Valsts prezidents: Mieriņas aktivitātes nav pretrunā ar Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm
Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) darbības, vienpersoniski nolemjot parakstīt komplimentāru atbalsta vēstuli ASV prezidenta Donalda Trampa virzīšanai Nobela Miera prēmijai, nav pretrunā ar Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm un nacionālās drošības interesēm, piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas ārpolitikas īstenošanā iesaistītajām valsts augstākajām amatpersonām sprieda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Politiķis stāstīja, ka jautājums pārrunāts ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Ināru Mūrnieci (NA), ārlietu ministri Baibu Braži, Mieriņu un arī Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), kura piektdien piedalās Eiropadomē, un šajā vērtējumā pastāv vienprātība. Valsts prezidents atzina, ka rīcības modelī bijušas problēmas un kļūdas, kā arī nav bijis pieņemams veids, kā savstarpējās koordinācijas un komunikācijas process ticis komunicēts ārpusē.
Politiķi šodien sarunājuši nākotnē uzlabot savstarpējos koordinācijas, sadarbības un saskaņošanas mehānismus. Pēc viņa vārdiem, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisiju priekšsēdētāji, ministri un premjers praksē bieži paraksta dažādas kopīgas vēstules un paziņojumus, un katrs dokuments netiekot savstarpēji saskaņots. Amatpersonas rīkojas kolektīvi atbilstoši ārpolitikas interesēm un pamatnostādnēm, bet "šaubīgos gadījumos" viedokļi tiek saskaņoti, un, pēc Valsts prezidenta paustā, šāda prakse būs arī turpmāk.
Prezidents izteicās, ka sarežģītajā ģeopolitiskajā un vēlēšanu laikā valsts ārpolitikas un drošības intereses ir augstākas par ikdienas politisko retoriku, un nesaskaņotas vai šaurām interesēm pakārtotas nostājas netiks tolerētas. Rinkēvičs jautājumu par vēstuli tagad uzskata par slēgtu.
Savukārt Mieriņa, atbildot uz jautājumu par savas rīcības vēstījumu Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem no Dānijas, atteica, ka tiekot darīts viss, lai situāciju Grenlandes jautājumā deeskalētu, un ka viņas parakstītā vēstule un atbalsts esot daļa no deeskalācijas mēģinājumiem. Viņa domā, ka ar viņas parakstu Latvija ne tikai vārdos, bet arī darbos apliecina, ka ASV tai ir svarīga, kā arī ka dialogs ar ASV tiek uzturēts un "attiecības balstās līdzvērtīgā partnerībā".
Runājot par to, vai Saeimas priekšsēdētāja nenostāda neērtā situācijā kolēģus Lietuvā un Igaunijā, Mieriņa nedomā, ka kāds šādā veidā tiek nostādīts neērtā situācijā, jo esot daudz un dažādi paziņojumi un vēstules, kuros amatpersonas iesaistās vai neiesaistās.
Atbildot uz jautājumu par turpmāko publisko vēstuļu saskaņošanu, Rinkēvičs sacīja, ka jaunas instrukcijas netiks izstrādātas, paužot viedokli, ka līdzšinējais saskaņošanas formāts kopumā darbojoties labi un amatpersonas saskaņo lielās politiskās vadlīnijas, nevis savstarpēji lasa vai koriģē citu amatpersonu vēstules.
Valsts prezidents piebilda, ka šīsdienas sarunā pārrunāts, kā izvairīties no šī jautājuma ienešanas priekšvēlēšanu kontekstā, uzsverot, ka runa ir par būtiskiem valsts drošības jautājumiem. Viņš akcentēja, ka katrai amatpersonai šajā ziņā ir sava atbildība. Rinkēvičs sacīja, ka gadījumā, ja kāda amatpersona šādos jautājumos ienesīs šauri partejiskas intereses, viņš par to neklusēs un viņa rīcībā esot mehānismi, kā ar to tikt galā.
Kā iepriekš vēstīja žurnāls "Ir", Mieriņa parakstījusi Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju iniciētu vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt Trampam. Lai gan sākotnēji Mieriņa skaidroja, ka paraksts bijis tikai "izmēģinājums" un jautājums vēl jāapspriež ar ārpolitikas veidotājiem, vēlāk viņa apstiprināja, ka vēstule jau nosūtīta Izraēlai.
Vēstules parakstīšana notika laikā, kad Trampa paziņojumi par iespējamu Grenlandes aneksiju pastiprinājuši spriedzi transatlantiskajās attiecībās. Mieriņa Trampa rīcību aizstāvēja, norādot uz drošības apsvērumiem un uzsverot ASV kā Latvijas stratēģisko partneri.
