"Ja banka e-pastā atgādina par maksājumiem, arī ģimenes ārsti varētu atgādināt par pārbaudēm," iesaka medicīnas inovāciju eksperts Kristaps Krafte

Daudzus nāves gadījumus varētu novērst, savlaicīgi nosakot riskus un sistemātiski organizējot pacienta uzraudzību. Taču cilvēki nav aktīvi savas veselības  pārbaudē - 49% jeb teju katrs otrais iedzīvotājs Latvijā nekad nav bijis pie ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko veselības pārbaudi, liecina SPKC 2022.gada dati. Ģimenes ārsti ir noslogoti un viņiem trūkst laika pārbaudīt, kurš nenāk vai pietiekami bieži neapmeklē  pārbaudes. Kā šo problēmu var palīdzēt risināt digitālie rīki? Vai tehnoloģiski risinājumi  var  sirds un asinsvadu profilaksi padarīt par ikdienas rutīnu, nevis sarežģītu izaicinājumu?

Pacientu aptvere pieaug par 20%

Strādājot veselības aprūpes menedžmentā gandrīz desmit gadus, redzu, ka ārsti lieliski prot savu darbu un zina, kas jādara, bet slodze un rīku sadrumstalotība neļauj pilnvērtīgi pievērsties veselības stūrakmenim – profilaksei.

Tāpēc kopā ar domubiedriem izveidojām “Prakses asistentu” – sistēmu, kas pēc noteikta algoritma – konkrētiem medicīniskiem kritērijiem un riska faktoriem – no praksē reģistrēto cilvēku vidus automātiski atlasа tos, kam pienācis laiks pārbaudīt sirds un asinsvadu veselību. Ārsts saņem gatavu sarakstu ar cilvēkiem, kurus jāuzrunā un jāaicina uz vizīti. “Prakses asistents” jau laikus atgādina  par pacientiem, kam jāveic vēža skrīnings, sirds un asinsvadu riska novērtējums, ikgadējās pārbaudes, un drīzumā – arī vakcinācijas. Tas viss dod labu rezultātu – praksēs, kas iegādājušās šo rīku (to skaits ir jau gandrīz 100), pacientu aptvere pieaugusi vidēji par 20%, bet dažās tā ir pat dubultojusies.

Šāds asistents palīdz ārstu praksēs ne tikai lielajās pilsētās, bet arī novados - Jumpravā, Sabilē, Druvā, Brocēnos, Zaļeniekos un citur .

Ar digitālajiem rīkiem vien nepietiek

Tomēr, skatoties plašāk, jāatzīst – ar atsevišķiem digitāliem rīkiem vien nepietiek. Lai Latvijā sirdis patiešām būtu veselākas, nepieciešama sistēmiska pieeja šo slimību profilaksē un aprūpē. Dažos jautājumos jau panākts ievērojams progress – piemēram, ierobežota transtaukskābju izmantošana pārtikā. Tomēr jāiet vēl daudz tālāk. Profilaksei jākļūst mobilākai, ārstēšanas protokoliem - vienkāršākiem un primārās aprūpes komandām – spēcīgākām.

Efektīvai sirds un asinsvadu slimību profilaksei jādarbojas divos stratēģiskos virzienos: pirmkārt, jāstiprina digitālo rīku integrācija valsts līmenī; otrkārt, jāveicina sabiedrības izpratne par profilakses nozīmi. Tikai tad pacienti izmantos viņiem pieejamās iespējas, bet ārsti varēs tās īstenot bez pārslodzes un izdegšanas.

Labie piemēri Somijā un Lielbritānijā

Daudz vērtīga varam aizgūt no citām valstīm. Piemēram, Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) jau gadiem veiksmīgi izmanto sistemātiskus atgādinājumus – SMS, e-pastus un vēstules. Un cilvēki patiešām ierodas uz profilaktiskajām pārbaudēm, jo to nepieciešamība tiek saprotamā veidā izskaidrota un par tām regulāri atgādināts.

Cits piemērs – Somija ar 20. gadsimta 70. gados uzsākto veiksmīgo Ziemeļkarēlijas projektu, kas 25 gadu laikā ļāva samazināt darbspējīgā vecuma iedzīvotāju mirstību par vairāk nekā 80%. Veselīga dzīvesveida politika tika ieviesta visdažādākajās jomās – veselīga pārtika skolās, pieejamas sporta aktivitātes u.c. Tur valsts apzināti rada vidi, kur tehnoloģiju izstrādātāji un veselības aprūpes speciālisti strādā kopā, lai atrastu un izmēģinātu risinājumus, kas uzlabo pacientu iesaisti, paātrina datu apriti un palīdz laikus identificēt riska grupas. Universitātes cieši sadarbojas ar slimnīcām, un uzņēmumiem tiek dota iespēja testēt savas idejas reālās klīniskās situācijās. Valsts šo procesu finansē, jo saprot, ka profilakse ilgtermiņā atmaksājas.

Šis būtu virziens, kurā iet arī Latvijai. Digitālie atgādinājumi un pacientu reģistri ir tikai sākums. Strauji attīstās mākslīgais intelekts un prognozējošā analītika, ko izmantot, lai precīzāk noteiktu pacientu riska profilus un laikus pamanītu tos cilvēkus, kam nepieciešama īpaša uzmanība vai ārstēšana. Šī joma tuvākajos gados varētu kļūt par vienu no galvenajiem sirds un asinsvadu profilakses instrumentiem arī pie mums.

Ko darīt?

Politikas veidotājiem iesaku ķerties klāt šādiem uzdevumiem:

• Digitāli un automātiski atgādinājumi jāievieš kā norma, nevis izņēmums. Mēs dzīvojam laikā, kad banka atgādina par maksājumiem un apdrošinātājs – par beigušos OCTA polisi. Tāpat arī ģimenes ārsti varētu atgādināt par profilaktiskajām pārbaudēm ar SMS vai e-pasta starpniecību.    
• Jāiegulda primārajā un sekundārajā profilaksē, lai cilvēkiem sirds-asinsvadu slimības tiktu atklātas laikus un, ja nepieciešams, kontrolētas ar medikamentiem, nenonākot stacionārā.
• Sabiedrības veselības pratība jāstiprina ar plašām izglītojošām kampaņām – citiem vārdiem, profilaksei ir jānotiek arī ārpus ārsta kabineta.
• Jāveido cieša sadarbība starp veselības aprūpes sistēmu, universitātēm un tehnoloģiju uzņēmumiem. Valsts, izmantojot reģistru datus, identificē problēmas un pasūta tehnoloģiju uzņēmumiem risinājumu izstrādi, savukārt slimnīcās un universitātēs tie tiek izmēģināti, lai pēc tam jau piemērotu valsts mērogā.
•  Svarīgi apstiprināt Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu, par kuru vienojusies nozare, un piešķirt tam nepieciešamo finansējumu valsts budžetā.

Ja šos darbus izdarīsim, ieguvēji būsim visi. Veselības sistēma nebūs tikai ugunsdzēsējs, kas skrien dzēst “ugunsgrēkus” veselības jomā, bet sabiedrotais, kas palīdz izvairīties no problēmām laikus. Galu galā, tas, ko vēlamies, nav tikai sarūkoši skaitļi sirdslēkmju, infarktu un citu sirds slimību statistikas ailītēs, bet gan vesels, aktīvs, strādāt gribošs un varošs cilvēks, kas ir valsts attīstības pamats.

Jūs lasījāt autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.