Vācijas aizsardzības ministrs: Krievija kļūst arvien lielāks drauds NATO
foto: snapshot/Future Image/B Elmenthaler/Shutterstock/ Vida Press
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Vācijas aizsardzības ministrs: Krievija kļūst arvien lielāks drauds NATO

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv / LETA

Varšavā vizītes laikā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss teica, ka Maskava arvien biežāk un intensīvāk pārbauda NATO sabiedrotos, un Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti mēģina graut Eiropas drošību un Eiropas valstu teritoriālo integritāti.

Vācijas aizsardzības ministrs: Krievija kļūst arvi...

Ministrs Varšavas drošības forumā sacīja, ka Maskava arvien biežāk un intensīvāk pārbauda NATO sabiedrotos, un Krievijas diktators Vladimirs Putins apzināti mēģina graut Eiropas drošību un Eiropas valstu teritoriālo integritāti.

"Viņš mēģina provocēt NATO dalībvalstis. Viņš vēlas atklāt mūsu alianses vājās vietas," brīdināja Pistoriuss, vienlaikus uzsverot, ka NATO atbildējusi Krievijas provokācijām ar skaidrību, vienotību, apņēmību un piesardzību.

"Mēs neļausimies ievilināties Putina slazdā, kas paredz nepārtrauktu eskalāciju. Mēs saglabājam vēsu prātu, vienlaikus paliekot nelokāmi un apņēmīgi," sacīja Vācijas aizsardzības ministrs.

Varšavas drošības forums, kas kopš 2014.gada kļuvis par ikgadēju pasākumu, ir viena no vadošajām un lielākajām Eiropas starptautiskajām konferencēm, kas veltīta Eiropas drošībai un transatlantiskajai sadarbībai. Forums pulcē pasaulē atzītus ārpolitikas un drošības ekspertus, augsta līmeņa amatpersonas, starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no vairāk nekā 90 valstīm.

Šogad galvenās tēmas ir jaunie draudi, ar kuriem saskaras Eiropa un reģions, transatlantisko saišu stiprināšana, atbalsts Ukrainai, kā arī Eiropas aizsardzības saistību un rūpniecības stiprināšana.

Forumā piedalās arī Norvēģijas finanšu ministrs un bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro, Nīderlandes un Igaunijas aizsardzības ministri Rubens Brekelmanss un Hanno Pevkurs, Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, kā arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.

Foruma dalībnieku vidū arī Eiropas Savienības (ES) aizsardzības komisārs, bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus, ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs, Francijas Eiropas lietu valsts ministrs Benžamēns Adads un virkne citu augstu amatpersonu.

Attālināti konferencē piedalīsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Vajadzības gadījumā NATO spēki ir gatavi, tāpat kā mūsu sabiedroto lidmašīnas Baltijā, kas tika paceltas gaisā un pavadīja Krievijas lidmašīnas laukā no Igaunijas gaisa telpas," norādīja Pistoriuss, komentējot Krievijas īstenotos NATO gaisa telpas pārkāpumus. "Mēs turpināsim cieši sadarboties, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzību," viņš piebilda.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks konferencē pauda viedokli, ka Krievijas karš Ukrainā ir daļa no politiska projekta, kura mērķis ir pakļaut citas tautas.

"Šis karš ir arī mūsu karš. Ja mēs šo karu zaudēsim, sekas skars ne tikai mūsu paaudzi, bet arī nākamo paaudzi Polijā, Eiropā, ASV un citur pasaulē," brīdināja Tusks.

Varšavā šodien atrodas arī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls, kuram paredzētas sarunas ar Francijas un Polijas kolēģiem. Gaidāms, ka viņiem pievienosies arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

"Mēs esam vienoti, saglabājam vēsu prātu un neļaujam sevi novest līdz eskalācijai," pirms došanās uz Polijas galvaspilsētu sacīja Vādefuls. "Tajā pašā laikā mēs neatstājam šaubas, ka esam apņēmības pilni un gatavi kopīgi atvairīt jebkādus draudus," viņš uzsvēra.

Maskavas veiktie NATO gaisa telpas pārkāpumi "nav kļūdas, bet gan apzināti uzbrukumi pelēkajā zonā," viņš brīdināja. Tie ir daļa no Putina hibrīdās agresijas, un "šādas provokācijas ir ārkārtīgi bīstamas un tām ir tikai viens mērķis - pārbaudīt mūsu apņēmību", viņš piebilda.

Plānots, ka Pistoriuss no Varšavas dosies uz Lietuvu, kur Vācija izvieto kaujas brigādi, lai palīdzētu aizsargāt NATO austrumu flangu. Vienība tika oficiāli aktivizēta maijā, un tās sastāvā būs aptuveni 4800 karavīru un 200 civilo darbinieku. Paredzams, ka tā pilnībā tiks noformēta līdz 2027.gadam.

Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene oficiāli nodos Pistoriusam militāro loģistikas centru Ruklā.

Turpinoties sagatavošanās darbiem vācu brigādes uzņemšanai, otrdien galvaspilsētā Viļņā tiks svinīgi atklāta vācu skola.