Siliņa atceras par koalīcijas līgumu tikai tad, kad pašai izdevīgi: vai valdībā valda dubultstandarti?

Jau vēstīts, ka, pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās ZZS atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.

Ministru prezidente reaģējusi uz situāciju un platformā "X" raksta, ka balsojums Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir koalīcijas līguma pārkāpums, un pirmdien viņa aicina sniegt skaidrojumu ZZS un labklājības ministram, kurš atbild par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ieviešanu.

Ja šāds gājiens ir kolīcijas līguma pārkāpums, aktuāls paliek jautājums, vai pati "Jaunā vienotība" to grasās pārkāpt. Tiek apspriesta iespēja valdības parādu 2026. gadā palielināt no 40 % no IKP līdz 55 %. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību nodrošināt uzdevumu izpildi aizsardzības jomā. Savukārt pirms aptuveni diviem gadiem Siliņas valdību veidojošās partijas vienojās par ko citu.

Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību tika parakstīta 2023. gada 15. septembrī un tajā 40. punkts nosaka: "īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 % līmenī no IKP"

2023. gada 15. septembrī tika noslēgts Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju sadarbības līgums, kurā cita starpā ir pielīgts, ka Sadarbības partneru frakciju un pie frakcijām piederošo deputātu pienākums ir "neatbalstīt un neparakstīt iesniegtos likumprojektus, lēmumprojektus, patstāvīgos priekšlikumus vai priekšlikumus likumprojektu skatīšanas gaitā, ja tie ir pretrunā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību." (Sadarbības līguma 4.2. punkts).

Vienošanās tika noslēgta pēc Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā un tad jau bija skaidrs, ka aizsardzības nozarei būs jāatvēla krietni vairāk naudas. Tāpēc grūti saprast, kādēļ karš Ukrainā tiek izmantots kā attaisnojums Siliņas valdības acīmredzamajai iecerei neievērot to politiku, kuru tā līguma un deklarācijas ietvaros, ar parakstiem apsolījusies realizēt.

Jau ziņojām, ka vērsāmies pie "Jaunās Vienotības" (JV), "Progresīvie" (P) un "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) frakcijām ar jautājumu – vai frakcija, lemjot par 2026. gada budžetu, atbalstīs lēmumus, kuri balstās iepriekš aprakstītās valdības deklarācijas punktu neievērošanā.

JV frakcijas līderis Edmunds Jurēvics tieši uz jautājumu neatbildēja, vien uzsverot, ka “[...] Frakcijas prioritāte šobrīd ir mūsu valsts drošība un aizsardzība. Jāsaprot, ka bez tās nekam citam nebūs nekādas nozīmes. Šogad esam pieņēmuši lēmumu strauji palielināt valsts aizsardzības budžetu, virzoties uz 5% no IKP jau tuvāko gadu laikā. Tas ir ļoti finansiāli ietilpīgs lēmums, taču neapšaubāmi nepieciešams.”

Savukārt ZZS frakcijas līderis Harijs Rokpelnis Jauns.lv pauda: “Frakcija uzskata, ka jāturpina straujāka izdevumu samazināšana, lai būtu nepieciešamība mazāk aizņemties, atbilstoši koalīcijas līgumam, un vienlaikus varētu nodrošināt adekvātu finansējumu aizsardzībai un valsts drošībai, demogrāfijai un atbalstam ģimenēm, izglītībai, īpaši reģionos, samazināt PVN pārtikas pamatprecēm un medikamentu cenas un finansēt citas vajadzības.”

Uz atkārtotu jautājumu – vai frakcija tiešām atbalstīs politiku, kura ir pretrunā ar 2023. gada septembrī noslēgto vienošanos par valdības darbu, Rokpelnis atbildēja: "Mēs redzam ka šī ir atkāpšanās no koalīcijas līgumā apstiprinātā, taču mūsuprāt būtiskāk par ķīvēšanos par līguma punktiem ir strādāt iedzīvotāju interesēs."