Migranti ziņo par nepatīkamiem starpgadījumiem. Vai rasisms ir problēma Latvijā? 

Kā LTV raidījumam “de facto” norāda kāds indiešu izcelsmes priesteris, viņš piektdienu un sestdienu vakaros izlēmus nestaigāt pa Rīgas centru, jo nevēlas gadīties pa ceļam kādam naidīgi noskaņotam cilvēkam. Nepatīkami starpgadījumi gadījušies gan viņa draugiem, gan viņam pašam - reiz gaišā dienas laikā Rīgas centrā kāds manāmi iereibis jauns vīrietis centās viņam atņemt viņam somu. Kad tas neizdevās, vīrietis priesteri pamatīgi iepļaukāja. “Kad viņš man iesita, es jutu sāpes vēl divas dienas,” nosaka priesteris Kuthukats Rafaels Devasijs Džerins.

Bijuši vēl vairāki nepatīkami starpgadījumi, taču tie vismaz nesagādāja fiziskas sāpes. Piemēram, divi jauni zēni, kas sēdējuši aiz viņa autobusā, ielipināja priesterim matos košļājamo gumiju. “Tā kā es esmu šeit jau gadu, es zinu nedaudz latviešu valodu. Pēc viņu runas un izteikšanās es sapratu, ka viņi saka kaut ko par to, ka es esmu melnādains vīrietis, un arī kaut ko par Indiju,” viņš stāsta.

Priesteris no Keralas štata Indijā uz Latviju atbrauca pagājušā gada aprīlī. Viņš izlēma kalpot Dievam šeit pēc Latvijas priestera aicinājuma. Latvijā ir salīdzinoši daudz studentu no Indijas. Studijas ir galvenais iemesls, kādēļ pēdējos gados Indijas pilsoņiem Latvijā izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Piemēram, šī gada 1. jūlijā Latvijā studiju dēļ bija derīga uzturēšanās atļauja 3484 Indijas pilsoņiem (2020 cilvēkiem tā bija derīga saistībā ar to, ka ir maģistra vai doktora studiju programmas pēdējā kursa students), liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. 

Gadījumu vairāk nekā ziņojumu policijai

Džerins saistībā ar iepriekš minēto sitienu pa seju policijā nevērsās. Līdz ar to izmeklēšanas nebija. Tāpēc arī nevar droši teikt, ka uzbrukumu motivēja rasu naids. Palīdzības nemeklēšana policijā ir ierasta lieta šādās situācijās. “Protams, tas ir cilvēka ziņā, vai vērsties policijā, vai nē. Mēs varam sniegt (juridisko) palīdzību. Bet ir jāatceras, ka tas, kas atšķir naida noziegumus no pārējiem, – tiem ir tendence eskalēt,” pauž Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.

Nevēršanās policijā varētu būt viens no iemesliem, kādēļ, raugoties uz datiem par to, cik daudz ir uzsāktu kriminālprocesu saistībā ar nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu vai sociālā naida un nesaticības veicināšanu, apjomīgu problēmu grūti saskatīt. 

Pērn Valsts policija (VP) sāka 19 kriminālprocesus par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu (tas ir pēc 78.panta) un piecus par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu (tas ir pēc 150. panta). 2023. gadā sāka sešus kriminālprocesus pēc 78. panta, divus pēc 150. panta. Vēl gadu iepriekš – sāka 11 kriminālprocesus pēc 78. panta, septiņus pēc 150. panta. 

Tieši gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pieauga naida noziegumu skaits, togad šādi noziegumi bieži bija vērsti pret ukraiņiem, stāsta Valsts policijā.

Tiesa, noziegumus pēc 78. panta izmeklē arī Valsts Drošības dienests. Atšķirība ir tā, ka policijas pārraudzībā ir naida un diskriminācijas gadījumi, kas vērsti pret atsevišķām personām, bet dienesta – naida un nesaticības izraisīšana pret visu tautu, nāciju vai rasi, kas rada genocīda un citu noziegumu pret cilvēci riskus. VDD kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā kopumā ir uzsācis 47 kriminālprocesus saskaņā ar Krimināllikuma 78. pantu.

Profesora Hanova lieta: tiesāšanās prasīja četrus gadus

Tas, ka policijas dati neatspoguļo reālo ainu, ir likumsakarīgi. Policija naida noziegumus, proti, noziedzīgus nodarījumus, kas veikti, vadoties no naida vai aizspriedumiem par, piemēram, cilvēka rasi, sākusi atpazīt un izmeklēt salīdzinoši nesen. “Mēs esam diezgan tālu no sākotnējā punkta, kad bija tāda ļoti vāja saprašana par to, kas tas ir. (..) Bet mēs mācamies. Protams, ka tie policisti ir tik, cik viņi ir. Un notiek regulāras apmācības policistiem izmeklētājiem mācību centrā, Valsts policijas koledžā,” stāsta VP Rīgas Reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Raimonds Kronbergs.

Nonākt līdz spriedumam naida noziegumā prasa lielas pūles, turklāt bieži arī no pašiem cietušajiem. Piemēram, profesoram Denisam Hanovam, kurš 2020. gada nogalē cieta homofobiskā uzbraukumā, pagāja gandrīz četri gadi līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesa šai lietai pielika punktu. Sākotnēji Valsts policija to, ka divi agresīvi vīrieši profesoru un viņa dzīvesbiedru apsaukāja, Hanovam iespēra, izteica seksuāla rakstura piezīmes, kā arī mēģināja uzbrukt, traktēja kā huligānismu un vienam uzbrucējam piemēroja 70 eiro sodu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka tas notikušo nonivelēja, jo radīja iespaidu, ka naida motivēts uzbrukums ir maznozīmīgs sabiedriskās kārtības traucējums. 

“Rezultāts ir, ka Tieslietu ministrija ir izdevusi vadlīnijas, izstrādāja un publiskoja vadlīnijas par to, kā identificēt un izmeklēt homofobijas noziegumus, teic Kamenska. Šīs vadlīnijas pieejamas šeit. Viņasprāt, tikpat detalizētas vadlīnijas vajadzētu arī par cita naida, piemēram, rasu naida motivētiem noziegumiem, jo šādu noziegumu skaits pieaug.

Monitorings sociālajos medijos

Lai apkarotu naida runu, vairākas iestādes regulāri monitorē arī komentārus sociālajos medijos. Ja konstatē naida runas pazīmes, sāk pārbaudi. Analīzei pakļauts milzu apjoms. Komentāri, kas satur, piemēram, Hitlera noziegumu attaisnošanu vai baiļu sēšanu, ka imigrantu esamība Latvijā esot militāra operācija vai ka imigranti izvarošot vai nogalināšot Latvijā dzīvojošos, parādās zem Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (NA) ierakstiem, kuros viņš cenšas pamatot savu cīņu ar nelegālo imigrāciju. Iepazīstināts ar šiem komentāriem, Ratnieks norāda: “Es jums teikšu tā, ka šobrīd manas intereses ir aizsargāt Latviju un aizsargāt latviešu tautu no tā, kas notiek visur citur.” 

Pieaug labējais ekstrēmisms jauniešu vidū

Pēdējos gados Latvijā palielinās citu rasu imigrantu skaits. VDD publiskā paziņojumā pērn norādīja, ka saistībā ar to jauniešu vidū pieaug arī labējais ekstrēmisms. Dienests brīdinājis, ka šī ekstrēmisma izplatības pieaugums jauniešu vidū var novest pie tā, ka palielinās vardarbīgi uzbrukumi pret atšķirīgu rasu pārstāvjiem.

Tādi uzbrukumi jau vairākkārt ir notikuši. Piemēram, pērn policija aizturēja septiņus skinhedu subkultūras pārstāvjus, jo viņi uzbruka ārvalstu pilsoņiem, kas Latvijā strādāja kā ēdienu piegādes kurjeri. Šīs subkultūras ideoloģija paredz, ka Latvijā jādzīvo tikai cilvēkiem ar baltu ādas krāsu.

Ēdienu kurjeru darba pieredzi vētīja arī LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Maija Spuriņa. Rasismam ir gradācija, un naida runa un naida noziegumi ir tā smagākā izpausme. Pirms tam tas var izpausties kā diskriminācija. Un vēl pirms tam kā stereotipi un neiecietība. Ar rasisma maigākām izpausmēm iebraucējiem Latvijā nākas saskarties krietni biežāk.  “Nav tā, ka viņi visi vienā mutē runā, ka ir šausmīgi. Galīgi nav tā. Bet ir atsevišķi… Viņi saka, jā, ka, ir nepatīkami reizēm, ka viņiem kaut ko kliedz uz ielas virsū vai spļauj. Vai arī viņi saprot, ka tas vārds, ko viņiem saka, visticamāk, ir kaut kas rupjš, bet viņi nosmejas un saka, ka viņi jau nesaprot, ko viņiem saka. Viņi kaut kā distancējas no tā,” klāsta Spuriņa.

Proti, pētniece ievēroja, ka ārzemju studenti, kas strādā par ēdienu piegādes kurjeriem, saskaršanos ar neiecietību vai diskrimināciju uztver kā pašsaprotamu samaksu par iespēju uzturēties un mācīties Latvijā.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes Ārvalstu studentu asociācijas pārstāve Zahrā Mērčanta (Zahraa Merchant) stāsta, ka jauniešiem vairākkārt nācies saskarties ar pakalpojumu atteikumiem. “Dažiem maniem draugiem ir atteikts īrēt mājokli tikai tāpēc, ka viņi ir tumšādaini. Viņiem teica, ka dzīvokli neizīrē brūniem cilvēkiem, īpaši indiešiem. Es saprotu, ka tas ir saistīts ar stereotipiem, ka daži cilvēki varbūt nav bijuši tīrīgi, un tad viņi vispārina to uz visu tautu, sakot, ka indieši nav tīri vai kārtīgi. Jā, tas ir noticis. Es par to nemelošu. Arī man pašai reiz atteica apkalpošanu restorānā, domājot, ka es to nevarēšu atļauties,” viņa stāsta. Taču kopumā viņai liekas, ka situācija paliek arvien labāka.

Sociālās distances mazināšanas pasākumi lielākoties kampaņveidīgi

Saistībā ar rasu diskrimināciju var vērsties arī Tiesībsarga birojā, kur šogad par šo tēmu bijuši septiņi iesniegumi. “Nevienā no iesniegumiem mēs neesam konstatējuši diskriminācijas aizliegumu. (..)  Nebija diskriminācijas saturs, bet tā bija ļoti nekompetenta, neprofesionāla, necieņpilna komunikācija,” pauž tiesībsardze Karina Palkova.

Kultūras ministrija ir atbildīgā par to, lai gan mazinātu sociālo distanci starp dažādām sabiedrības grupām, gan arī to, lai iebraucēji veiksmīgi Latvijā integrētos. Taču pasākumi, kas vērsti uz starpkultūru izpratnes veicināšanu un diskriminācijas novēršanu, lielākoties tiek īstenoti kampaņveidīgi.  “Joprojām es teiktu, ka projektu pieeja ir kas tāds, kas padara to zināmā mērā sadrumstalotu. To nevar noliegt. Vai tādēļ tās aktivitātes būtu jāpārtrauc? Noteikti nē. Un vai laikā, kad pieaug šī polarizācija, mums nākamajā fondu plānošanas periodā nevajadzētu paredzēt līdzīgas aktivitātes? Noteikti vajadzētu paredzēt. Pat ja tas būs projektu veidā, vismaz projektu veidā tādas aktivitātes tiks īstenotas,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Jāpiebilst, ka ņemot vērā pieaugošo migrantu, tostarp trešo pasaules valstu pilsoņu skaitu, Iekšlietu ministrija pavasarī publicēja informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontroles pilnveidošan