Latviešu šausmas - baisākās teikas un stāsti. TOP 10
Latviešu folklorā šausmu un pārdabiskie motīvi ieņem nozīmīgu vietu. Tie atklāj ne tikai latviešu bailes no nezināmā, bet arī tautas centienus izskaidrot dabas parādības, slimības, nelaimes un naktī sastopamās būtnes. Ja mūsdienās Halovīns saistās ar jautrībām un maskām, latviešu tradīcijās bailes un spoki tika uztverti daudz nopietnāk — kā atgādinājums par morāli, dabu un mirušo pasaules cieņu. Jauns.lv aplūko desmit spokainākos un baisākos motīvus latviešu folklorā.
Spoki, raganas, mistiski gari, velni un vilkači latviešu teikās un ticējumos nav tikai biedētāji - tie bieži simbolizē robežu starp dzīvību un nāvi, starp dabu un cilvēku, starp patieso un aizliegto. Šie stāsti ir ne tikai izklaidējoši, bet arī pamācoši, un to saturs lieliski sasaucas ar Halovīna mistisko noskaņu, lai ne tikai biedētu, bet arī lai mācītu, brīdinātu un izskaidrotu neizprotamus dabas vai sabiedrības procesus. Katrā spokā, raganā vai vilkacī slēpjas cilvēcisks stāsts par vainu, alkatību, nožēlu vai mīlestību, kas pārsniedz dzīvības robežu. Bailes var būt gan skolotājs, gan sargs. Tās māca cienīt noslēpumu un atgādina, ka pat tumsa ir daļa no dzīvības rituma.
Cilvēki ticēja, ka mirušie turpina eksistēt citā pasaulē, bet dažreiz var atgriezties dzīvo vidū - īpaši, ja viņiem nav pienācīgi izpildīti rituāli vai ja kāds ir izdarījis netaisnību. No tā radušies stāsti par spokiem (dvēselēm bez miera) un ļauniem gariem, kas klīst apkārt naktīs vai kapos. Raganas folklorā bieži bija arī zintnieces, kuras prata ārstēt, burt un komunicēt ar gariem. Lai gan sākotnēji viņas tika cienītas, vēlāk kristietības ietekmē tās sāka uzskatīt par ļaunām burvēm, kas sadarbojas ar velnu.
Latviešu baisās teikas, pasakas un ticējumus var iedalīt vairākās “kategorijās”: * Spoki un mirušie. Daudzi nostāsti vēsta par spokiem, kas atgriežas, lai atriebtos vai atgādinātu par nepabeigtām lietām. Piemēram, teikas par baltajām, zaļajām vai citas krāsas dāmām, kas parādās vecos muižu logos vai pilīs, ir klasisks šausmu motīvs. * Raganas un burvji. Raganas var pārvērsties dzīvniekos (piemēram, kaķī, vārnā un vilkā), lidot uz kalniem un izsaukt vētru. Viņas folklorā arī zog pienu, sūc spēku no cilvēkiem vai izsauc slimības. * Velns un elles motīvi. Velns latviešu teikās bieži ir gan biedējošs, gan komiski attēlots tēls - viņš apmāna cilvēkus vai tiek apmānīts pats. Daudzos stāstos ir morāls vēstījums: ļaunums tiek sodīts, bet gudrība un asprātība uzvar. * Baiļu radīšana bērniem. Vecākās paaudzes izmantoja stāstus par “melnajiem vīriem” vai “spoku kapsētām”, lai atturētu bērnus no bīstamas uzvedības, piemēram, klaiņošanas tumsā. Lūk, visbiežāk latviešu folklorā sastopamie baisākie motīvi:
