Latvijā pacientus netraucēti pieņem ārstes, kurām Somijā pēc nopietniem pārkāpumiem aizliegts ārstēt
Nopietnu pārkāpumu un zināšanu trūkuma dēļ Somijā atņemtas tiesības praktizēt ārsta profesijā, bet Latvijā atrodas amats reģionālajās slimnīcās vai arī sava ārsta prakse kādā no pašvaldības iestādēm.
LTV Ziņu dienests kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" un ārvalstu žurnālistiem skaidro - kā tas iespējams - zaudēt tiesības praktizēt ārsta profesijā vienā no Eiropas Savienības valstīm, bet turpināt praktizēt citā? Un cik droši var būt pacienti?
Ārsti, kuriem Somijā anulētas licences profesionālās nekompetences vai pacientu apdraudēšanas dēļ, bez šķēršļiem turpina praktizēt medicīnu Latvijā, jo Latvijas institūcijas nav informētas vai nereaģē uz šo informāciju.
Galvenie gadījumi
1. Ģimenes ārste Tatjana Ribakova:
Aizliegums Somijā: 2017. gadā Somijas veselības un sociālās aprūpes uzraudzības iestāde "Valvira" noteica pilnīgu aizliegumu Ribakovai praktizēt Somijā. Iemesls bija nepietiekamas profesionālās prasmes un neatbilstošas ārstēšanas metodes, kas apdraudēja pacientu drošību.
Kritikas punkti: Novērtējums norādīja uz nepietiekamu kompetenci, piemēram, B vitamīna injekciju nozīmēšana dažādu neskaidru simptomu (sāpes, depresija, reibonis) ārstēšanai, ginekoloģisku izmeklējumu veikšana bez attiecīgās kvalifikācijas, iekaisumu ārstēšana ar tēju, nediagnosticēta pneimonija pacientam ar augstiem iekaisuma rādītājiem.
Ribakovas nostāja: Ārste nepiekrīt Somijas atzinumam, uzskata, ka "nekas traģisks nav" un pacienti "nenomira". Viņa neinformēja Latvijas iestādes par aizliegumu, jo uzskata to par "privātu lietu".
Situācija Latvijā: Šobrīd strādā Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centrā. Centra vadība nebija informēta par Somijas lēmumu, jo pārbauda tikai ārstniecības personu atbilstību Latvijas reģistriem un sertifikātiem. Vadība pieļauj, ka ārstu trūkums valstī var ietekmēt šādu situāciju.
2. Ārste Ruta Leikuma
Aizliegums Somijā: Arī Rutai Leikumai pirms vairākiem gadiem Somijā tika atņemtas tiesības praktizēt. Pēc sūdzībām "Valvira" uzdeva veikt profesionālo zināšanu pārbaudi Tamperes Universitātē.
Kritikas punkti: Pārbaudēs atklājās nespēja atpazīt asins analīžu rezultātus un dzīvībai bīstamus simptomus (piemēram, leikēmiju), kā arī nepareizu insulīna devu nozīmēšana. Turklāt Leikumai bija nepietiekamas somu valodas zināšanas. Lēmums aizliegt praktizēt tika pamatots ar nopietnu pacientu drošības apdraudēšanu. Somijas iestāde atzinumā atzīmēja arī Leikumas nespēju objektīvi novērtēt savu profesionālo kompetenci.
Leikumas nostāja: Viņa nepiekrīt Somijas vērtējumam, uzskatot, ka tas ir senu gadu notikums (pirms desmit gadiem) un nav saistīts ar Latviju. Apgalvo, ka Latvijā sūdzību par viņu nav.
Situācija Latvijā: Pēc Somijas strādāja Preiļu slimnīcā, kur vadīja terapijas nodaļu, un tagad strādā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā. Abās iestādēs vadība apgalvo, ka nav zinājusi par Somijas lēmumu un pārbauda tikai atbilstošu sertifikāciju Latvijā. Balvu slimnīcas vadība norāda, ka nav pamata piemērot atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām, kurām ir tiesības praktizēt Latvijā, pat ja citā valstī viņu darbība ierobežota.
Sistēmiskas nepilnības Latvijā: Latvijas institūcijas, piemēram, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un Latvijas Ārstu biedrība, vai nu nesaņem, vai neapstrādā informāciju par citās ES valstīs pieņemtajiem lēmumiem, kas ierobežo vai aizliedz ārstiem praktizēt.
Veselības iestādes Latvijā pārbauda tikai Latvijas ārstniecības personu reģistrā norādīto informāciju un sertifikātus, nespējot novērtēt ārstu vēsturi citās valstīs. Tiek pieļauts, ka šīs abas ārstes nav vienīgās, kuras šādā veidā turpina praktizēt Latvijā. Par šo tēmu tiks stāstīts plašāk.
