"Klusā" vasara ir beigusies, strauji pieaug telefonkrāpnieku aktivitāte

Kopumā šogad vasaras mēnešos un septembrī bloķēti vairāk nekā 404 tūkstoši krāpnieciski zvani, kas ir aptuveni piecas reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Kā norāda "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš, pēc aktīvā pavasara krāpnieki vasarā bija devušies šķietamā “atvaļinājumā”, taču kopējais krāpniecisko zvanu apjoms joprojām ir augsts, un līdz ar rudens iestāšanos aktivitāte atkal strauji pieaug.

Vasaras mēnešos vislielākais telefonkrāpnieku aktivitātes vilnis fiksēts jūnijā, kad bloķēti vairāk nekā 224 tūkstoši krāpnieciski zvani. Jūlijā bloķēti virs 87 tūkstošiem, augustā – gandrīz 34 tūkstoši, savukārt septembrī aktivitāte atkal pieaugusi – fiksēti 59 tūkstoši aizdomīgu izsaukumu, kas skaidri liecina, ka "klusā" vasara ir beigusies. Salīdzinājumam – 2024. gada jūnijā–septembrī kopumā tika bloķēti virs 95 tūkstošiem krāpnieciskie zvani (jūnijā – virs deviņiem tūkstošiem, jūlijā teju 10 tūkstoši, augustā ap 34 tūkstošiem, septembrī gandrīz 32 tūkstoši), kas nozīmē, ka šogad telefonkrāpniecības mēģinājumu skaits pieaudzis par 540% jeb vairāk nekā piecas reizes.

Analīze rāda, ka lielākā daļa jeb ap 191 tūkstoti bloķēto izsaukumu veikti, izmantojot kļūdainu atrašanās vietu vai neveiksmīgu numura pārbaudi – vairāk nekā 213 tūkstošos gadījumu. Vēl teju divi tūkstoši zvanu fiksēti kā gadījumi, kad numurs uzrādīts kā ārvalstīs esošs, lai gan lietotājs patiesībā atradies Latvijā. Kopumā, analizējot bloķēto zvanu izcelsmi visā 2025. gada vasaras un rudens sākuma periodā, redzams, ka 46% jeb gandrīz 160 tūkstoši zvanu veikti no "Bite Latvija" tīkla numuriem, kas uzrādīti kā ārvalstīs esoši, savukārt 53% jeb vairāk nekā 184 tūkstoši zvanu – no Latvijas mobilo un fiksēto tīklu numuriem, kas nav piešķirti nevienam operatoram. Gandrīz pusotrs tūkstotis zvanu veikti no Latvijas fiksētajiem numuriem, kas uzrādīti kā ārvalstīs esoši.

“Telefonkrāpnieki visbiežāk izmanto Latvijas numurus, jo cilvēki tiem uzticas vairāk nekā ārvalstu numuriem. Tas ļauj krāpniekiem radīt ilūziju par vietējo zvanu, vienlaikus paslēpjot tā patieso izcelsmi. Kopumā krāpniecisko zvanu mēģinājumu pīķis tika sasniegts šī gada aprīlī un maijā, kad ik mēnesi bloķējām simtiem tūkstošu aizdomīgu izsaukumu. Vasarā aktivitāte nedaudz samazinājās, taču tas nenozīmē, ka krāpnieki kļuvuši mazāk bīstami – drīzāk mainījušies algoritmi, un arvien biežāk atkārtoti tiek izmantoti vieni un tie paši numuri. Lai gan mēģinājumu skaits saglabājas ļoti augsts, veiksmīgo savienojumu skaits nav pieaudzis, kas apliecina mūsu aizsardzības risinājuma efektivitāti. Vasarā telefonkrāpnieku aktivitāte nedaudz samazinājās, taču rudens sezonā, kad cilvēki atgriežas ierastajā ritmā, krāpnieku aktivitāte atkal pieaug — to apstiprina arī septembra dati, un paredzams, ka šī tendence turpināsies,” skaidro H. Eriņš.

H. Eriņš piebilst, ka daļa krāpniecisko izsaukumu nāk no manipulētiem numuriem, kas tiek maskēti kā Latvijas numuri. Taču "Bite Latvija" drošības risinājums ļauj identificēt šādus mēģinājumus un bloķēt tos, pirms tie sasniedz klientus.

Vienlaikus viņš atgādina, ka, lai arī uzņēmuma drošības risinājums ir ļāvis būtiski samazināt riskus, ko rada telefonkrāpnieki, svarīgs drošības faktors joprojām ir iedzīvotāju piesardzība un zināšanas. Cilvēki aizvien tiek aicināti pārbaudīt zvana avotu un nekavējoties pārtraukt sarunu, ja rodas šaubas par tās autentiskumu, kā arī nekādā gadījumā nesniegt personīgu informāciju pa tālruni, īpaši, ja zvans šķiet aizdomīgs.