Siguldas novada pašvaldība izvērtē dzīvojamo telpu īres līgumus, lai palīdzība nonāktu pie tiem, kam tā visvairāk nepieciešama
Siguldas novada pašvaldība uzsākusi plašu dzīvojamo telpu īres līgumu izvērtēšanu, lai nodrošinātu godīgu un caurskatāmu pašvaldības palīdzības sistēmu mājokļu jomā. Pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka pašvaldības atbalsts mājokļa nodrošināšanā tiek sniegts tiem iedzīvotājiem, kuriem tas patiešām ir nepieciešams, kā arī izvērtēt līgumu atbilstību normatīvajiem aktiem un reālajai dzīves situācijai.
Šis process izriet no izmaiņām likumdošanā un pašvaldības pienākuma nodrošināt taisnīgu un caurspīdīgu atbalsta sistēmu.
No 2021. gada 1. maija spēkā esošais Dzīvojamo telpu īres likums vairs neparedz beztermiņa īres attiecības – visiem līgumiem jābūt terminētiem. Tādēļ pašvaldība izvērtē visus esošos beztermiņa līgumus, lai noteiktu, vai īrniekiem joprojām ir tiesiskais pamats īrēt pašvaldības dzīvojamo platību.
Daudzi no šiem līgumiem tika slēgti pirms desmit un vairāk gadiem, kad dzīves apstākļi bija atšķirīgi – ģimenē bija nepilngadīgi bērni, pastāvēja maznodrošinātā statuss vai persona atbilda citiem palīdzības saņēmēja kritērijiem. Laika gaitā situācija mainījusies – bērni sasnieguši pilngadību, statuss zaudēts, ienākumi palielinājušies. Likums nosaka, ka pašvaldības atbalsts ir ierobežots laika ziņā un pieejams tikai līdz brīdim, kad cilvēks nostabilizējas un spēj pats par sevi rūpēties.
“Pašvaldības mērķis nav cilvēkus sodīt vai atņemt mājokli – mēs gribam nodrošināt taisnīgumu,” skaidro Ingrīda Škraba, Siguldas novada pašvaldības galvenā nekustamā īpašuma speciāliste dzīvokļu jautājumos. “Pašvaldības dzīvokļi ir domāti atbalstam konkrētā dzīves posmā – līdz brīdim, kad situācija stabilizējas. Ir cilvēki, kas šo palīdzību šobrīd patiešām gaida – jaunās ģimenes, cilvēki ar invaliditāti, seniori vai tie, kas palikuši bez mājokļa ārkārtas situācijās. Mums ir jārīkojas atbildīgi, lai palīdzība sasniegtu tos, kam tā visvairāk nepieciešama.”
Pašvaldības dzīvokļu rindā Siguldas novadā pašlaik gaida aptuveni 70 personas un ģimenes. Mērķis – nodrošināt, lai brīvie dzīvokļi tiktu piešķirti tiem, kam patiešām nepieciešama palīdzība, nevis tiem, kuru dzīves apstākļi jau ir stabilizējušies.
Dzīvojamās platības regulāri tiek remontētas un uzlabotas: šobrīd atjaunojami 12 dzīvokļi, kas pēc renovācijas tiks izīrēti rindā reģistrētām personām.
Dzīvokļu īre ir termiņuzturēšanās, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi. Īrniekiem, kuru līgumi tiek pārskatīti, nosūtītas vēstules ar lūgumu iesniegt informāciju vai dokumentus, kas apliecina tiesības īrēt pašvaldības dzīvokli. Ja tiesiskais pamats vairs nepastāv, īrniekam dots laiks – līdz apkures sezonas beigām – mājokļa atbrīvošanai.
“Vēstules nav brīdinājumi vai draudi,” uzsver Ingrīda Škraba. “Tas ir veids, kā uzrunāt cilvēkus, paskaidrot situāciju un aicināt sadarboties. Daudzi īrnieki sazinās ar mums, sniedz dokumentus, un mēs kopā atrodam risinājumu. Mūsu mērķis ir dialogs un sapratne.”
Pašvaldība kopā ar Sociālo dienestu strādā pie tā, lai katrs gadījums tiktu izvērtēts individuāli un cilvēkiem būtu pieejams atbalsts – piemēram, iespēja atjaunot maznodrošinātā statusu vai saņemt palīdzību citas dzīvojamās platības meklēšanā.
“Sociālais dienests ir informēts par katru situāciju, un mēs sadarbojamies, lai palīdzētu cilvēkiem rast risinājumu – tā nav vienkārša birokrātija, bet reāls cilvēku darbs ar ģimenēm,” skaidro Ingrīda Škraba.
Tiek norādīts, ka, ja saņēmāt pašvaldības vēstuli par dzīvojamās telpas īri, lūdzam nesatraukties un sazināties ar pārstāvi, lai noskaidrotu situāciju un vajadzīgos dokumentus. Katru gadījumu izvērtē individuāli un ar cieņu – svarīgi savlaicīgi informēt par izmaiņām statusā vai dzīves apstākļos.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem – sekot līdzi savam sociālajam statusam un nepieciešamības gadījumā to atjaunot, lai nodrošinātu iespēju saņemt atbalstu mājokļa jautājumos.
