Jauns Avīzi atklāj Felipe.
Apstākļi Brazīlijā mēdz būt grūti, ir ģimenes, kur vecāki strādā pa desmit stundām dienā, lai nopelnītu 300 līdz 400 eiro mēnesī. “Tad vēl ir jāpabaro bērni. Mana ģimene bija kaut kur pa vidu. Vecāki daudz strādāja, un, pateicoties viņiem, es varēju mācīties privātskolā. Mana mamma ir medmāsa, tētis bija fitnesa treneris, šobrīd viņam pieder pašam savs fitnesa klubs,” stāsta Felipe.
“Dzīvojām mēs gan ne pārāk labā rajonā, un situācija bija diezgan īpatnēja – man bija draugi gan no salīdzinoši turīgām ģimenēm, gan arī tādām, kas cieta trūkumu. Futbolu tāpat spēlējām visas dienas garumā, gan skolā, gan vakarā. Atnācu mājās un spēlēju videospēles – arī futbolu.” Felipes draugi no dažādiem slāņiem nekad savā starpā nesatikās, tikmēr viņš bija pa vidu. “Tas savā ziņā bija forši. Bija iespēja mēģināt izprast abas situācijas.”
Lielais sapnis par futbolu Eiropā
Brazīlijā sapņo ne tikai par futbolu, bet arī spēlēšanu Eiropā, un Felipe nebija izņēmums. Pavīdēja iespēja izmēģināt spēkus aiz okeāna, un puisis nelaida garām iespēju. Felipe vairākkārt atceļoja uz Eiropu, lai spēlētu turnīros Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Spānijā.
“Katrs brazīlietis grib spēlēt Eiropā. Kādā brīdī es biju ticis labā brazīliešu komandā, taču viņiem vispār nebija naudas. Pavisam drīz negadījumā nomira mans labākais draugs. Tas bija brīdis, kad sapratu – Brazīlija man ir jāpamet,” atceras Felipe.
Neilgi pēc tam draugi viņam piedāvāja doties spēlēt futbolu uz Eiropu – uz Latviju. “Es tobrīd nezināju, kas ir Latvija. Kādu brīdi jaucu to ar Lietuvu, nācās uzmeklēt jūs "Googlē",” smej puisis.
Viena no pirmajām pieredzēm Latvijā bija vakars Vecrīgā. Uz turieni viņu atveda draugs, kurš Felipi pierunāja karjeras nolūkos doties uz svešo valsti. “Mēs bijām "Latvijas 1. rokkafejnīcā". Es sākumā nesapratu, kas šī ir par valsti – visapkārt tik daudz skaistu meiteņu! Angļu valoda man tolaik vēl nebija tādā līmenī, taču cilvēki nāca klāt, vēlējās aprunāties. Es nodomāju – tik forši! Nemelošu, ka man ļoti patīk uzmanība. Brazīlijā kompānijās es biju vienīgais tumšādainais un man bieži neuzticējās,” atzīst Felipe.
No ārzemnieka par savējo
Dzīvesveids Latvijā ļāvis Felipem iemācīties runāt gan latviešu, gan krievu valodā: “Sākumā dzīvoju Baltezerā. Man visapkārt bija daudz krievvalodīgo, un arī komandā bija tikai krievu valodā runājošie. Tā nu no sākuma, cik nu varēju, apguvu šo valodu.”
Pēc dažiem mēnešiem neizdevās īstenot ieceri par futbola spēlēšanu Spānijā, un Felipe uz īsu laiku atgriezās Brazīlijā. “Man gan bija skaidrs, ka vēlos atpakaļ uz Latviju. Bija piedāvājums spēlēt klubā AFA "Olaine", saņemt naudu, iegūt augstāko izglītību. Man šeit viss ļoti patika,” teic Felipe. Viņš atgriezās, nu jau absolvējis Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu un arī uzspēlējis minētajā klubā.
Ikdienā starp treniņiem un augstskolu bija gana daudz brīva laika, un Felipem ienāca prātā, ka to varētu aizpildīt jēdzīgi: “Visu laiku, kā vien varēju, mācījos valodas. Mērķis bija dienā desmit jauni vārdi. Man arī ļoti patika tusēt un iepazīt jaunus cilvēkus. Gandrīz katru dienu mēroju ceļu uz Rīgu un devos uz naktsklubu "Coyote Fly". Sākumā bija grūti, vienmēr biju viens, jo mani draugi no kojām negribēja tusēt. Turpināju doties cilvēkos, jo gribēju uzlabot angļu valodas prasmes.”
Iemācīties labi runāt latviski jau sākotnēji palīdzējusi Brazīlijā apmeklēta angļu valodas privātskolotāja no Latvijas. Felipe ar viņu sazinājās, ierodoties Rīgā, dabūja dažādus palīgmateriālus, bet ar visu pārējo ticis galā patstāvīgi.
Dziesma latviešu valodā
Vēl vairāk latviešu valodai pietuvinājusi iepazīšanās ar reperiem no vietējās hiphopa apvienības "Olas" turpat "Coyote Fly". “Esot ar viņiem, visi runāja latviski, un man bieži skaidroja, kas tiek pateikts. Tā es to negribēju atstāt, tas nebija forši,” mudinājumu iemācīties valodu skaidro Felipe.
Kad saites ar Olaines futbola klubu kādā brīdī tika sarautas, puisis bija spiests strādāt Zolitūdē. Alga toreiz bijusi pieticīga, toties pusotru stundu ceļā no Olaines līdz Zolitūdei Felipe pavadīja, mācoties latviešu valodu.
Pēc kāda laika viņš sadarbībā ar vietējiem repa māksliniekiem laida klajā savu pirmo dziesmu latviešu valodā – "Nāc ar mums". Tā strauji izplatījās internetā. Šobrīd "YouTube" klipam ir vairāk nekā miljons skatījumu. Tikai ar vienu dziesmu Felipe koncertos apceļojis teju visu Latviju, vietējā sabiedrība viņu pamanījusi, un beidzot kontā parādījusies nauda, ar kuru var ko vairāk, ne tikai izdzīvot.
"Coyote Fly", kurā brazīlietis viesojās, lai nodibinātu saikni ar vietējiem vienaudžiem, viņš tagad kļuvis par pasākumu menedžeri. Felipem ir arī otrs pastāvīgais darbs – bērnu futbola treneris privātskolā.
“Dzīvojoties un tusējot Rīgā, ir bijuši arī visai nepatīkami momenti,” neslēpj Felipe. “Piemēram, kad kādā klubā pret mani sāka agresīvi uzvesties vietējie. Kauties man ļoti nepatīk, tādēļ vienmēr mēģinu runāt. Ir interesanti, kā izmainās šāda cilvēka nostāja, kad tu ar viņu sāc runāt krieviski vai latviski.”
Reizi nedēļā apmeklē baznīcu
Felipe piedalās arī sociālos projektos, piemēram, apceļo Latvijas skolas, stāstot bērniem par alkohola un narkotiku kaitīgumu, vada pasākumus jauniešu organizācijā "Ghetto Games".
“Alkoholu lietoju uzmanīgi, narkotikas ir liels nē manā dzīvē. Šādi esmu zaudējis daudz draugu,” atklāj Felipe. "YouTube" ievietotajos video viņš stāsta par savu dzīvi Latvijā, vietējo īpatnībām, kuras līdz šim nav izdevies izprast, un mēģina nogaršot latviešu ēdienus.
Vismaz reizi nedēļā Felipe apmeklē Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu. Viņš ir ļoti ticīgs un tieši šo dievnamu izraudzījies, jo patīk tajā valdošā atmosfēra, pirmo reizi Felipi tur atvedusi kāda vietējā krievu draudzene. Tuvākajos puiša plānos ir mēģinājums iegūt Latvijas pilsonību, ko Felipe ļoti vēlas.
A, kādēļ mēs angliski runājam?
Līvu laukumā fotografējoties intervijai, piedzīvojam savdabīgu situāciju. Pienāk pusmūža vīrs, pēc ārienes – noteikti latvietis, noteikti noguris, iespējams, ieskurbis. Viņš labā angļu valodā, taču ar akcentu, jautā, vai nevaru aizdot 60 centus. Esot neizpratnē par uzrunu angliski, gribu teikt, ka man nav skaidras naudas, taču piepeši no galvas izkritis angļu vārds "cash".
Pagriežos pretī Felipem un tumšādainajam čalim no Brazīlijas latviešu valodā jautāju: “Klausies, man īslaicīgs aptumsums – kā angliski bija skaidra nauda?” Felipe skaidrā latviešu valodā arī atgādina, apmulsušais kungs noskatās un jautā: “A kādēļ mēs visi angliski runājam?”
“Es nezinu, tu jau sāki,” es atbildu. “Ā, nu jā, man likās, ka jūs neesat vietējie,” pasmaida kungs un, nedabūjis centus, atsveicinādamies nu jau latviešu valodā, aiziet.
Felipes TOP7 gastronomiskās atziņas, gūtas Latvijā
Melns puika, melna maize – domāju, ka būs laba kombinācija, taču man negaršo.
Ir trīs lietas, kuras Latvijā man negaršo – rupjmaize, kvass un aukstā zupa.
"Laima", tu esi mans mīļākais šokolādes brends pasaulē – vari lūdzu mani sponsorēt?
Rādot uz šprotēm: “Es atradīšu tev labu vietu – uzreiz miskastē. Šis nav ēdiens. Es iedevu Artūram, un viņš viņas ēd! Kāds sakars? Latvieši ir traki.”
Rādot uz barankām: “Normāli, smaržo kā pečeņije, taču nav labi – tik grūti nokost.
Piedod, "Agdam" vīna īpašniek, ja tu pats vēl vispār esi dzīvs, taču man negaršo. Ko tu vispār biji iedomājies?
Par kondensēto pienu bundžā: “Mums Brazīlijā ir daudz šitādu. Taču šis izskatās pēc dzēriena. Tur mēs viņu ēdam – šo var dzert. Ā, paga, tas taču ir parastais piens!”
Ja arī Tu zini kādu iedvesmojošu integrācijas piemēru, dod mums ziņu! Raksti mums uz e-pasta adresi musejie@rigasvilni.lv
