VIDEO: "Organismam tiek uzlikta milzīga slodze": brīdina par bīstamu ieradumu, kas Latvijas iedzīvotājiem jau kļuvis par normu
Latvijas iedzīvotāju vidū arvien populārāki kļūst uztura bagātinātāji – vitamīnu un minerālvielu kapsulas, pastilas, tabletes un pulverīši. Tas secināts institūta “BIOR” pētījumā, kas veikts sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un kurā izzināts, ar ko un cik daudz baltieši papildina savu ikdienas uzturu.
Gandrīz deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lieto uztura bagātinātājus. Visbiežāk, lai stiprinātu imunitāti vai novērstu kādu uzturvielu trūkumu. Tas secināts institūta “BIOR” pētījumā, kurā iezīmējas kāda satraucoša tendence – visbiežāk iedzīvotāji vienlaikus lieto trīs līdz piecus uztura bagātinātājus, vēsta 360 TV Ziņas.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētniece Inese Siksna brīdina: “Tajā brīdī ir īpaši jāpievērš uzmanība arī pie šīm devām, jo daudz kas var kombinēties. Attiecīgi mēs uzliekam slodzi savam organismam, kuram pēc tam ar to ir jātiek galā.”
Tāpat pētnieku vērtējumā – arvien grūtāk ir pārliecināties, ka iedzīvotāji spēj adekvāti novērtēt solīto par uztura bagātinātājiem. Tādēļ visdrošākais to iegādes veids – aptiekā vai pārtikas veikalā.
Jau ierasts, ka uztura bagātinātājus reklamē interneta vidē, arī sociālajos medijos. Un tur nereti solījumi par efektu vai produkta saturu var būt maldinoši. Visbiežāk par šo reklāmu upuriem kļūst gados vecāki cilvēki.
Influencere Monta Priede atzīst: “Manuprāt, šī ir tāda joma, ko noteikti vajadzētu bišķiņ vairāk izvērtēt, pakritizēt un varbūt arī tur noteikt kaut kādas vadlīnijas, ko drīkst runāt, ko nedrīkst runāt, ko influenceris ir kompetents teikt.”
Ņemot vērā arvien pieaugošo apšaubāmo reklāmu skaitu, satraucoši ir dati, kas rāda, ka gandrīz puse no respondentiem lēmumu par uztura bagātinātāju lietošanu pieņem paši, nekonsultējoties ar ārstu.
Inese Siksna skaidro: “Ja cilvēkam nav nekādu uztura ierobežojumu, nav veselības problēmu, tad patiesībā viņam pietiek ar veselīgu un sabalansētu uzturu. Gadījumos, kad ir kādi šie īpašie apstākļi, piemēram, izslēgtas kādas produktu grupas, tad gan vislabāk būtu konsultēties ar uztura speciālistu, kurš tad novērtē, kas tad īsti iztrūkst.”
Uztura bagātinātāju tirgu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Tas pirms pirkuma aicina pārliecināties, vai konkrētais uztura bagātinātājs atrodas viņu reģistrā.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Anda Solovjova stāsta: “Daļa ir tādi, kuri neatbilstoši marķēti tam, kādi ir iekļauti PVD uztura bagātinātāju reģistrā. Tad arī ir tādi, kur tiek ziņots vai arī tiek plānveida pārbaudēs konstatētas neatbilstības tam sastāvam, kas ir norādīts, vai arī kādas neatļautas vielas tiek konstatētas.”
Lai arī uztura bagātinātāji var palīdzēt, eksperti uzver – tie nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu. Veselīgs uzturs, miegs un fiziskās aktivitātes joprojām ir galvenais pamats labai veselībai.
