Aizsardzības vārdā valdība gatava atkāpties no deklarācijā ierakstītā, apliecina Siliņa

Lai arī valdību veidojošo partiju sadarbības līgums paredz, ka koalīcijas deputātiem ir pienākums neatbalstīt lēmumus, kas ir pretrunā ar deklarāciju un Ministru kabineta iecerēto darbību, Siliņa netieši apliecināja, ka ir gatava pārkāpt koalīcijas līgumu.

Siliņa skaidroja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā Latvija nevar atļauties neieguldīt aizsardzības spēju stiprināšanā. Vaicāta, vai to ir pareizi darīt uz valsts parāda palielināšanas rēķina, premjere norādīja, ka pēdējos gados valdība ir daudz ietaupījusi un arī nākamā gada budžetā paredzēts būtiski samazināt valsts pārvaldes tēriņus. Pēc viņas teiktā, četru gadu laikā valdība ietaupījusi vairāk nekā 814 miljonus eiro.

“Bez šiem papildu ietaupījumiem — iesaldējot politiķu algas, iesaldējot valsts pārvaldes algas, atsakoties no dažādu institūciju darbībām, tās apvienojot, centralizējot, samazinot vakantās štata vietas un bonusus, kā arī prasot kapitālsabiedrībām mazināt administratīvos tēriņus — mēs nevarētu iet uz priekšu. Valsts pārvaldes tēriņi samazinās, bet aizsardzības izdevumi palielinās. Skaidrs, ka tikai ar aizņēmumiem aizsardzību nodrošināt nevarēsim,” skaidroja Siliņa.

Premjere arī apstiprināja, ka aizsardzības spēju stiprināšanas vārdā valdība ir gatava atkāpties no deklarācijā ierakstītā, uzsverot: “Pats svarīgākais ir mūsu iedzīvotāju drošība.”

Vienlaikus viņa arī pauda bažas, ka priekšvēlēšanu gadā kāds no koalīcijas partneriem varētu nākt klajā ar neizpildāmām prasībām, lai izdabātu saviem vēlētājiem, un beigās izgāzt budžetu. Pēc viņas teiktā, ja tas notiks, tad "jebkurš no šiem partneriem būs atbildīgs par to, ka budžetā nebūs paredzētas lietas, ko gaida mūsu Nacionālie bruņotie spēki un iedzīvotāji."

“Šis ir aizsardzības budžets,” viņa uzsvēra. “Redzot un kontaktējoties ar citu austrumu pierobežas valstu premjeriem, man jāsaka — es nevaru nereaģēt un nedarīt visu iespējamo, lai stiprinātu drošību.”

Jau vēstīts, ka "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics Jauns.lv tieši un nepārprotami uz jautājumu par koalīcijas līguma pārkāpšanu neatbildēja: “[...] Frakcijas prioritāte šobrīd ir mūsu valsts drošība un aizsardzība. Jāsaprot, ka bez tās nekam citam nebūs nekādas nozīmes. Šogad esam pieņēmuši lēmumu strauji palielināt valsts aizsardzības budžetu, virzoties uz 5% no IKP jau tuvāko gadu laikā. Tas ir ļoti finansiāli ietilpīgs lēmums, taču neapšaubāmi nepieciešams.”

Jurēvics pie viena ierunājas arī pārējo frakciju vārdā, sakot, ka “arī koalīcijā ir vienota apziņa par mūsu valsts drošību kā absolūto prioritāti.”

Viņš norādīja: “Latvija šobrīd gan valsts parāda, gan budžeta deficīta ziņā ir zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja – vidējais valsts parāds ES valstīs ir 82%, bet deficīts ap 3,2%. Tāpat ir vienošanās valdībā, ka valsts parāds nepārsniedz 55%, lai saglabātu Latvijas starptautisko kredītreitingu. Vienlaikus, mēs labi apzināmies, ka ilgtermiņā valsts parāds un budžeta deficīts jāmazina, pie kā šobrīd aktīvi arī strādājam, gan mazinot izdevumus, gan optimizējot valsts pārvaldi (mazinot birokrātiju un apvienojot iestādes), gan ieviešot būtiskas reformas, piemēram, publisko iepirkumu sistēmā u.c. Būtiski arī, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt visa reģiona drošību, Eiropas Savienības noteikumi ļauj palielināt budžeta deficītu uz aizsardzības izdevumu rēķina.”

Nākamā gada valsts budžetā valdība kā prioritātes noteikusi drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību. Šiem mērķiem paredzēts papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums. No tā 320,3 miljoni eiro paredzēti drošībai, 45 miljoni — izglītībai, 94,8 miljoni — ģimeņu ar bērniem atbalstam, bet 105,4 miljoni — citiem pasākumiem. Lielākā daļa no papildu finansējuma tiks nodrošināta, samazinot budžeta izdevumus.