Izcilā Alfija Bakijeva un “Sinfonietta Rīga” koncertā Baroka Ziemassvētki”
Piektdien, 19. decembrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā pirmo reizi pie klausītājiem Rīgā viesosies izcilā baroka vijolniece Alfija Bakijeva. Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros māksliniece kopā ar kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķiem pāršķirs spožākās baroka laikmeta komponistu partitūras, piedāvājot ieklausīties Johana Sebastiana Baha, Georga Fīlipa Telemaņa un Jana Dīsmasa Zelenkas mūzikā.
Savā pirmajā kopdarbā ar kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķiem Bakijeva aicina ļauties Georga Fīlipa Tēlemaņa šķelmīgajam dzīvespriekam un galma deju rakstiem, iepazīt baroka avangardistu Janu Dīsmasu Zelenku, kura skaņu tinumos ievērpjas ekscentriski neparedzami žesti, un piedzīvot katarsi Johana Sebastiāna Baha apskaidrotajā cēlsvinīgumā. Pošoties pie Latvijas klausītājiem, Bakijeva uzsver: “Šis koncerts iezīmē manu debiju Rīgā un pirmo sadarbību ar šo brīnišķīgo orķestri, ko es ar nepacietību gaidu. Man ir liels gods uzstāties LU Lielajā aulā!”
Tatāru izcelsmes vijolniece Alfija Bakijeva ir viena no daudzpusīgākajām mūsdienu Eiropas senās mūzikas lietpratējām. Viņas skolotāju vidū ir tādi baroka mūzikas grandi kā itāļu vijolnieks Enriko Onofri, leģendārā baroka mūzikas ansambļa “Il Giardino Armonico” dibinātājs un viens no vēsturiski informētā izpildījuma tradīcijas aizsācējiem, kā arī Japānā dzimušais un Vīnē augušais baroka vijolnieks Hiro Kurosaki, kura vadībā Zalcburgas Mozarteum universitātē un Madrides Konservatorijā skolojušās veselas jauno baroka speciālistu paaudzes.
Jau savos agrīnajos muzikālās izaugsmes gados Bakijeva ir saņēmusi vairākas nozīmīgas stipendijas, piemēram Šostakoviču ģimenes stipendija VII starptautiskajā D. Šostakoviča kvartetu konkursā. 2014. gadā viņa saņēma Itālijas Republikas prezidenta medaļu Benedetto Albanēzes XIX nacionālajā jauno mūziķu konkursā Kakamo (Itālija). Seko atzinība Briges senās mūzikas festivālā “Musica Antiqua Bruges” 2017. gadā, bet 2018. gadā Bakijeva plūc uzvarētājas laurus (trīs grupās!) Getingenes Starptautiskajā Hendeļa konkursā.
Nozīmīgs notikums Bakijevas karjerā ir arī dalība “Jumpstart Jr. Auditions” Amsterdamas karaliskajā “Concertgebouw” zālē 2021. gadā, kas māksliniecei sniedz iespēju turpmākos septiņus gadus spēlēt uz Frančesko Rudžeri 1680. gadā Kremonā būvētās vijoles. Instrumentu Bakijevas rīcībā nodevis Jumpstart Jr. Foundation.
Šobrīd Bakijeva dzīvo un strādā Zalcburgā (Austrijā) un līdztekus solomākslinieces karjerai aktīvi muzicē gan kā vieskoncertmeistare, gan atskaņojuma vadītāja, piedalās skaņu ierakstos. Viņas interešu lokā ir kā baroka un renesances laimetu mūzika, tā klasikas un romantisma repertuārs. Viņa sadarbojas ar tādiem augstas raudzes kolektīviem kā “Il Pomo d’Oro”, “Ensemble Hemiolia”, “Le Musicienne du Concert des Nations”, “Il Concerto Scirocco”, “Cappella Mediterranea”, Drēzdenes “Festspiel Orchester”, “Bonne Corde”, “Ensemble Ludovice” u.c.
Ārpus baroka un klasicisma repertuāra Bakijeva aizraujas arī ar tango mūziku, bet līdztekus vēsturiskām koncertzālēm un dievnamiem viņa nevairās no nekonvencionālākām koncertu norises vietām (dalība Roskiles festivālā Kopenhāgenā 2018. gadā). Īpašas attiecības Bakijevai ir arī ar viņas senču kultūru. Viņa ir tatāru folkloras ansambļa “Ekiyat” dibinātāja, kurā kopā ar māsu Aliju Bakijevu spēlē gan vijoli, gan tādus tatāru tradicionālos instrumentus kā kilkobizs un gižaks.
Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti: 11. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē festivālu atklās tikšanās ar mūsu pašu talantiem programmā “Latvijas džeza zvaigznes”. Ziemassvētku laiks Rīgā iemirdzas īpašā gaismā un šogad svētku sajūtu papildinās arī spožākie Latvijas džeza mākslinieki: Matīss Čudars, Jānis Rubiks, Toms Rudzinskis, Jānis Jaunalksnis. Koncertā skanēs gan siltas un izsmalcinātas oriģinālkompozīcijas, gan īpaši svētkiem radītas aranžijas, kurās būs arī pa kādai labi zināmai Ziemassvētku melodijai.
14. decembrī plkst.19:00 Spīķeru koncertzālē būs klausāma koncertprogramma “Guna Zariņa koncertprogrammā “Dzeltenais Trotuārs””. Uz vienas skatuves tiksies aktrise Guna Zariņa, flautiste Maija Zandberga, fagotists Jānis Semjonovs un pianists Rihards Plešanovs. Programmā “Dzeltenais trotuārs” skanēs latviešu komponistes Annas Veismanes oriģinālmūzika un novatoriskās latviešu modernisma pārstāves, dzejnieces Montas Kromas dzejas darbi. Lielās mūzikas balvas 2023 ceremonijā koncertprogramma “Dzeltens trotuārs” tika pasludināta par “Gada kamerizrādi”.
18. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzāle atkal pārtaps par pasaules līmeņa džeza klubu, jo koši un dinamiski izskanēs iedibinātais koncertcikls “Radio SWH džeza klubs”. Pēc ilgāka pārtraukuma uz vienas skatuves kopā atkal kāps vokālists Ralfs Eilands un “Latvijas Radio bigbenda” mūziķi. Koncertprogrammā būs iekļautas dziesmas un skaņdarbi no programmas “Cits Pauls”, kas ir maestro Raimonda Paula darbi jaunos aranžējumos, kā arī mūzikas mīļotājiem būs iespēja dzirdēt Ralfa Eilanda orģinālmūziku un funk, un soul mūzikas korifeju kompozīcijas.
20. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē būs iespēja piedzīvot sapņainu un mierpilnu koncertprogrammu “Artis Jančevskis koncertizrādē “Debisī. Ir jāpiedzīvo” Muzikālo stāstu veidojuši trīs spilgti jaunie talanti: soprāns Etīna Emīlija Saulīte, pianists Daniils Mickevičs un Valmieras teātra jaunais aktieris Artis Jančevskis. Ar Madaras Rutkēvičas scenāriju bagātinātais stāsts Kloda Debisī personību portretēs caur viņa paša kompozīcijām un vēstulēm, kuras viņš rakstījis gan sev tuviem cilvēkiem, gan ievērojamiem dažādu mākslas sfēru pārstāvjiem, atklājot kā savas emocijas, tā arī pārdomas par visdažādākajiem tematiem.
21. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē koncertprogrammā “Kārlis Lācis, Filips Glāss un Rīgas Saksofonu kvartets” uz vienas skatuves tiksies “Rīgas Saksofonu kvartets” un dziedātāja Terēze Gretere. Programmā Georga Pelēča kantāte ar Alfrēda Krūkļa vārdiem “Sniega šūpulī”, Filipa Glāsa “Saksofonu kvartets” un Kārļa Lāča dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju no albuma “Ziedonis. Lācis. Sievietes”: “Ir tādi cilvēki”, “Tu atnāci pie manis nu jau otrām lādzēm”, “Bez mīlestības nedzīvojiet”, “Nieki. Nekas”, “Nekā jau nepietrūkst”.
26. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē festivāls aicina ļauties kamermūzikas un opermūzikas šarmam koncertprogrammā “Verdi, Štrauss, Šūberts un latvieši” 2011. gada rudenī dibinātajā “NYX Trio” muzicē trīs pieredzējušas kamermūziķes – flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja. Programmā viņām piesvienosies jaunais vokālais talants Brigita Reisone. Līdztekus tradicionālajām Ziemassvētku melodijām skanēs lappuses no itāļu opergrandu Gaetāno Doniceti un Džuzepes Verdi sirdssiltās mūzikas, vācieša Riharda Štrausa bezgalkrāsainās vokālās lirikas un austriešu romantiķa Franča Šūberta dziesmotās daiļrades, arī mūsu pašu skaņražu – klasiķu Jāzepa Vītola un Arnolda Šturma un laikabiedru – Imanta Zemzara, Aivara Kalēja un Lolitas Ritmanis un Hellas Milbretas-Holmas – dziļi latviskās skaņumākslas.
27. decembrī plkst. 19:00 Rīgas cirkā uzstāsies starptautiski atzīta džeza mūzikas zvaigzne Džordžija Sesīla (Georgia Cécile), operdziedātājs Edgars Ošleja un “Latvijas Radio bigbends” programmā “Georgija Cécile un Latvijas Radio bigbends”. Džordžija Sesīla ieguvusi “UK Jazz Act Of The Year” un “Jazz FM” 2022. gada vokālista balvu. “Māksliniece šobrīd atrodas britu jaunā crossover mākslinieku viļņa virsotnē. Viņai piemīt reta spēja ar savu unikālo balss tembru un dziedājuma emocionālo dziļumu aizkustināt klausītājus, lai kur arī uzstātos,” tā par viņu raksta “Jazz FM”. Programmā Džordžijas Sesīlas oriģinālmūzika un leģendāras svētku melodijas.
29. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē emocijām bagāta būs koncertprogramma “Vecgada koncerts sveču gaismā”. Norvēģijas mūzikas akadēmijā Oslo un Kolbernas skolā Losandželosā meistarību spodrinājušais klarnetists Artūrs Perts un Latvijas klavierspēles labāko tradīciju turpinātāja Evelīna Jēkabsone ir viens no aizvadītā gada lielākajiem kamermuzicēšanas jaunatklājumiem! Saskanīgais jauno mākslinieku duets ar savu daudzveidīgo programmu vēlas aizvest klausītājus uz dažādām kultūrtelpām, atskaņojot Kārļa Marijas Vēbera, Kloda Debisī, Johannesa Brāmsa Pirmās, Fēliksa Mendelszona, Franča Lista un Raivja Misjuna mūzika.
30. decembrī plkst. 19:00 Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratorija”, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Lai arī Kristus piedzimšanas stāsts saturiski ir nemainīgs un oratorijas taktis viegli atsaucamas atmiņā, komponista monumentālais opuss klausītāju sirdīs un prātos allaž ielej mierpilnu prieku un dzirkstījošu līksmi. Diriģenta Kaspara Putniņa virknētie oratorijas fragmenti ļaus piedzīvot gan Kristus piedzimšanas stāstu, gan Johana Sebastiāna Baha mūzikas neatkārtojamo burvību. Koncertā piedalīsies soprāns Gunta Smirnova, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Mihaels Mogls, basbaritons Rihards Millers, “Latvijas Radio koris”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,2. un 6. kantāte.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā. Festivāla „Eiropas Ziemassvētki“ interneta mājas lapa www.eiropasziemassvetki.lv
