JV, ZZS un "Progresīvie" apņemas turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu "drošības budžetu"
"Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir pārrunājuši tās balsojumu Saeimā pret Stambulas konvenciju un visas trīs partijas apņēmušās turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu "drošības budžetu".
Pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izteicās, ka ir svarīgi, lai turpinātos darbs pie budžeta. Tāpat ir svarīgi, lai Saeimā tiktu izskatīti jautājumi, kas saistīti ar atbalstu lauksaimniekiem, investīcijām izglītībā un demogrāfijas uzlabošanā.
"Šobrīd ir jāspēj stāvēt pāri politiskiem uzstādījumiem," runājot par valdības stabilitāti, akcentēja Siliņa, sakot, ka ir svarīgi izpildīt solījumus iedzīvotājiem, piemēram, stiprināt aizsardzību. "Jāizdara viss iespējamais, lai koalīcija šo budžetu varētu pieņemt," turpināja Siliņa.
"Viļņošanos koalīcijā" izsauca valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS, pateicoties kurai, Saeima 25.septembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Siliņa atzina, ka ZZS savā balsojumā ir pārkāpusi koalīcijas līgumu, taču viņai ir svarīgi, lai viņa kā valdības vadītāja spēj nodrošināt solījumu izpildi iedzīvotājiem, pieņemot nākamā gada budžetu.
Premjere izteicās, ka pašlaik svarīgi esot "ievilkt gaisu", nomierināties un spēt pieņemt nākamā gada budžetu, lai arī opozīcijas spēki cenšas to nepieļaut.
Runājot par Stambulas konvenciju, Siliņa teica, ka Saeima to savulaik ir pieņēmusi un "mēs tik viegli nepadosies". Viņa norādīja, ka teju vienīgās valstis, kuras šo konvenciju nav parakstījušas, ir Baltkrievija un Krievija. "Kuram ir izdevīgi tieši tagad nākt klajā ar Stambulas konvencijas jautājumu?" retoriski vaicāja Siliņa, uzsverot, ka šis jautājums pēdējā laikā vispār nav bijis dienaskārtībā.
"Opozīcijas acīs budžets izskatās pārāk konkurētspējīgs," izteicās premjere, kura pēdējās politiskajās norisēs saskata opozīcijas mēģinājumus "izgāzt" nākamā gada budžetu.
ZZS politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis žurnālistiem optimistiski sprieda, ka runas "par to, ka šodien valdībai pienāks gala dienas", bijušas pārspīlētas. "Šodien bija ļoti konstruktīvas sarunas starp visiem koalīcijas partneriem," vērtēja Valainis.
Valainis teica, ka koalīcijā valdot kopīga izpratne par to, kas šajā brīdī ir svarīgi - nākamā gada budžeta pieņemšana, īpaši akcentējot pieaugumu aizsardzības budžetā un nodrošināt to, lai tas būtu pēc iespējas tuvāk 5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat Valainis akcentēja demogrāfijas jautājumu nozīmību, izglītības jautājumus un dzīves dārdzības mazināšanu.
Ekonomikas ministrs akcentēja, ka esot "jāiet uz priekšu", lai pieņemtu budžetu, bet tie jautājumi, kuri attiecas uz Stambulas konvenciju, ir Saeimas un tās komisiju atbildība. ZZS gaidot, ka tikšot izvērtēts, vai ir izpildīta ZZS pievienotā deklarācija Stambulas konvencijai. "Pēc izvērtējuma arī lemsim par tālākiem soļiem, kā šis jautājumus attīstīsies," turpināja Valainis.
Valainis uzmanību centās pārvirzīt uz nākamā gada budžeta pieņemšanu, bet pārējie jautājumi esot pakārtoti. "Šī valdība ir izveidota, lai rūpētos par tiem jautājumiem, kuri atspoguļoti nākamā gada budžetā," klāstīja Valainis.
Komentējot izskanējušo informāciju par opozīcijas plāniem rosināt atteikties no koalīcijas pieņemtā partnerattiecību regulējuma, Valainis sacīja, ka ZZS šādu aicinājumu neatbalstītu, līdz ar to Saeimā tam nepietiktu atbalsta.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs solījās, ka "Progresīvie" darīs visu iespējamo, lai Stambulas konvencija netiktu denonsēta. "Mēs runāsim ar visiem deputātiem, ar kuriem nepieciešams, kuri atbalstīja šīs konvencijas ratifikāciju pirms diviem gadiem," sacīja politiķis.
Šuvajevs aicināja sabiedrību mobilizēties. "Uzskatu, ka mums ir ārkārtīgi svarīgi parādīt Eiropas Savienībai, ka mēs esam šajā konvencijā, ka mēs neatbalstām vardarbību ģimenē, pret sievietēm un bērniem, un īpaši ir svarīgi, ka mēs nepieļaujam retoriku, kas ir ārkārtīgi līdzīgi tai, ko var novērot Krievijā, ienākam Latvijas parlamentā, lai pamatotu deputātu lēmumus," sacīja Šuvajevs.
Viņš norādīja, ka viss, ko "Progresīvie" darīšot turpmākajos mēnešos, būšot vērsts uz to, lai panāktu aizsardzības finansējuma pieaugumu gandrīz 5% no iekšzemes kopprodukta nākamajā un turpmākajos gados.
Šuvajevs pauda, ka viņš neesot apmierināts ar to, ka ZZS frakcija nav mainījusi savu nostāju. Kā norādīja Šuvajevs, viņam arī neesot pārliecības, ka citos koalīcijai svarīgos jautājumos ZZS frakcija neatkāpsies no iepriekš solītā.
"Šis ir nepārprotami fundamentāls koalīcijas jautājums. (..) Es tiešām uzskatu - ja šī konvencija tiks denonsēta parlamentā, tad tas iezīmē koalīcijā morālo bankrotu," sacīja Šuvajevs.
Pēc politiķa domām, šobrīd koalīcijā esot "divi cilvēki", kuriem esot pārlieku liela vara par to, kādi lēmumi tiek pieņemti koalīcijā. Šie cilvēki esot Augusts Brigmanis (ZZS) un Uldis Augulis (ZZS).
Šuvajevs atzina, ka viņu neapmierina premjeres piedāvātie risinājumi un riskēšana ar Stambulas konvenciju budžeta stabilitātes vārdā, taču "Progresīvie" jebkurā gadījumā savu darbu vadīšot tā, lai pieņemtu aizsardzības budžetu.
Vaicāts, kas notiks pēc budžeta pieņemšanas, vai koalīcija turpinās darbu, Šuvajevs atbildēja, ka "tad arī situāciju vērtēsim", vēlreiz solot no "Progresīvo" puses darīt visu nepieciešamo, lai Latvija no Stambulas konvencijas neizstātos.
Šuvajevs, komentējot izskanējušo informāciju par opozīcijas plāniem rosināt atteikties no koalīcijas pieņemtā partnerattiecību regulējuma, teica - ja ZZS atbalstīs šādus grozījums, tad viņam ir grūti iztēloties tālāko sadarbību ar ZZS. "Bet skatīsimies. Jebkurā gadījumā "Progresīvie" vienmēr izvērtēs jautājumu, vai mēs varam pieņemt aizsardzības budžetu," sacīja Šuvajevs.
Jau vēstīts, ka pirms koalīcijas sanāksmes Siliņa bija tikusies ar Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo labklājības ministru Reini Uzulnieku. Lai arī viedokļi politikas kuluāros bija dažādi, pēc tikšanās Uzulnieks varēja palikt amatā, bet viņam tika uzdots skaidrot, ko Labklājības ministrija paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.
Premjeres rezolūcijā Uzulniekam teikts, ka viņam paveiktais jāskaidro Saeimas komisijās, kā arī nākamās nedēļas valdības sēdē 7. oktobrī, jo Labklājības ministrija bija konvencijas virzītāja un ir vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanas plāna koordinētāja un izpildītāja.
Jau ziņots, ka par likumprojekta par izstāšanos no Stambulas konvencijas nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS. Koalīcijas partneri paziņoja, ka ZZS balsojums parlamentā ir koalīcijas līguma pārkāpums.
ZZS apgalvo, ka mainījusi attieksmi pret konvenciju, jo esot tikusi pārkāpta Stambulas konvencijai pievienotā deklarācija, piemēram, Kultūras un Izglītības ministrijas popularizējot dzimtes ideoloģiju, kas neatbilstot deklarācijā noteiktajai izpratnei par dzimumu - tikai vīrietis un sieviete. Paziņojumā gan netika precizēts, tieši kur, kad un kā abas ministrijas būtu popularizējušas dzimtes ideoloģiju.
ZZS aicināja Siliņu vērtēt, kāpēc konvencijas mērķi - vardarbības pret sievietēm un ģimenē mazināšana - netiekot pilnvērtīgi īstenoti. ZZS kritizēja "Jaunās vienotības" vadībā strādājošās ministrijas - Veselības ministrija nespējot izveidot atbalsta centrus seksuālās vardarbības upuriem, IZM kavējoties ar pedagogu apmācībām un vardarbības mazināšanas programmu ieviešanu, bet Iekšlietu ministrija nepietiekami strādājot varmāku nošķiršanā. Savukārt ZZS kontrolētā Labklājības ministrija strādājot pie vardarbības mazināšanas neatkarīgi no konvencijas.
