Kur kļūt par lidmašīnas pilotu? - Liepājā!

Liepjājas lidosta ir maza un mīlīga. Grūti pat noticēt, ka uz šejieni tiešām lido pasažieru lidmašīnas, lai vestu liepājniekus uz Rīgu un vēl tālāk. Piebraucot pie lidostas ēkas, uzreiz pat neatrodam ieeju – tā noslēpusies aiz stūra. Ieejot iekšā, sastopam tikai dežuranti, bet nelielā uzgaidāmā telpa un drošības kontroles zona ir tukšas kā izslaucītas – šodien neviena reisa nav. Pagaidām "airBaltic" no Rīgas un Liepāju lido tikai pāris reižu nedēļā, taču jau nākamgad aina mainīsies – lai arī daudzi neticēja, ka reisi starp divām Latvijas pilsētām var būt izdevīgi, dzīve tomēr ir pierādījusi, ka pieprasījums pēc tiem ir, un tāpēc lidojumu skaits tiks palielināts.

Taču uz pirkstiem skaitāmie pasažieru lidmašīnu reisi nav vienīgais kustības avots Liepājā. Kopš pagājušās vasaras te šiverē arī nelielas viena un divu motoru lidmašīnas ar "airBaltic" logotipu uz sāniem – tās izmanto nule atklātā šīs aviokompānijas pilotu skola. Pagaidām vēl neliela, taču ar ļoti iespaidīgiem izaugsmes plāniem.

Gaisa kadru kalve

“Jau sen mums bija doma par pašiem savu pilotu akadēmiju, vienkārši līdz šim apstākļi nebija sakrituši tā, lai varētu to realizēt. Mums jau vairākus gadus darbojas savs mācību centrs Rīgā, taču tajā apmācības notika tikai jau esošajiem pilotiem. Pilotu sagatavošanas procesā no paša sākuma mēs nepiedalījāmies. Baltijā ir vairākas skolas, kas veic pilotu apmācību, taču mūs īsti neapmierināja tā pilotu kvalitāte, kādu piedāvāja šīs skolas. Mēs zinājām, kādu līmeni gribam sasniegt, un tas bija tikai laika jautājums, kad to panāksim,” stāsta "airBaltic" lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

Līdz šim parastais ceļš, kā cilvēks varēja kļūt par airBaltic pilotu, bija uz sava rēķina iziet apmācību kursu kādā pilotu skolā, lai saņemtu sertifikātu, kas pēc tam ļauj mērķēt uz komercaviāciju. Tas ir diezgan smags un arī dārgs ceļš, jo, pat čakli mācoties, pilota pamatkursa apgūšana prasa vismaz divus gadus, bet, mēģinot mācības savienot ar kādu citu darbu, tas aizņems vēl vairāk laika. Pēc sertifikāta saņemšanas tad jaunais lidotājs varēja pretendēt uz "airBaltic" otrā pilota vietu, protams, ja izturēja atlasi, kas, kā stāsta Cālītis, izdodas ne visiem: “Mēs skatāmies, vai konkrētais cilvēks atbilst mūsu prasībām un kādas ir viņa tehniskās zināšanas. Pa šiem gadiem mēs esam intervējuši tūkstošiem pilotu un veikuši rūpīgu atlasi. Šo pieredzi mēs tagad izmantojam arī pilotu akadēmijas atlasē.”

Aviokompānijas akadēmijā kursants tiek mācīts būtībā no nulles un divu gadu laikā tiek izskolots par otro pilotu un var sākt darbu airBaltic. Izvēloties šādu apmācības ceļu, potenciālajam kursantam dzīve tiek mazliet atvieglota finansiālajā ziņā. Proti, mācības ir dārgas, summas te mērāmas desmitos tūkstošu eiro, kas ne katram ir pa kabatai. Šajā gadījumā airBaltic ir atradis risinājumu, kā finansiālo slogu samazināt.

“Mūsu mērķis bija panākt, lai pilotu akadēmija būtu pieejama jebkuram cilvēkam, ja vien viņš ir tai atbilstošs. Tagad mums ir izdevies piesaistīt banku finansējumu, jo šajā gadījumā ir droši zināms, ka "airBaltic" nodrošinās akadēmijas beidzējam darbu. Ar kreditēšanu palīdz ne tikai bankas, bet arī airBaltic, plus vēl arī pašam studentam ir jāpiedalās. Taču galvenais, ka esam panākuši banku atbalstu, jo līdz šim bankas šādas lietas finansēja nelabprāt, priekšroku dodot kaut kam taustāmākam,” skaidro Cālītis.

Pacelties un nolaisties

Kad "Deviņvīri" apciemoja pilotu akadēmiju Liepājā, kursantus gan mums sastapt neizdevās – viņi tobrīd jau bija gaisā un veica mācību lidojumus kaut kur tālēs zilajās. Pirmā 12 kursantu grupa apmācības sāka šā gada maijā, šoruden akadēmijā uzņemta jau otra grupa, kas pirmos trīs mēnešus pavadīs Rīgā, apgūstot teoriju.

Iemesls, kādēļ par pilotu akadēmijas bāzi izvēlēta tieši Liepāja, ir vienkāršs – patiesībā jau lielu izvēles iespēju Latvijā nav, jo sertificētas ir tikai divas lidostas. Pirmā ir Rīgas lidosta, kas apmācību procesam īsti neder, jo tajā ir pārāk dzīva satiksme. Bet otrā ir Liepāja, kur "airBaltic" pirms kāda laika jau ielika kāju durvīs, sākot uz šejieni regulārus avioreisus, bet tagad sadarbību vēl vairāk paplašina, izmantojot šo lidostu jauno pilotu apmācībai. Mācību lidojumiem tā ir pilnīgi piemērota, jo te ir gan labs skrejceļš, gan navigācijas iekārtas. Tiesa, nav izslēgts, ka pirmos pārsteigumus var atnest ziema, tad redzēs, vai lidojumus netraucēs sniegs vai pārāk bieža migla un zemi mākoņi.

Tas, ka topošie piloti mūsu atbraukšanas laikā jau atrodas gaisā, nav nekāds pārsteigums, jo lielu daļu apmācības programmas aizņem tieši lidojumi – sākumā kopā ar instruktoru un turpat Liepājas apkaimē, vēlāk jau tie ilgst pat vairākas stundas, kuru laikā var aizlidot no vienas Latvijas malas līdz otrai un atpakaļ. Katram pilotam jānolido vismaz 200 stundu – gan vienam pašam, gan kopā ar instruktoru. Jāapgūst arī tīri tehniskas zinības – kā darbojas dzinējs un viss pārējais. “Ja uz zemes, kad tev sabojājas mašīna, tu vari piezvanīt mehāniķim, taču gaisā tas nebūs iespējams. Tur pilotam pašam jāsaprot, kā darbojas dzinējs un kādas problēmas tam varbūt ir radušās. Un, ja radušās problēmas, tad kāds varētu būt to cēlonis,” skaidro galvenais lidojumu instruktors Vouts Eggens.

Pats viņš sācis lidot 2006. gadā – sākumā ar mazākām lidmašīnām, vēlāk pievienojies "airBaltic" un te strādā gan par pilotu, gan instruktoru: “Lieliski, ka ir iespējams abus darbus savienot un sabalansēt. Neiestājas rutīna. Pāris nedēļas strādāju birojā, pēc tam pāris nedēļas lidoju. Tāds risinājums ir ļoti labs, jo nekad nekļūst garlaicīgi.”

Patlaban akadēmijā lielākā daļa kursantu ir no Latvijas, pa kādam ir arī no Igaunijas un Lietuvas. Tā ir apzināta kompānijas taktika, cenšoties piesaistīt vietējos cilvēkus. Igauņi un lietuvieši šajā gadījumā arī uzskatāmi par vietējiem, ņemot vērā, ka "airBaltic" ir bāzes Igaunijā un Lietuvā. Patlaban lielākā daļa kompānijas pilotu ir no citām valstīm, taču perspektīvā "airBaltic" uzsvaru grib likt uz vietējiem kadriem.

“Nākotnē ir plānots ik pa trim mēnešiem uzņemt jaunu 12 kursantu grupu. Tātad gada laikā tiks uzņemti 48 cilvēki,” stāsta Vouts Eggens. Tiks palielināts arī mācību lidmašīnu skaits – tagad akadēmijas rīcībā ir četri lidaparāti, nākamgad būs jau septiņi, vēl pēc gada – piecpadsmit. Tiek lēsts, ka nākotnē ik gadu skolu varētu pabeigt ap 100 cilvēku.

Varenie plāni

Kur airBaltic liks tik daudz pilotu? Pie lidmašīnu stūres, protams, jo kompānijai ir lieli plāni paplašināt lidmašīnu parku. Patlaban airBaltic ir trīs desmiti lidmašīnu, bet jau tuvāko gadu laikā šis skaits var pieaugt līdz pussimtam. Un visām šīm lidmašīnām būs vajadzīgi piloti.

Aviokompānijas izaugsmes plāni ir tik vērienīgi, ka jau tagad ir skaidrs, ka pat ar pilotu akadēmiju visu nepieciešamo pilotu skaitu nodrošināt nebūs iespējams. “Pirmie absolventi mūsu pilotu rindas papildinās pēc diviem gadiem, taču es skatos tālāk – uz to laiku pēc septiņiem vai desmit gadiem, kad viņi kļūs par kapteiņiem, Jo tieši kapteiņu pozīciju ir visgrūtāk aizpildīt. Otros pilotus Eiropas tirgū var diezgan viegli atrast, taču viņi parasti pie mums nepaliek ilgtermiņā un aiziet kaut kur citur – vai nu tuvāk savām mājām, vai arī meklē citus maršrutu tīklus, kur var izmantot pie mums gūto pieredzi. Tāpēc mums ir svarīgi, lai pilotu akadēmiju beigušie piloti nākotnē kļūtu par mūsu kapteiņiem,” stāsta Pauls Cālītis.

Turklāt par "airBaltic" pilotu akadēmiju interesi jau izrāda arī citas aviokompānijas, kas labprāt sūtītu uz šejieni mācīties savus jaunos pilotus. Taču, ņemot vērā pilotu deficītu pašu mājās, pagaidām priekšroka tomēr paliek "airBaltic".

Mācību lidmašīna

Treniņlidojumiem "airBaltic" pilotu akadēmija izmanto austriešu firmas "Diamond Aircraft" ražotas lidmašīnas. Ar vienu degvielas uzpildi šāds lidaparāts gaisā var atrasties apmēram septiņas stundas. Vidējais lidojuma augstums ir 3–4 kilometri. Var arī augstāk, taču tad ir nepieciešama skābekļa maska. Lidmašīna aprīkota ar modernām navigācijas iekārtām un ir pietiekami komfortabla. No pilota viedokļa tai varētu būt tikai viens trūkums, uz kuru mums smejoties norādīja Vouts: “Vienīgā nelaime, ka tajā nav tualetes!”

Dzinējs izmanto degvielu, kas, runājot automobilistiem saprotamā valodā, būtu analoga dīzeļdegvielai. Galvenais šāda risinājuma pluss ir zemās izmaksas: aviācijas benzīns maksā 2,70 eiro litrā, bet šajā gadījumā cena grozās ap vienu eiro litrā. Tā ir liela starpība, ja runājam par nākotne iecerēto 15 lidmašīnu parku. Ir gan viena būtiska atšķirība no automašīnām – tām tehniskā apkope jāveic reizi gadā, taču lidmašīnai ik pēc 100 nolidotām stundām. Ja pieņemam, ka dienā tā nolido 4–5 stundas, tad nav grūti sarēķināt, ka tehnisko apkopi var nākties veikt katru mēnesi.