Pasauli pārpludina Ķīnas benzīna automobiļi, kas šajā valstī vairs nevienam nav vajadzīgi
Pārmaiņas Ķīnas automobiļu nozarē pasaules tirgū radījušas fosilā kurināmā automašīnu pārpalikumu, kas atrod jaunu pielietojumu citos tirgos.
Kamēr Rietumu valstis cenšas ar tarifiem pretoties Ķīnas elektromobiļu uzbrukumam, pasaulē risinās pavisam cita veida konkurences cīņa - Ķīnas automobiļi ar benzīna dzinējiem iekaro tirgu no Polijas līdz Dienvidāfrikai un Urugvajai.
Ķīnas elektromobiļu nozare tikai dažos gados ieņēma pusi iekšējā tirgus, nostumjot iepriekšējos dominētājus - "Volkswagen", "General Motors", "Nissan" un citus. Taču starp cietušajiem ir arī vecie Ķīnas auto ražotāji: viņu tradicionālie benzīna un dīzeļa modeļi strauji zaudējuši pircējus dzimtenē. Rezultātā Ķīnas benzīna automobiļu eksports strauji pieaug.
Saskaņā ar "Automobility" datiem, eksports no Ķīnas automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju palielinājies no 1 miljona automašīnu 2020. gadā līdz, visticamāk, vairāk nekā 6,5 miljoniem šogad. Fosilā kurināmā automašīnas joprojām veido 76 procentus no visa Ķīnas auto eksporta - lai gan pārējā pasaule galvenokārt asociē Ķīnas auto industriju ar elektromobiļiem.
Pēdējo piecu gadu laikā iekšējais Ķīnas tirgus strauji pāriet uz elektromobiļiem. Tie veido jau gandrīz 40 procentus no jauno automobiļu pārdošanas, bet dažos megapolēs - vēl vairāk. Subsīdijas, atvieglojumi un ierobežojumi iekšdedzes dzinēja automašīnām virzīja patērētāju izvēli.
Tas nozīmē, ka tieši pateicoties benzīna automobiļiem Ķīna pagājušajā gadā kļuva par lielāko automobiļu eksportētāju pasaulē.
Saskaņā ar "Reuters" pētījumu, paradoksa sakne slēpjas pašas Ķīnas rūpniecības politikā. Elektromobiļu nozare saņēma miljardu eiro lielas subsīdijas, kas radīja desmitiem jaunu vietējo ražotāju un cenu karu.
Vecās rūpnīcas un modeļi pārtrauca atrast pircējus iekšējā tirgū - un tos agresīvi pārorientēja uz eksportu. Vairāki Ķīnas ražotāji piedāvā fosilā kurināmā automobiļus ārvalstīs lētāk nekā Ķīnā, bet dažkārt pat lētāk nekā to spēj pārdot rietumu konkurenti.
Lai gan Eiropas Savienība un ASV ieviesa muitas nodevas Ķīnas elektromobiļiem, Ķīnas benzīna automašīnu vilnis bieži palika nepamanīts. Taču tieši tehnoloģiski vienkāršākie un lētākie jaunie auto rada visbīstamāko konkurenci Eiropas un Amerikas automobiļu ražotājiem.
Visvairāk cietušas ir tās tirgus vietas, kur pircējiem izšķirošais ir cena, nevis tehnoloģijas vai vides prasības. Saskaņā ar "Reuters" publicētajiem pārdošanas datiem, Ķīnas automobiļu īpatsvars īpaši pieaug Austrumeiropā, tostarp Polijā un Balkānos, Dienvidāfrikā, Dienvidamerikā un Centrālāzijā.
Ķīnas automobiļu ražotāju pārstāvji Reuters apstiprināja, ka eksporta stratēģija balstās uz ilgtermiņa plānu: iekarot attīstības valstis un izveidot šajos tirgos jaunu lojālu klientu bāzi. Kad elektromobiļi tur galu galā kļūs pieejamāki, zīmols jau būs klātesošs.
Tomēr lēto iekšdedzes dzinēja automašīnu vilnis, kas pārpludinājis attīstības tirgus, liecina par dziļāku tendenci: pasaule vēl vairākus gadus būs lieciniece Ķīnas benzīna automobiļu plūsmai, pat ja Pekina pati gatavojas dekarbonizētai nākotnei.
