BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis: Latvijā jāmaina stereotipi par apdrošināšanu

Kāds uzņēmumam ir bijis šis gads?

Uzņēmumam šis ir bijis stabils gads. BTA strādā trīs Baltijas valstīs, un straujākā izaugsme mums ir Lietuvā, jo Lietuvas apdrošināšanas un finanšu tirgus šobrīd ir aktīvākais Baltijā, un arī patērētāju noskaņojums tur ir pozitīvs. Visnegatīvākā situācija ir Igaunijā, kur bija vesela virkne nodokļu izmaiņu, tostarp pievienotās vērtības nodoklis ir palielināts divas reizes, un patērētāju noskaņojums vairāk ir negatīvs nekā neitrāls. Latvija ir kaut kur pa vidu starp neitrālo un negatīvo noskaņojumu.

Kādas ir prognozes par nākamo gadu?

Ja runājam par BTA, tad nākamgad izaugsme varētu būt 5-8%. Taču te uzreiz ir jārunā par to, cik liels ir izaugsmes potenciāls. Virkni apdrošināšanas produktu pašlaik ietekmē inflācija. Piemēram, veselības aprūpes nozare. Budžeta līdzekļi, kas tiek novirzīti veselības aprūpei, nav pietiekami, un tādēļ ir liels pieprasījums pēc brīvprātīgās veselības apdrošināšanas. Praktiski ikvienā uzņēmumā, tostarp valsts un pašvaldību, darbinieks darba devējam prasa, lai būtu apdrošināta viņa veselība. Uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem nevar piedāvāt veselības apdrošināšanu, vairs nekonkurē par kvalitatīvu darbaspēku. Tas Latviju atšķir arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas noteikti būs viens no galvenajiem virzītājspēkiem arī nākamajos piecos desmit gados.

Piemēram, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs iepriekš norādīja, ka tādēļ, ka aug veselības aprūpes izmaksas, samazinās pakalpojumu apjoms, ko ar apdrošināšanas polisi var segt. Pie kā tas novedīs? Samazināsies uzņēmumu skaits, kuri iegādāsies polises? Samazināsies polišu segums, ko saviem darbiniekiem varēs atļauties iegādāties darba devēji?

Veselības apdrošināšana pašlaik ir kā puzles gabaliņi, kurus var pielāgot katram konkrētajam klientam. Praktiski neviens uzņēmums neiegādājas kādu vienu standarta segumu. Līdz ar to katrs iegādājas to, kas ir vajadzīgs visvairāk viņa gadījumā. Uzņēmums iekļauj savā budžetā summu, kuru ir gatavs atvēlēt darbinieku veselības apdrošināšanai. Ja šī summa, salīdzinot ar šo gadu, nākamgad netiek palielināta, tad, jā, visdrīzāk polises segums samazināsies. Tomēr, neraugoties uz to, apdrošināto personu skaits pieaug katru gadu. Tas liecina, ka veselības apdrošināšanas popularitāte palielinās, jo arī konkurence par labiem darbiniekiem aug. Arī darba devējam ir interese, lai viņa darbinieks pēc iespējas ātrāk atgrieztos darbā, neviens nav ieinteresēts, lai viņa darbinieks ilgstoši slimo un nevar veikt savus darba pienākumus.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka kopumā palielinās parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms. Ar ko jūs to skaidrojat?

Kā jau es minēju, viens no visstraujāk augošajiem apdrošināšanas veidiem ir veselības apdrošināšana. Otrs ir īpašumu apdrošināšana.

Ja īpašumu apdrošināšanā sevi salīdzinām ar kaimiņvalstīm, tad potenciāls ir milzīgs. Pie mums ir apdrošināta tikai apmēram puse no visiem reģistrētajiem īpašumiem. Tajā pašā laikā Igaunijā šis īpatsvars ir tuvu 80%, un Lietuva ir pa vidu ar 60-70%. Faktiski visas lielās nelaimes - vētras, krusas, kas pēdējos gados ir bijušas, - ir likušas par apdrošināšanu domāt arī tiem, kas līdz šim to nav darījuši. Tomēr apdrošinātājiem ir jābūt arī daudz aktīvākiem un mērķtiecīgi klientiem jāskaidro, ar ko atšķiras dažādi apdrošināšanas veidi. Apdrošinātājiem ir jābūt aktīvākiem, skaidrojot to, ka cilvēkiem nelaimes gadījumā nav jāprasa palīdzība caur ziedojumiem, bet tam ir domāta apdrošināšana.

Tomēr ar ko jūs skaidrojat, ka Latvijā īpašumus apdrošina daudz mazāk cilvēku nekā Igaunijā, mazāk nekā Lietuvā?

Tas ir līdzīgi kā ar dūmu detektoriem. Igaunijā prasība, ka tiem mājokļos ir jābūt, tika ieviesta apmēram pirms desmit gadiem, un pašlaik tie ir gandrīz visos dzīvokļos un mājās. Mēs pat tuvu neesam šādam apjomam. Viena no lietām noteikti ir mentalitāte. Otrs - tas dažādos veidos ir arī jāskaidro. Iespējams, iepriekš ir bijusi kāda negatīva pieredze, bet mums nevajadzētu balstīties vēsturē, bet gan domāt, kā mēs sevi pasargāsim nākotnē. Tādēļ es teikšu, ka mums Latvijā savi stereotipi ir jāmaina, jo pašlaik mēs no trīs Baltijas valstīm esam trešajā vietā. Tas ir jāmaina.

Tomēr pagājušajos gados tiešām dabas stihijas īpašumiem ir nodarījušas nopietnus postījumus. Vai tādēļ pieaug apdrošināto īpašumu skaits Latvijā?

Pieaug. Turklāt man ne īpaši patīk, ka šajā ziņā mēs Latviju dalām reģionos. Jā, vētrām lielāks spēks parasti ir piejūras reģionos. Bet pēdējos gados ļoti izteiktas vētras ir nākušas no Lietuvas un virzījušās pāri Zemgalei, Latgalei un tad jau pārējai Latvijai. Tāpat vēsturiski starp tiešām postošām vētrām ir bijuši lieli laika intervāli, kas ir mērāmi 20 un 30 gados, bet šobrīd dabas katastrofas notiek teju katru gadu.

Jūs jau minējāt, ka lielākā izaugsme pašlaik ir īpašuma un veselības apdrošināšanā. Vai ir arī kādi apdrošināšanas veidi, kas stagnē?

Šobrīd kopumā stagnē transporta apdrošināšana - gan KASKO, gan OCTA. Pašlaik ir redzams, ka samazinās kopumā nobraukto kilometru skaits. Iespējams, tas ir saistīts ar degvielas cenu svārstībām, iespējams, ar to, ka parādās alternatīvi mobilitātes risinājumi. Tāpat tirgū ļoti strauji ienāk koplietošanas pakalpojumu automašīnas. Īpaši izteikti lielajās pilsētās un to areālos tās ieņem jaunu nišu. Kādreiz tomēr viena no lietām, ko vēlējās iegādāties teju ikviens, bija automašīna. Šodien jauniešiem personīgās automašīnas vēlmju sarakstā nav. Tā tiek uzlūkota kā rīks, ar kuru pārvietoties no punkta A uz punktu B, un tai nebūt nav jābūt tavā īpašumā. Vecākajām paaudzēm automašīna tomēr nozīmēja kaut ko vairāk. Šo tendenci var redzēt arī auto tirdzniecības datos. Pašlaik visstraujāk tirgus aug Lietuvā, bet Igaunijā jaunu automašīnu tirdzniecībā ir 50% kritums. Savukārt Latvijā ir redzama ļoti izteikta konkurence par cenu.

Un te nu jāsaka, ka, ja OCTA svarīga ir cena un polises iegādes ērtums, tad KASKO gadījumā tomēr ir svarīgs polises segums, jo tie ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, kādam nav svarīgi, lai automašīnas remonta laikā to aizstātu ar citu auto, bet citiem tas ir ļoti svarīgi, jo ar sabiedrisko transportu viņš nevar ērti nokļūt no dzīves vietas līdz darba vietai. Tas pats attiecas uz citiem faktoriem.

Transporta apdrošināšana kopumā Latvijā pašlaik izteikti stagnē.

Ko jūs prognozējat nākotnē? Stagnācija turpināsies?

Ne tik strauji kā veselības aprūpē, bet darbaspēka izmaksas pieaug arī autoservisos. Tas ceļ automašīnu remonta izmaksas. Tāpat tieši autoservisiem iepriekš bija pievērsta ļoti liela Valsts ieņēmumu dienesta uzmanība, un tagad šī nozare nodokļu nomaksas jautājumā ir daudz sakārtotāka. Tas viss kopā palielina pakalpojuma izmaksas. Tāpat automašīnas kopumā pēc pandēmijas ir kļuvušas dārgākas, un mums pie šīm cenām ir jāpierod. Ja Lietuvā tas ir akceptēts, tad Latvijā pie tā vēl ir jāpierod. Pagaidām tomēr valda piesardzība. Tas būtu jālauž, jo jaunās automašīnas ceļu satiksmē tomēr ir daudz drošākas un labākas no ekoloģiskā viedokļa.

Kā vērtējat pēdējo valdības un Saeimas lēmumu ietekmi uz OCTA tirgu? Bija lēmums tomēr ļaut neapdrošināt satiksmē neizmantotus transporta līdzekļus. Tāpat OCTA tiks plašāk attiecināta uz elektriskajiem pārvietošanās rīkiem.

Mēs vienmēr esam atbalstījuši to, ka transportlīdzeklim ir jābūt apdrošinātam tā izmantošanas laikā. Visa šī diskusija sākās ar lauksaimniekiem, kuriem ir virkne tehnikas vienību, kas ceļu satiksmē tiek izmantotas tikai noteiktos periodos, piemēram, novācot ražu. Ir virkne transportlīdzekļu, kurus neizmanto ziemas laikā. Ir arī tādi transportlīdzekļi, kur situācija ir pretēja - tos izmanto tikai ziemas laikā. Tādēļ es tagad pieņemto normu atbalstu, jo tā ir par labu apdrošinātāju klientam, kurš savu transportlīdzekli varēs apdrošināt tikai tā izmantošanas periodā.

Savukārt, kas attiecas uz elektriskajiem skrejriteņiem un visiem citiem alternatīvajiem mobilitātes rīkiem, tad es teikšu, ka, pirmkārt, ir virkne Eiropas valstu, kas pārvietoties ar tādiem rīkiem, kādi ir redzami pie mums, jau sen ir aizliegušas. Otrkārt, kad šādu rīku skaits sasniedz noteiktu līmeni vai arī noteiktu pārvietošanās ātrumu, ir jābūt obligātai to reģistrācijai. Pašlaik uz skrejriteņa var uzkāpt ikviens gājējs, un tajā brīdī viņš jau pārvēršas par transportlīdzekļa vadītāju. Un kas pārsvarā tos lieto? Tie, kuriem nav vadītāja apliecības un kuri nezina ceļu satiksmes noteikumus, un tad mēs arī nonākam pie negadījumiem. Turklāt gājējiem un mobilitātes rīku vadītājiem lielākoties ir viena kopēja ietve, pa kuru pārvietoties, jo pa ielu brauktuvēm ar skrejriteņiem braukt ir aizliegts. To, pie kā tas noved, ļoti labi var redzēt uz Gaisa tilta Rīgā, kur ir lielākais negadījumu skaits. Braucot lejup pa tiltu, skrejriteņi attīsta ļoti lielu ātrumu, un uz tās pašas tilta ietves atrodas gājēji. Un tad mēs varam atcerēties par veselības aprūpes budžetu un to, ka tajā jau tā nepietiek līdzekļu. Kādēļ no tā vēl ir jāsedz izdevumi par traumu ārstēšanu, kas iegūtas pārgalvīgas braukšanas dēļ? Tas būtu jāsedz apdrošināšanai, tādēļ šī norma ir vērtējama pozitīvi. Pirmkārt, tas ļaus atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Otrkārt, runa ir par kontroli. Ja automašīnas ceļu satiksmē tiek kontrolētas ar virkni pasākumu, sākot no obligātās tehniskās apskates un beidzot ar fotoradariem, tad alternatīvo pārvietošanās rīku kontrole ir pašos pirmsākumos. Tas būtu jāsakārto, sākot jau ar to, lai šie rīki būtu reģistrēti un apdrošināti, lai, notiekot negadījumam, atbilstoši regulējumam tiktu segti cietušajiem nodarītie zaudējumi, nevis tas būtu jākārto ar dūru vicināšanas palīdzību.

Kā pašlaik attīstās kiberrisku apdrošināšana?

Mēs pagājušajā gadā veicām aptauju par to, kas ir galvenā aktualitāte, un tie bija tieši kiberriski. Mūsdienās virkne preču un pakalpojumu tiek iegādāti e-vidē. Tas ir process, kuru vairs nevar pagriezt atpakaļ. Mēs varam padomāt kaut vai par to, kā ceļojam - gan aviobiļetes, gan naktsmītnes tiek rezervētas elektroniski. Daudz gudrāki ir kļuvuši arī viltvārži, un bieži vien viņi izmanto populārāko e-komercijas zīmolu vārdus savu vietņu nosaukumu veidošanai. Ja nepievērš uzmanību tam, ka visiem labi zināma zīmola nosaukumam ir pievienoti vēl daži ķeburi un vienkārši speram nākamos soļus, tad personas dati tiek atdoti krāpniekiem.

Nepieciešamība pēc kiberrisku apdrošināšanas ir radusies tieši arvien pieaugošās krāpšanas dēļ. Arī bankas norāda, ka arvien vairāk līdzekļu tiek izkrāpti, izmantojot dažādas saites, kuras sūta e-pastos, ar viltus telefona zvaniem. Tādēļ mēs pērn ieviesām šādu produktu, un tas gūst lielu atsaucību klientu vidū.

Vai saskaraties arī ar mēģinājumiem apkrāpt jūs kā apdrošinātājus? Piemēram, ir dzirdēts, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību pašlaik vilto datus par medicīnas procedūrām.

Apdrošinātājs vienmēr nosaka riska prēmijas, lai varētu potenciāli izmaksāt atlīdzības, iestājoties negadījumam. Ja ir krāpnieki, kas mēģina tikt pie atlīdzībām, tas negatīvi var ietekmēt kopējo riska prēmiju un attiecīgi apdrošinātāju klientus. Jā, tagad ir gadījumi, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību vilto fotogrāfijas no negadījuma vietām, tiek viltoti dokumenti, īpaši no citām valstīm. Krāpšanas gadījumi kļūst arvien filigrānāki, un mākslīgais intelekts ir ļoti liels "palīgs". BTA ir ekonomiskās drošības departaments, kas nodarbojas ar šādu gadījumu izmeklēšanu.

Cik daudz ar šādiem gadījumiem saskaraties?

Tie tomēr ir atsevišķi gadījumi, un kopumā cilvēki ir godīgi.

Vai redzat apdrošināšanas veidus, kuri līdz šim ir bijuši nišas produkti, bet kuriem ir izaugsmes potenciāls?

Drīzāk es teiktu, ka arvien vairāk ir redzama tendence, ka, iegādājoties preces vai pakalpojumus, apdrošināšana kļūst par darījuma sastāvdaļu. Piemēram, iegādājoties aviobiļeti vai autobusa biļeti, to var arī apdrošināt, iegādājoties automašīnu, OCTA vai KASKO polise jau ir ierēķināta cenā, iegādājoties mobilo tālruni, līdzi nāk apdrošināšana. To jau var saukt par tendenci, un noteikti, ka tā nostiprināsies vēl vairāk.

Kā pašlaik var vērtēt konkurenci apdrošināšanas tirgū Latvijā? Vai vēl ir vieta kādam jaunam spēlētājam?

Es teiktu, ka konkurence ir sīva. Mēs arī redzam, ka notiek apvienošanās un līdz ar to arī tirgus konsolidācija. Tas nozīmē, ka konkrētie uzņēmumi bija par mazu, lai varētu efektīvi strādāt.

Otra tendence ir saistīta ar nišas produktiem, un tur varētu parādīties jauni spēlētāji.

Tomēr kopumā Baltijas apdrošināšanas tirgus ir mazs, gan salīdzinot ar blakus esošajām valstīm, gan pasaules mērogā. Līdz ar to uz jautājumu, vai šis tirgus būtu interesants kādam jaunam lielam apdrošinātājam, es drīzāk teiktu, ka nē, jo šādiem spēlētājiem nav saistošs tirgus, kurā ir tikai 6 miljoni iedzīvotāju, kamēr, piemēram, Polijā ir 40 miljoni iedzīvotāju. Bet varētu parādīties jauni spēlētāji, kas strādātu konkrētās tirgus nišās.

Vai ir redzamas kādas atšķirības Baltijas valstīs, vai arī tas tiek uzlūkots kā viens tirgus?

Pārsvarā visi starptautiskie apdrošinātāji strādā visās Baltijas valstīs, tomēr katrā ir sava specifika.

Ar ko atšķiras Latvija?

Apdrošināšanas būtība ir tajā, ka tā uzņēmumiem savā darbā ļauj riskēt vairāk, jo ir šis drošības spilvens. Es teiktu, ka atšķirība ir tajā, ka Latvijā šo drošības spilvenu saskata mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā ir lieta, kur apdrošinātājiem pašiem ir jāizglīto savi klienti. Arī apdrošināšanas noteikumi ir jāspēj izskaidrot daudz vienkāršāk. Šī ir sarežģīta un regulēta industrija, kurai ir jāspēj izveidot vienkārši produkti.

Ja runājam par vienkāršumu, tad nesen arī tika pieņemta norma, ka apdrošināšanas līgumiem ir jābūt vienkāršākā valodā un polišu nosacījumiem jābūt saprotami izskaidrotiem. Kā to gatavojaties nodrošināt?

Mēs jau šīs prasības esam ieviesuši ceļojumu apdrošināšanā un KASKO. Te nākas secināt, ka izveidot kaut ko sarežģīti mēs mākam ļoti labi, bet to pašu padarīt vienkāršu, izrādījās, ļoti grūts uzdevums. Pirmkārt, jau juridiski smagu tekstu pārvērst vienkāršā saprotamā valodā bija ļoti liels izaicinājums. Pašlaik to pašu ir plānots darīt privātpersonu īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanā.

Paši esat iesaistīti tiesas prāvā par negadījumu slēpošanas kūrortā, kurā tiesa jau ir atzinusi, ka apdrošināšanas līgumā ietvertais nosacījums par trešās personas, proti, cietušā, pienākumu pieteikt zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā ir nesamērīgs. Klienti nereti sūdzas arī par citiem apdrošinātāju nosacījumiem. Jūs un industrija kopumā ir gatava šajā ziņā mainīties?

Te es gribu uzsvērt, ka likums nosaka, ka atlīdzību pieteikšanas termiņš ir trīs gadi, un ir apdrošināšanas veidi, kur termiņi ir vēl garāki. Līdz ar to apdrošināšanas industrija mainās, un arī BTA ir mainījis nosacījumus par informācijas sniegšanas termiņiem. Tas viss tiek vērtēts, un apdrošināšana iet uz to, lai nosacījumi būtu pēc iespējas labvēlīgāki klientam.

Ar kādiem darbības rezultātiem plānojat noslēgt šo gadu?

Gadu noslēgsim ar stabiliem rezultātiem. Pašlaik lielu uzsvaru liekam uz to, kā vienkāršot klientu pieeju apdrošināšanai visos kanālos. Piemēram, pašlaik divas trešdaļas no visiem negadījumiem jau tiek pieteikti vai nu caur BTA mājaslapu, vai "Mans BTA" mobilo lietotni. Tas nozīmē, ka to ir izdevies radīt ļoti ērtu. Lielā tendence ir, ka arvien vairāk saziņas notiek e-vidē, tādēļ šajos risinājumos šogad ir ieguldīts ļoti daudz.