Noteiktās sankcijas nespēj atturēt Latvijas uzņēmumus no Krievijas ēnu flotes apkalpošanas

Raidījums noskaidrojis, ka zem Kipras karoga kuģojošais, bet Latvijā bāzētais tankeris "Zircone" nodarbojas ar kuģu uzpildīšanu. Lielākā daļa tā klientu ir Krievijas ēnu flote. Aizvadītajā nedēļā "Zircone" ienācis Rīgas ostā, lai, iespējams, iegādātos un pildītos ar kuģu degvielu. Tas piestājis pie degvielas naftas produktu vairumtirgotāja SIA "Ovi" naftas produktu termināla.

"Ovi" pārstāvji raidījumam nesniedza informāciju ne par klientiem, ne arī pārkrautajām kravām. Taču publiski pieejamās kuģu datu bāzēs redzams, ka īsajā vizītē Rīgas ostā uz "Zircone" veikta pārbaude, kuras laikā atklāti astoņi drošības defekti. "Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka kuģi inspicēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārstāvji. Taču nopietni pārkāpumi netika atklāti, un "Zircone" atkal devies jūrā.

Kā raidījumam "Nekā personīga" skaidroja VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine, klasiskā bunkurēšana šobrīd ir atļauta tikai ostas teritorijā. Un tas nozīmē to, ka VID Muitas pārvalde uzrauga jebkuru bunkurēšanas procedūru caur pieteiktajām muitas procedūrām.

"Ja kuģi pārkrauj šos naftas produktus neitrālajos ūdeņos, tas vairs nav Latvijas muitas uzraudzībā, un līdz ar to no mūsu puses eksports ir noformēts un krava jau ir izvesta no Latvijas," sacīja Kārkliņa-Ādmine.

Atbildīgās iestādes un amatpersonas raidījumam atzina, ka situācija neizskatās labi. Tomēr bunkurēt aizdomīgus kuģus nav aizliegts, tādēļ nav rīku, kā pārtraukt ēnu flotes apkalpošanu.

"Nekā personīga" un citu Baltijas žurnālistu iepriekš izpētītie kuģi "Zircone" un "Rina" ir uzmanīgi, proti, kuģus, ko iekļauj Eiropas vai Amerikas sankciju sarakstos, tie pārstāj apkalpot. Taču saukt tos pie atbildības par citu ierobežojumu neievērošanu nevar, jo bunkurēšanai noteikts izņēmums.

Pagājušajā mēnesī izskanējusi informācija, ka jaunajā sankciju paketē Eiropas Savienība (ES) vērsīsies ne tikai pret pašiem ēnu flotes kuģiem, bet arī to bunkurētājiem. Taču aizliegumi vai sankcijas nesekoja. Kā raidījumam "Nekā personīga" norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV), Eiropā patlaban nav vienprātības par bunkurēšanas aizliegšanu vai ierobežošanu.

Kā ziņots, Baltijas valstīs reģistrēti uzņēmumi, tostarp Latvijā bāzētas kompānijas, nodrošina degvielas piegādes Krievijas tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas turpina eksportēt Krievijas naftu uz trešajām valstīm, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" un Baltijas žurnālistu kopīgais pētījums.

Krievijas ēnu flote, kas sastāv no simtiem tankkuģu ar neskaidru izcelsmi, tiek izmantota sankciju apiešanai, nogādājot naftu uz Indiju, Ķīnu un citām valstīm. Saskaņā ar ES datiem šajā flotē varētu būt līdz pat sestajai daļai no visiem pasaules naftas pārvadātājiem.

Lietuvas mediju "LRT English" un "15 min", Igaunijas "Eesti Ekspress" un "Nekā personīga" kopīgajā pētījumā atklāts, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā reģistrēti uzņēmumi ar kuģu "Zircone" un "Rina" palīdzību 2023. un 2024. gadā veikuši gandrīz 300 bunkurēšanas operācijas, apkalpojot 177 tankkuģus. No tiem 159 devušies uz vai no Krievijas ostām, bet vismaz 20 vēlāk iekļauti ES un ASV sankciju sarakstos. Aptuveni trešdaļa apkalpoto kuģu saistīti ar sankcijām pakļautām firmām.

Abi bunkurēšanas kuģi ilgstoši darbojušies ar Latvijas uzņēmuma "Fast Bunkering" zīmolu, kas bija reģistrēts Rīgas ostas teritorijā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzņēmums mainījis nosaukumus, adreses un īpašniekus, iespējams, turpinot darbību caur citiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - "Welton Enterprises" un "Ship Service". Šo firmu struktūrās iesaistīti uzņēmēji, kas iepriekš darbojās ar Igaunijas kompāniju "NT Bunkering".

Ekspertu vērtējumā ēnu flote Krievijai divu gadu laikā ļāvusi gūt aptuveni 25 miljardu ASV dolāru papildu ieņēmumus, apejot noteiktos naftas cenu griestus un sankcijas, vēstīja raidījums.

SIA "Ovi" pagājušajā gadā strādāja ar 12,302 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% mazāk nekā gadu iepriekš, taču uzņēmuma zaudējumi pieauga par 31,6% - līdz 1,157 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pagājušā gada zaudējumi ir saistīti ar ES sankciju ieviešanu pret Krievijas izcelsmes naftas produktiem, kas būtiski ietekmē "Ovi" pamatdarbību - naftas produktu pārkraušanu.

2023. gadā "Ovi" strādāja ar 13,692 miljonu eiro apgrozījumu un 879 457 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums "Ovi" reģistrēts 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,315 miljoni eiro. "Ovi" pieder SIA "Ovi Holding", kas savukārt pieder ASV reģistrētajai "Oiltrans LLC". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vladimirs Oderovs.