Virza ieceri uzlikt lielāku atbildību telekomunikāciju operatoriem krāpniecības gadījumos

Šī gada 11 mēnešos Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti teju 11 miljoni eiro. Vairāk par pusi no šīs summas izkrāpta tieši caur telefonkrāpniecību. Tādēļ jāstiprina telekomunikāciju operatoru atbildība, uzskata Finanšu nozares asociācija. Un ir vairāki veidi, kā to darīt.

Viens paņēmiens – mobilo sakaru operatoriem būtu jānovērš vai jābrīdina par zvaniem, kas tiek veikti no ārzemēm, norādot Latvijas numuru, jeb tā dēvētie "spoofing" zvani. Otrs paņēmiens būtu automātiski bloķēt īsziņas ar krāpnieciskām saitēm vai arī saņēmēju brīdināt par iespējamu krāpniecību. Vienlaikus varētu veidot sistēmu, kurā telekomunikāciju operatori apmainītos ar informāciju, tostarp uzturēt krāpniecisku mājaslapu sarakstu.

“Ir vairākas lietas, ko operatori nevar izdarīt strādājot tikai vieni paši. Teiksim, lai varētu bloķēt krāpnieciskās saites, ir jābūt kaut kādai kopējai datubāzei. Tāpat arī attiecībā uz zvanu bloķēšanu. Ja ienāk zvani no ārvalstīm, bet zvanītājs grib uzdot, ka viņš zvana no Latvijas numura, tad arī šādu veida zvanu bloķēšanai ir jābūt telekomunikāciju operatoru sadarbībai,” stāsta Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Šādus krāpnieku ierobežošanas paņēmienus mobilo sakaru operatori jau ir īstenojuši citās Eiropas valstīs. Arī Latvijā šo pakalpojumu sniedzēji jau pašu spēkiem ir ķērušies klāt vairākiem paņēmieniem.

“Dažas metodes jau ir iztestētas un gatavas palaišanai. Vienīgais, kas traucē, ir likumdošana, kur principā, es teiktu, ka ar steigu vajadzētu mainīt un pieņemt izmaiņas mūsu likumdošanā un atļaut operatoram drusciņ lielāku iespēju attiecībā uz to, kā veikt preventīvo darbību, lai mazinātu riskus un apkarotu darbību,” komentē Hermanis Eriņš, “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs.

Tikmēr LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte atklāj: “Svarīgākais virziens ir šo sadarbību paplašināt starp operatoriem, ka Latvijas mobilais telefons var operēt ne tikai ar saviem numuriem, bet var pamanīt krāpnieciskas darbības un vērsties pie tā operatora, kam tas numurs pieder, un jautāt - vai šis ir īsts numurs, vai nav īsts numurs?”

Arī bankas ieņem nozīmīgu lomu krāpniecības apturēšanā. Taču tās uzsver – būtiskākais, lai krāpnieciska informācija jau sākotnēji nenonāktu līdz iedzīvotājiem, jo no banku puses viss iespējamais ir paveikts.

“Tas maksājumu skaits, kas ir krāpniecisks, ir ārkārtīgi neliels. Un bankām ir jābalansē starp to, ka visiem godprātīgajiem darījumiem ir jābūt ātriem, tātad 10 sekundes, zibmaksājumi, viņiem ir jābūt ērtiem, ātriem. Līdz ar to ir jābūt balansam starp to, ka mēs apgrūtinām visiem šos darījumus un starp to, ka mēs noķeram šos krāpniekus,” tā Aija Brikše, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja.

Arī bankām drīzumā būs pieejams informācijas apmaiņas rīks, kurā dalīties gan ar konkrētiem krāpniecības gadījumiem, gan ar kopējām tendencēm. Tomēr krāpnieki visu laiku pielāgojas pārmaiņām, tādēļ šīs, visticamāk, nebūs vienīgās izmaiņas.

Uldis Cērps papildina: “Tā ir lieta, pie kā ir jāstrādā pastāvīgi, un tā ir lieta, kurā jāstrādā visām nozarēm. Tātad, ne tikai finanšu nozarei, bet arī telekomunikāciju pakalpojumu nozarei un arī, protams, sociālajiem tīkliem. Jo bieži mēs redzam, ka tieši finanšu krāpniecības izcelsme ir tieši no reklāmām, kas tiek publicētas sociālajos tīklos.”

Lielāka telekomunikāciju operatoru atbildība krāpniecības apkarošanā un tai nepieciešamais tiesiskais regulējums sagaidāms nākamā gada laikā.