3000 eiro par Latvijas vīzu: kā trešo valstu pilsoņi iekrīt krāpnieku shēmās
Kamēr plāni stingrākai imigrācijas kontrolei iestrēguši valdībā, Latvijā parādās negodprātīgi starpnieki, kuri par vairākiem tūkstošiem eiro pārdod trešo valstu pilsoņiem viltus solījumus par darbu un uzturēšanās atļaujām Latvijā un citur Eiropā. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” atklāj, kā ārvalstnieki iekrīt krāpnieku shēmās, zaudējot gan naudu, gan legālu statusu.
Pēc studijām Latvijā iespēju palikt Eiropā meklēja Indijas pilsonis Amits (vārds mainīts). Latviešu valodas nezināšanas dēļ uz darbu Latvijā necerēja. Draugi ieteica darbā iekārtošanas aģentūru Rīgā – “Great Minds Talent Search”. Tās īpašnieks ir Indijas pilsonis Souravs Banerdžī (Sourav Banerjee). Abi parakstīja dokumentus, kas solīja darbu Nīderlandes desu rūpnīcā ar algu 2480 eiro, apmaksātu dzīvesvietu un transportu no Rīgas. Aģentūrai Amits samaksāja 2000 eiro.
Taču plānotajā datumā, septembra vidū, autobusu viņam nepiedāvāja. Ar cerību, ka darba līgums tomēr ir īsts, Amits riskēja – pārdeva savu elektrisko velosipēdu, lai nopirktu biļeti, un aizlidoja uz Nīderlandi. Bet norādītajā adresē ieraudzīja tukšu ēku. “Es tajā brīdī jutos pilnīgi apjucis, jo biju ieguldījis tik daudz naudas, tik daudz laika. (..) Dokumenti, ko viņš deva, nebija īsti,” sacīja Amits. Taču uz policiju viņš nav gājis, jo tiesisku pamatu atrasties Latvijā nu jau bija zaudējis.
Veicot eksperimentu, "De facto" pārliecinājās, ka šī paša īpašnieka darbiekārtošanas aģentūra Lielbritānijā par 3000 eiro piedāvā trešās valsts pilsonim darba atļauju Latvijā. Aģentūras pārstāvis garantē: “Darba atļauju apstiprina Latvijas imigrācijas dienests. Kad tā ir apstiprināta, vīza tiek izsniegta ar 99,9% garantiju.” Tomēr raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka neviena persona ar šī uzņēmuma starpniecību nav ieguvusi tiesības strādāt Latvijā. Tagad aģentūras biroja vieta Rīgā ir tukša, bet telefons – atslēgts.
Citi Indijas pilsoņi raidījumam atklāja līdzīgu shēmu, kurā studentu vīzas termiņa beigās viņi saņēma priekšlikumu nokārtot darba vīzu Latvijā apmaiņā pret investīcijām restorānā. Viens no viņiem teica, ka samaksājis 5000, otrs – 6000 eiro. Taču arī viņi zaudēja naudu un legālo statusu Latvijā, tāpēc bija spiesti atstāt Latviju, nevēršoties policijā.
“Šis ir melnais tirgus, kurā cilvēki it kā atver veikalu. Studenti jautā: “Vai jūs varat man iedot darba atļauju?” Un viņš saka: “Jā, un tas maksās tik daudz.” To sauc par krāpšanu,” minēja viens no stāstītājiem. Persona, kuru sauc par krāpnieku, raidījumam noliedza, ka būtu solījis kārtot vīzas par naudu.
Kopējais ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis, turklāt tieši uz trešo valstu pilsoņu rēķina. Lielākā studējošo ārvalstnieku grupa Latvijā ir Indijas pavalstnieki. To skaits desmit gadu laikā palielinājies par 66%, sasniedzot gandrīz trīsarpus tūkstošus.
Neviens nezina, cik daudzi no ārvalstniekiem paralēli studijām arī strādā. Taču Augstākās izglītības eksporta apvienības vadītājs, biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Imants Bergs uzsvēra, ka gadījumos, kad darba dēļ pasliktinās sekmes, ārvalstu studentam mēdz atgādināt: “Tu es šeit tāpēc, lai studētu. Šī valsts ir devusi iespēju piestrādāt, nevis strādāt un piestudēt.”
Valsts darba inspekcija (VDI) savos reidos aizvien biežāk sastop ārvalstu studentus, kas strādā bez līguma, atbilstoša grafika un apmaksas. Kādā gadījumā studentam bija jāmācās klātienē katru dienu, bet tā vietā viņš ik dienu 12 stundas strādāja kebabnīcā. “Tas vedina domāt, ka šī studentu vīza ir tāds aizsegs, lai nokļūtu Latvijā, lai iegūtu tiesības šeit atbraukt, uzturēties un strādāt,” secināja Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Šilberga.
Kādā anonīmā sūdzībā Valsts darba inspekcijai bakalaura programmu studenti, pārsvarā no Indijas, norādīja uz konkrētās darbavietas rīcību: “Bakalaura studentiem semestra laikā drīkst strādāt tikai 20 stundas nedēļā, bet viņi tiek spiesti strādāt 50–70 stundas nedēļā (arī nakts maiņās). (..) Darbiniekus, kuri atsakās no nelegālā darba laika vai vēlas apmeklēt mācības, draud atlaist vai atlaiž.”
Šogad VDI konstatējusi rekordlielu skaitu – 100 nelegāli nodarbinātu ārvalstnieku. Arī Valsts robežsardze mana – pārkāpumu ārzemnieku nodarbinātības jomā kļūst vairāk. “Pieņemsim, ja ir noteikts strādāt pie konkrēta darba devēja, bet mēs esam konstatējuši, ka persona strādā kaut kur citur,” uzsvēra Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Rīgas dienesta galvenā inspektore Venita Amerika.
Valsts policija pēdējos gados ir uzsākusi divas lietas par cilvēku tirdzniecības gadījumiem, kuros ekspluatācijai pakļāva Indijas pilsoņus, kas ieradušies te strādāt. Šīs lietas vēl skata tiesā.
Gan Valsts policija, gan VDI norāda uz starpniekfirmu problemātisko lomu. “Jā, īstenībā starpnieku kompānijas arī rada kaut kādu noteiktu lauciņu – baltu pleķīti mūsu likumdošanā, ar kuru ir iespējams personas vairāk ekspluatēt un apiet likumu,” atzina Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Armands Lubarts.
Nodarbinātības valsts aģentūras licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai šobrīd ir saņēmuši 385 komersanti. Vienlaikus Lursoft apkopotie dati liecina, ka Latvijā strādā 650 darbā iekārtošanas uzņēmumi. To skaits pēdējos gados ir palielinājies.
Lai gan Iekšlietu ministrija rosina aizliegt starpniekfirmām uzaicināt trešo valstu pilsoņus, uzliekot atbildību tiešajiem darba devējiem, šie priekšlikumi joprojām nav nonākuši valdības dienaskārtībā.
