"Bērnu dzimšanas atlikšana ir pamanāma." Kurā Eiropas valstī cilvēki visvēlāk kļūst par vecākiem?
Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem sievietes Eiropas Savienībā vidēji dzemdē savu pirmo bērnu neilgi pirms 30 gadu vecuma.
Eiropieši bērnu dzimšanu atliek arvien vēlāk, un, pēc ekspertu domām, nav pazīmju, ka šī tendence tuvākajā laikā varētu palēnināties.
Eiropas Savienībā sievietes vidēji kļūst par mātēm 29,8 gadu vecumā, kas ir aptuveni par vienu gadu vēlāk nekā pirms desmit gadiem, liecina jaunākie oficiālie dati. Pašlaik sieviešu vecums pirmajās dzemdībās svārstās no 24,7 gadiem Moldovā līdz 31,8 gadiem Itālijā.
Vecāku statusa atlikšana ne vienmēr nozīmē atteikšanos no bērniem. Dažas valstis, kurās sievietes visilgāk atliek bērnu dzimšanu, vienlaikus uzrāda arī augstākus dzimstības rādītājus, piemēram, Dānija, Vācija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle, Zviedrija, Lihtenšteina un Norvēģija, liecina ES dati.
"Būtībā runa ir par nogaidīšanu," "Euronews Health" sacīja Vīnes Universitātes demogrāfe Estere Lacāri, kura specializējas auglības pētījumos.
Viņa piebilda: "Nav nekādu pārliecinošu pierādījumu, ka cilvēki vairs nevēlētos radīt bērnus: priekšstats par ideālo ģimenes lielumu laika gaitā gandrīz nav mainījies. Jautājums ir tikai par laiku."
Austrumu un Centrālajā Eiropā sievietes parasti kļūst par mātēm vidēji divdesmit līdz trīsdesmit gadu vecumam, savukārt Rietumu un Dienvidu Eiropā biežāk gaida līdz trīsdesmit gadu sākumam, liecina 2023. gada dati.
"Tendence bērnu dzimšanas atlikšanai ir pamanāma visā Eiropā," sacīja Lacāri. "Tāpēc ir ļoti grūti nosaukt vienu vienīgu faktoru, kas to izskaidrotu."
Šādai maiņai ir arī sekas veselībai. Lai gan eiropieši var vēlēties radīt bērnus vēlāk, vecāku statusa atlikšana palielina auglības problēmu risku. Tas nozīmē, ka brīdī, kad viņi jutīsies gatavi bērna radīšanai, var nepagūt radīt tik daudz bērnu, cik vēlētos.
"Vēlamais reproduktīvais logs ir pārcēlies, un tas ir interesanti, jo bioloģiski, protams, nekas nav mainījies," sacīja Lacāri.
Tas daļēji izskaidro neauglības ārstēšanas procedūru skaita pieaugumu visā Eiropā pēdējos gados: 2021. gadā tika veiktas vairāk nekā 1,1 miljons ciklu gandrīz 1 400 klīnikās.
Jāņem vērā, ka šādas procedūras var būt dārgas un emocionāli smagas, turklāt dažās valstīs tās nav pieejamas vientuļām sievietēm, viendzimuma pāriem un citām grupām.
