Režisors Alvis Hermanis saskata aizdomīgu sakarību starp Stambulas konvencijas atbalstītājiem un kādu nopietnu problēmu Eiropā

“Neesmu lasījis un baigi iedziļinājies Stambulas konvencijā, bet nevar nepamanīt, ka viskaislīgāk par to cīnās cilvēki un organizācijas, kas precīzi tikpat kaislīgi aizstāv vislielāko apdraudējumu un vardarbības cēloni pret sievietēm Rietumeiropā - masveida migrantu plūdus no barbaru zemēm. Tas pierāda, ka nevis sieviešu drošība tur kādu interesē, bet kaut kas cits. Interesanti kas?” vaicā režisors.

Kamēr vairums komentētāju uzskata, ka visa pamatā ir nauda un savtīgās intereses, daži ironizēja par padomju laiku prakses “neesmu lasījis, bet nosodu” pārņemšanu.

Jāpiebilst, ka Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, zināma arī kā Stambulas konvencija, ir Eiropas Padomes konvencija, deklarēta kā vērsta pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Stambulas konvencija tika pieņemta 2011. gadā, stājās spēkā 2014. gada 1. augustā, Latvijas vārdā to 2016. gada 18. maijā parakstīja labklājības ministrs Jānis Reirs, taču, lai konvencija stātos spēkā, tā bija jāratificē arī Saeimā, ko tā veica 2023. gada 30. novembrī. Ironiski, bet konvencijas parakstīšanas mājvieta Turcija 2021. gadā kļuva par pirmo valsti, kas no tās izstājusies.

Konvencijas kritiķi Latvijā norāda, ka gandrīz visi uz sievietēm attiecošies konvencijas punkti jau tāpat ir iekļauti Latvijas likumdošanā, bet kopā ar šiem punktiem konvencijas latviešu tulkojumā iekļauts apgalvojums, ka cilvēka dzimums ir nevis bioloģiski noteikts, bet gan katra brīva izvēle. Norāda arī uz to, ka konvencijas ratificēšana dažās Ziemeļvalstīs nebūt nav mazinājusi vardarbību pret sievietēm, bet statistika liecinot tieši par vardarbības pieaugumu, turklāt valstis pēdējā laikā sevišķi cieš no migrantu vardarbības.

Savulaik Hermanis jau izraisīja asas debates, piemēram, apgalvojumos par visgudrākajiem cilvēkiem pasaulē. Izrādās, lai slavenā režisora skatījumā kļūtu par visgudrākajiem cilvēkiem pasaulē, pietiek būt atbilstošam diviem kritērijiem: būt ASV prezidentam un būt visbagātākajam cilvēkam pasaulē.

“Uz zemeslodes ir divi galvenie “olimpiskie” kritēriji, pēc kuriem var izmērīt cilvēka gudrību. Viens ir - nokļūt pasaules ietekmīgākā cilvēka amatā, kas saucas ASV prezidents. Otra gudrības mērvienība - kļūt par pasaules bagātāko cilvēku. Tā nu sanācis, ka pirmajās sacensībās no visiem dalībniekiem uzvarēja Tramps un otrajās sacensībās – Masks,” paziņojis Alvis Hermanis, zīmīgi, to rakstot šim Īlonam Maskam piederošajā mikroblogošanas vietnē “X”

“Visiem pasaules pārējiem gudriniekiem ļoti grūti atzīt šo realitāti. Jo - ja kāds cits būtu par viņiem tomēr gudrāks, tad viņš arī sēdētu Baltajā namā vai arī būtu pasaules bagātnieks nr1. Kādi vēl ir gudrības kritēriji objektīvās mērvienībās 21.gadsimtā uz planētas Zeme?”

Jāpiebilst, ka pavisam nesen Masks kļuva par pirmo cilvēku, kura bagātība pārsniegusi pustriljonu dolāru.

Vairāki komentētāji nekavējās norādīt, ka Hermaņa “gudrības kritēriji” automātiski atsijā absolūti lielāko daļu pasaules iedzīvotāju, jo ASV konstitūcija nosaka, ka par valsts prezidentu var ievēlēt tikai cilvēku, kurš ir dzimis ar ASV pilsonību — tātad neviens citas valsts pilsonis, kā arī neviens naturalizētais ASV pilsonis šim amatam nevar kvalificēties, lai kāds ģēnijs viņš nebūtu. Gluži tāpat kritiku izpelnījies arī bagātības kritērijs, ņemot vērā, ka ceļš uz pasakainu bagātību ne vienmēr nozīmē šī cilvēka izcilo viedumu, bet būtisku lomu spēlē arī citi faktori. Piemēram, gluži par skādi nenāk arī piedzimt bagātā ģimenē.

Citi bija mazāk diplomātiski. “Cienījamais ieraksta autors nav ne bagātākais cilvēks uz pasaules, ne arī ASV prezidents. Diezgan tālu no abiem, starp citu.. Tātad, kāpēc lai es uzklausītu stulbeņa viedokli?” dzēlīgi izteicās kāds komentētājs.

Hermanis arī izteicis ideju, ka Latvijas daļu varētu izīrēt Izraēlai. Viņš norāda, ka Izraēla ir četras reizes mazāka par Latviju un, ņemot vērā tās aizsardzības un drošības izaicinājumus, nākotnē tai varētu būt vajadzīgs rezerves lidlauks. Tā kā vēsturiskā ebreju klātbūtne Latvijā ir bijusi nozīmīga, tas varētu būt loģisks un vēsturisks solis. Hermanis uzskata, ka ebreju klātbūtne ne tikai uzlabotu Latvijas aizsardzības spējas, bet arī dotu "unikālu IQ pienesumu" valstij un tās tautai. Viņš piebilst, ka Izraēla šobrīd ir “start-up valsts nr. 1”, un ebreji ir cilvēki, kuru pieredzi viņš ļoti novērtē, jo ir dzīvojis un strādājis Izraēlā.