Vai telefonkrāpnieki ir neveiksminieki un psihopāti?

Telefonkrāpniecība ir noziedzības epidēmija, kas izpletusies visā pasaulē. Pēc analītiķu datiem, 2024. gada ceturtajā ceturksnī krāpnieku zvanu skaits visā pasaulē pārsniedza 11,3 miljardus – par apmēram 1,5 miljardiem vairāk nekā šajā laika periodā iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka garoziņa šai maizei ir pārāk plāna; tiesībsargājošo iestāžu darbība nespēj samazināt vieglās peļņas tīkotāju apetīti. GASA lēš, ka 2024. gadā krāpniecības rezuoltātā visā pasaulē tika zaudēti 1,03 triljoni dolāru.

Katrā valstī savas metodes

Krāpniecības modeļi katrā valstī atšķiras. Latvijā krāpnieki visbiežāk uzdodas par banku darbiniekiem vai kādas valsts iestādes, piemēram, VID, pārstāvjiem. Amerikas Savienotajās Valstīs visizplatītākā ir krāpniecība, kas saistīta ar Medicare un veselības apdrošināšanu. Apvienotajā Karalistē 2024. gadā dominēja nodokļu krāpniecība, Kanādā – Amazon krāpniecība. Francijas un Spānijas iedzīvotāji tika pakļauti masveida krāpnieciskiem zvaniem no enerģijas pakalpojumu sniedzējiem.  

Šī modeļu atšķirība liecina par ļoti pārdomātu noziedznieku pieeju, pielāgojot savas shēmas, lai tās atbilstu konkrētas valsts sistēmām un kultūras kontekstam. Kā liecina GASA analīze, krāpnieki veic stratēģisku “tirgus izpēti”, lai maksimāli palielinātu veiksmīgas krāpniecības iespējamību, izmantojot sabiedrībai pazīstamas un uzticamas sistēmas. Piemēram, nodokļu krāpniecības izplatība Apvienotajā Karalistē un Medicare krāpniecības izplatība ASV liecina par dziļu izpratni par sarežģītām nacionālām birokrātiskām sistēmām. Lai gan liela daļa surogātzvanu ASV veikta no valsts iekšienes, no starptautiskajiem zvaniem lielākā daļa, proti, aptuveni 67,63 %, ir no Indijas. Arī Latvijā liela daļa krāpniecisko zvanu fiksēta no citu valstu numuriem, piemēram, Krievijas, Ukrainas un Polijas, tomēr arī mūsu valsts teritorijā atklātas šādas organizētās noziedzības grupas.

Kas nodarbojas ar telefonkrāpniecību?

Ar telefonkrāpniekiem esam saskārušies gandrīz visi. Saprotot, ka “otrā galā” ir cilvēks ar tumšiem nolūkiem, ierastā reakcija ir nomest klausuli un iekšēji vai reizēm arī skaļi pateikt kādu biezāku vārdu. Vai esat kādreiz iedomājušies, kas ir šie cilvēki? Kā kāds var pavadīt savu ikdienu, zvanot uz svešiem numuriem ar skaidru mērķi – izkrāpt naudu? “Darbadienas” beigās viņi dodas uz veikalu, gatavo vakariņas, iespējams, samīļo savus bērnus un uz jautājumu, ko tu dari darbā, kaut ko samelo.

Vispirms jāsaprot, ka telefons vai dators ir tikai instrumenti. Krāpnieka psiholoģisko portretu tehnoloģijas nav būtiski ietekmējušas. Šajā ziņā intersants ir Austrālijas krimonoloģijas institūta veiktais pētījums “Krāpšanas psiholoģija”. Tā autori secina, ka alkatība ir tikai viens no faktoriem. Krāpnieku darbības psiholoģiskā analīze atklāj, ka motivācija, kas slēpjas aiz krāpniecības, ir sarežģīts personības iezīmju un apstākļu apvienojums. Lai gan tieksme gūt finansiālu labumu, protams, ir nozīmīga motivācija, pētījumā secināts, ka tā var būt saistīta arī ar dziļākiem iemesliem. Viens no galvenajiem motivācijas avotiem ir pašu krāpnieku finansiālās problēmas, kas var rasties dažādu apstākļu rezultātā. Tas vienmēr nenozīmē, ka tie ir nabadziņi, kas palikuši bez pēdējām biksēm, jo pat turīgi cilvēki var justies finansiāli nedroši, ja, salīdzinot ar sev līdzīgajiem, nevar atļauties, ko vēlas. Svarīgs apstāklis ir vēlme, neraugoties ne uz ko, saglabāt noteiktu dzīvesveida standartu vai sociālo statusu. Citi finansiālā stresa avoti var būt darba zaudēšana, atkarība no azartspēlēm vai narkotikām un citas sarežģītas dzīves situācijas. Tāpat svarīga motivācija ir varas tieksmes apmierināšana. Dažiem krāpniekiem spēcīgs dzinējspēks ir sajūta, ka viņiem ir vara pār citiem. Tas ir sava veida adrenalīna avots – izaicinājums, ko daži noziedznieki uzskata par savu meistarību manipulēt ar upuriem.

Psihologs un tiesu eksperts Raitis Eglītis uzsver, ka daudzas telefonkrāpnieku iezīmes neatšķiras no citu veidu noziedzniekiem. Tās ir psihopātija, zemas empātijas spējas, manipulēšana un melošana. “Tādi viņi ir arī ikdienā. Daudziem ir motīvs, bet tas ir saistīts ar antisociālo personību – dabūt varu pār to, ar kuru runā. Krāpnieks “ķer kaifu”, redzot, ka cilvēks viņam uzticas un dara, ko viņam liek. Psiholoģiski tas viss viņam sniedz pozitīvas sajūtas.”

Krāpšanai nepieciešams intelekts

Krāpnieki nereti ir harismātiski, pārliecinoši un spēj slēpt savus patiesos nodomus, radot godīguma un uzticamības iespaidu. Viņi prasmīgi izmanto sociālās inženierijas paņēmienus, lai apietu upura racionālo domāšanu, izmantojot tādus emocionālos trigerus kā bailes, steidzamība un uzticība.  Viņi spēj manipulēt ar upura emocijām, radot pārliecinošu vēstījumu, kas liek upurim rīkoties pretēji savām interesēm. Latvijas policijas eksperti novērojuši, ka šie cilvēki ir ļoti labi apmācīti – zina, kas un kā jāsaka, lai panāktu, ka potenciālais upuris uzticas un pielāgojas katra “klienta” personībai. Psihologs Raitis Eglītis uzsver, ka šie cilvēki prot dažādus psiholoģiskus paņēmienus, zina, kā veidot attiecības. “Psihoterapijas grāmatas ir brīvi pieejamas, un visa informācija atrodama. Viņi aktīvi klausās, atspoguļo jūtas, runā par personīgām lietām, īpaši, ja tie ir ilgās krāpniecības gadījumi.”

 Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Solvita Sļadze atklāj, ka krāpnieku pazīmes – tautība, izglītības līmenis – atšķiras. “Vēlams runāt vairākās valodās, jo tas nozīmē, ka tu vari apkrāpt vairāku valstu iedzīvotājus. Vecumam un dzimumam nav izšķirīgas lomas, svarīgas ir “profesionālās prasmes”.”

Kā viņiem nav kauna!

Jāsaprot, ka viena no klasiskajām kļūdām, ko mēs pieļaujam, vērtējot citus cilvēkus, ir izmantot savu morālo kompasu kā labā un ļaunā mērinstrumentu. Dažādiem cilvēkiem ar atšķirīgu dzīves pieredzi ir dažāda izpratne par vērtībām, attiecīgi arī kauna izjūta ir atšķirīga. Telefonkrāpnieki lielākoties saprot, ka savus upurus reālajā dzīvē nekad nesastaps, tāpēc pazūd personisko attiecību barjera.

Raitis Eglītis uzsver, ka motīvi šādai noziedzībai var būt dažādi un pat kombinēti. Pat ja cilvēks uzaudzis pilnvērtīgā ģimenē, bez vardarbīgas pieredzes, labi visur adaptējies un ir bez nervu sistēmas traucējumiem, tik un tā pastāv iespēja, ka milzīga izmisuma gadījumā, kad finansiālas grūtības ir dzīvības un nāves jautājums, šāda persona varētu nodarboties arī ar krāpniecību.

Līdzīgi novērojumi ir arī Solvitai Sļadzei. “Manas profesionālās uzmanības lokā lielākoties nonākuši tie, kuriem vispār nav bijis legāla darba vai arī bijuši nepabeigti mēģinājumi mācīties tehnikumos, augstskolās, ir atkarības problēmas.”

Britu Nacionālās krāpšanas apkarošanas organizācijas (NFA) ziņojumā, analizējot noziedznieku portretu, uzsvērts, ka ir divu veidu krāpnieki – tie, kuru motivācija ir izmisums un finansiālās grūtības, un otra, radikāli atšķirīga grupa, kas apzīmēti kā noziedznieki ar “baltajām apkaklītēm”. Šis profils ir pilnīgs pretstats. Ziņojumā apgalvots, ka daudzi finanšu krāpnieki ir labi izglītoti, ar augstu sociālo statusu, dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Viņi ir pārliecināti par sevi un ir mazāk pakļauti atkarībām no alkohola un narkotikām nekā citi noziedznieki. Šo krāpnieku motivācija nav izmisums, bet gan psiholoģisks gandarījums. Viņus motivē varas izjūta pār citiem. Daži pat gūst gandarījumu no tā, ka spēj manipulēt ar upuriem, uzskatot to par savas meistarības apliecinājumu. Krāpnieki var arī kļūt atkarīgi no procesa un adrenalīna, ko rada citu maldināšana un veiksmīga izvairīšanās no atklāšanas.  

 Mūsdienās telefonkrāpniecība ir industrializēta nozare, kuru vada starptautiski sindikāti, kas darbojas kā uzņēmumi ar skaidru hierarhiju un peļņas mērķiem. Šo organizāciju līderi demonstrē augstas organizatoriskās un manipulācijas prasmes. Viņi izmanto tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta radītus rīkus, lai veiktu sarežģītas manipulācijas. Savukārt mums atliek izmantot savu dabisko intelektu, lai sevi pasargātu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Vai telefonkrāpnieki ir neveiksminieki un psihopāti?" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".