Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes
foto: Publicitātes foto
Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes.
Kultūra

Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas džeza zvaigznes

Kultūras nodaļa

Jauns.lv

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu “Latvijas džeza zvaigznes” 11. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē. Ziemassvētku laiks Rīgā iemirdzas īpašā gaismā un šogad svētku sajūtu papildinās arī spožākie Latvijas džeza mākslinieki: Matīss Čudars, Jānis Rubiks, Toms Rudzinskis, Jānis Jaunalksnis. Koncertā skanēs gan siltas un izsmalcinātas oriģinālkompozīcijas, gan īpaši svētkiem radītas aranžijas, kurās ieskanēsies labi zināmas Ziemassvētku melodijas.

Festivālu “Eiropas Ziemassvētki” atklās Latvijas d...

Šī  būs iespēja ļauties mūzikai, kas apvieno brīvību, eleganci un svētku noskaņu – džezs, kas reizē ir gan dzirkstošs un ritmisks, gan dziļi lirisks. Atmosfēra solās būt kā vakars, kurā kamīna siltums satiekas ar ziemas vakara spožumu. Koncertā skanēs tādi skaņdarbi kā “The Christmas Song” (Robert Wells/ Mel Thorne), Have Yourself a Mery Little Christmas (Hugh Martin / Ralph Blane), Circenīša Ziemassvētki (R. Pauls/ Aspazija), Let It Snow (Jule Styne), Santa Claus is Coming To Town (J. Fred Coots/ Haven Gillespie) un citi svētku skaņdarbi un oriģinālkompozīcijas. 

Koncerts aicina uz tikšanos ar mūsu pašu talantiem, kuru muzikalitāte un radošums ļaus piedzīvot Ziemassvētku brīnumu caur džeza skaņu valodu.

Toms Rudzinskis ir viens no spilgtākajiem Latvijas džeza saksofonistiem un komponistiem. Dzimis Rīgā, viņš ieguvis maģistra grādu prestižajā Amsterdamas Konservatorijā. Viņa mūzika spēj apvienot tradicionālo džezu ar intelektuālu improvizāciju — Rudzinskis ir pazīstams ar siltu, vienlaikus tehniski izsmalcinātu skanējumu. Viņa “Space Big Band” projekts ieguva atzinību gan Latvijā, gan Dānijā, savukārt 2023. gadā iznākušais “ABYSS” albums apliecina viņa spēju radīt ambiciozu, emocionāli bagātu džeza/fjūžena skanējumu. Toms Rudzinskis ir arī ļoti aktīvs pedagogs — viņš ir pasniedzējs Latvijas Mūzikas akadēmijā un Ventspils mūzikas vidusskolā, kā arī organizē džema sesijas un izglītojošus mūzikas projektus. Viņa radošums un tehniskā meistarība ir novērtēta daudzu nozīmīgu balvu veidā — viņš ir ieguvis Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu (“Zelta Mikrofons”) un citas starptautiskas atzinības. 

Matīss Čudars -  daudzpusīgs un aktīvi koncertējošs ģitārists, kura muzikālo pasauli veido džeza, laikmetīgās, akadēmiskās, psihodēliskās un pat metālmūzikas estētiku sakausējums. Studējis Rīgas Doma kora skolā un Amsterdamas konservatorijā, kur vēlāk īsu laiku arī bijis pasniedzējs, Matīss Čudars guvis plašu starptautisku atzinību – viņa kontā ir uzvaras konkursos Prinses Christina Jazz, Keep an Eye Jazz Award, Burghausen Jazz Award un Riga Jazz Stage, kā arī vairākas prestižas ierakstu balvas. Čudars raksta mūziku Latvijas Radio korim, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio bigbendam, grupai Spāre un džeza trio Auziņš–Čudars–Arutyunyan. Kā solo mākslinieks Čudars izceļas ar spēju atklāt ģitāras neierobežotās iespējas, interpretējot gan savus, gan citu komponistu darbus. Viņš sadarbojies ar daudziem Latvijas un Eiropas mūziķiem — tostarp Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, trio NYX, Ievu Salieti un Jāni Šipkēvicu. Matīss Čudars ir dēvējams par vienu no spilgtākajiem latviešu mūsdienu ģitāristiem, kura brīvdomīgā radošā daba vienmēr ved uz jauniem mūzikas apvāršņiem.

Jānis Rubiks ir kontrabasists, basģitārists, komponists un aranžētājs, kurš pēdējos gados kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Baltijas mūziķiem. Viņš darbojas plašā žanru spektrā — no džeza un improvizētās mūzikas līdz akadēmiskajai, populārajai un kamermūzikai. Rubika daudzpusību apliecina sadarbība ar SHIPSEA, Rendiju Brekeru, Šeinu Stīlu, Sebastjanu Studņicki, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Radio bigbendu un daudziem citiem.

Jāņa Rubika radīto mūziku izpildījuši tādi kolektīvi kā LNSO, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Liepājas bigbends un ansamblis Džezbaroks. Viņa radošajā portfolio īpaši izceļas albums “Kad es nomizojos”, kā arī darbs trio ELPO un kamerdžeza ansambļos.

Dzimis Rūjienā 1992. gadā, Rubiks muzicēt sācis jau bērnībā — gan mācoties trompeti, gan pats apgūstot ģitāru un bungas. Īstā aizrautība sākusies ar pirmo basģitāru trīspadsmit gadu vecumā, bet profesionālo ceļu veidojušas studijas Rīgas Doma kora skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur viņš pilnveidojies pie Lina Sītona un Tāvo Remmela. Jānis koncertējis daudzviet Eiropā un Amerikā, un viņa spēles stilu raksturo elastīgums, muzikāls jutīgums un spēja organiski pārkāpt žanru robežas.

Jānis Jaunalksnis ir daudzpusīgs latviešu bundzinieks, perkusiju mākslinieks un komponists, kura muzikālo rokrakstu veido džeza brīvība, akadēmisko perkusiju precizitāte un niansēta ritma izjūta. Muzicēt viņš sācis jau bērnībā, vēlāk pilnveidojoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī studējot Gracā, Amsterdamā un Bāzelē, kur viņa skolotāji bijuši ievērojami Eiropas un ASV džeza meistari. Jānis darbojies gan orķestros, tostarp LNSO un Sinfonietta Rīga, gan džeza trio, kavertetos, kvintetos un bigbendos, kā arī teātros un ierakstu sesijās.

2024.gadā bija internacionālas programmas  Focus Year dalībnieks, kas norisinājās Bāzelē. Šī gada laikā mācījās un spēlēja kopā ar pasaules atdzītiem māksliniekiem kā Wolfgang Muthspiel, Kurt Rosenwinkel, Miguel Zenon, Kendrick Scott, Guillermo Klein un citiem.

Viņš koncertējis Baltijā un Eiropā, sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Seamus Blake, Rick Margitza, Max Ionata, Domenic Landolf, Perico Sambeat, Tony Lakatos un citiem.

Jaunalksnis ir pieprasīts studijas mūziķis un pedagogs, kura spēli raksturo ritmisks jutīgums, skaidra dramaturģija un spēja radīt bagātīgu, muzikāli elpojošu skaņu telpu.

Festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:

14. decembrī plkst.19:00 Spīķeru koncertzālē būs klausāma koncertprogramma “Guna Zariņa koncertprogrammā “Dzeltenais Trotuārs””. Uz vienas skatuves tiksies aktrise Guna Zariņa, flautiste Maija Zandberga, fagotists Jānis Semjonovs un pianists Rihards Plešanovs. Programmā “Dzeltenais trotuārs” skanēs latviešu komponistes Annas Veismanes oriģinālmūzika un novatoriskās latviešu modernisma pārstāves, dzejnieces Montas Kromas dzejas darbi. Lielās mūzikas balvas 2023 ceremonijā koncertprogramma “Dzeltens trotuārs” tika pasludināta par “Gada kamerizrādi”.

18. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzāle atkal pārtaps par pasaules līmeņa džeza klubu, jo koši un dinamiski izskanēs iedibinātais koncertcikls “Radio SWH džeza klubs”. Pēc ilgāka pārtraukuma uz vienas skatuves kopā atkal kāps vokālists Ralfs Eilands un “Latvijas Radio bigbenda” mūziķi. Koncertprogrammā būs iekļautas dziesmas un skaņdarbi no programmas “Cits Pauls”, kas ir maestro Raimonda Paula darbi jaunos aranžējumos, kā arī mūzikas mīļotājiem būs iespēja dzirdēt Ralfa Eilanda orģinālmūziku un funk, un soul mūzikas korifeju kompozīcijas. 

Festivāla nākošais koncerts 19. decembrī aicina uz Latvijas Universitātes Lielo aulu, kur plkst. 19:00 izskanēs skaista pirmssvētku programma  “Baroka Ziemassvētki. Bahs un Tēlemanis.” Savā pirmajā kopdarbā ar kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķiem uzstāsies vijolniece un atskaņojuma vadītāja Alfija Bakijeva. Koncerts aicinās ļauties Georga Fīlipa Tēlemaņa šķelmīgajam dzīvespriekam un galma deju rakstiem, iepazīt baroka avangardistu Janu Dīsmasu Zelenku, kura skaņu tinumos ievērpjas ekscentriski neparedzami žesti, un piedzīvot katarsi Johana Sebastiāna Baha apskaidrotajā cēlsvinīgumā.

20. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē būs iespēja piedzīvot sapņainu un mierpilnu koncertprogrammu “Artis Jančevskis koncertizrādē “Debisī. Ir jāpiedzīvo” Muzikālo stāstu veidojuši trīs spilgti jaunie talanti: soprāns Etīna Emīlija Saulīte, pianists Daniils Mickevičs un Valmieras teātra jaunais aktieris Artis Jančevskis. Ar Madaras Rutkēvičas scenāriju bagātinātais stāsts Kloda Debisī personību portretēs caur viņa paša kompozīcijām un vēstulēm, kuras viņš rakstījis gan sev tuviem cilvēkiem, gan ievērojamiem dažādu mākslas sfēru pārstāvjiem, atklājot kā savas emocijas, tā arī pārdomas par visdažādākajiem tematiem. 

21. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē  koncertprogrammā “Kārlis Lācis, Filips Glāss un Rīgas Saksofonu kvartets” uz vienas skatuves tiksies “Rīgas Saksofonu kvartets” un dziedātāja Terēze Gretere. Programmā Georga Pelēča kantāte ar Alfrēda Krūkļa vārdiem “Sniega šūpulī”, Filipa Glāsa “Saksofonu kvartets” un Kārļa Lāča dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju no albuma “Ziedonis. Lācis. Sievietes”: “Ir tādi cilvēki”, “Tu atnāci pie manis nu jau otrām lādzēm”, “Bez mīlestības nedzīvojiet”, “Nieki. Nekas”, “Nekā jau nepietrūkst”.

26. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē festivāls aicina ļauties kamermūzikas un opermūzikas šarmam koncertprogrammā “Verdi, Štrauss, Šūberts un latvieši” 2011. gada rudenī dibinātajā “NYX Trio” muzicē trīs pieredzējušas kamermūziķes – flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja. Programmā viņām piesvienosies jaunais vokālais talants Brigita Reisone. Līdztekus tradicionālajām Ziemassvētku melodijām skanēs lappuses no itāļu opergrandu Gaetāno Doniceti un Džuzepes Verdi sirdssiltās mūzikas, vācieša Riharda Štrausa bezgalkrāsainās vokālās lirikas un austriešu romantiķa Franča Šūberta dziesmotās daiļrades, arī mūsu pašu skaņražu – klasiķu Jāzepa Vītola un Arnolda Šturma un laikabiedru – Imanta Zemzara, Aivara Kalēja un Lolitas Ritmanis un Hellas Milbretas-Holmas – dziļi latviskās skaņumākslas.

27. decembrī plkst. 19:00 Rīgas cirkā  uzstāsies starptautiski atzīta džeza mūzikas zvaigzne Džordžija Sesīla (Georgia Cécile), operdziedātājs Edgars Ošleja un “Latvijas Radio bigbends” programmā “Georgija Cécile un Latvijas Radio bigbends”. Džordžija Sesīla ieguvusi “UK Jazz Act Of The Year” un “Jazz FM” 2022. gada vokālista balvu. “Māksliniece šobrīd atrodas britu jaunā crossover mākslinieku viļņa virsotnē. Viņai piemīt reta spēja ar savu unikālo balss tembru un dziedājuma emocionālo dziļumu aizkustināt klausītājus, lai kur arī uzstātos,” tā par viņu raksta “Jazz FM”. Programmā Džordžijas Sesīlas oriģinālmūzika un leģendāras svētku melodijas.

29. decembrī plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē  emocijām bagāta būs koncertprogramma “Vecgada koncerts sveču gaismā”. Norvēģijas mūzikas akadēmijā Oslo un Kolbernas skolā Losandželosā meistarību spodrinājušais klarnetists Artūrs Perts un Latvijas klavierspēles labāko tradīciju turpinātāja Evelīna Jēkabsone ir viens no aizvadītā gada lielākajiem kamermuzicēšanas jaunatklājumiem! Saskanīgais jauno mākslinieku duets ar savu daudzveidīgo programmu vēlas aizvest klausītājus uz dažādām kultūrtelpām, atskaņojot Kārļa Marijas Vēbera, Kloda Debisī, Johannesa Brāmsa Pirmās, Fēliksa Mendelszona, Franča Lista un Raivja Misjuna mūzika. 

30. decembrī plkst. 19:00 Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha “Ziemassvētku oratorija”, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Lai arī Kristus piedzimšanas stāsts saturiski ir nemainīgs un oratorijas taktis viegli atsaucamas atmiņā, komponista monumentālais opuss klausītāju sirdīs un prātos allaž ielej mierpilnu prieku un dzirkstījošu līksmi. Diriģenta Kaspara Putniņa virknētie oratorijas fragmenti ļaus piedzīvot gan Kristus piedzimšanas stāstu, gan Johana Sebastiāna Baha mūzikas neatkārtojamo burvību. Koncertā piedalīsies soprāns Gunta Smirnova, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Mihaels Mogls, basbaritons Rihards Millers, “Latvijas Radio koris”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1.,2. un 6. kantāte.