"Progresīvie" aicina Krauzi nevirzīt radikālas pārmaiņas mežu politikā

Kā informēja politiskajā spēkā, "Progresīvie" uzskatot par pašsaprotamu, ka ministrijai jārespektē nesenais Satversmes tiesas lēmums, kas atcēla normu par mazāka caurmēra koku ciršanu mežā. Tajā, kā norāda partijā, skaidri pausts, ka, atbilstoši Satversmei, virzot šādus plānus, ir jāievēro ilgtspējības princips un piesardzības princips, kā arī jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Līdz ar to Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikums grozīt Meža likumu un atļaut cirst jaunākus mežus, nevērtējot tā būtību, "Progresīvo" skatījumā, esot prettiesisks, jo virzīts bez ietekmes uz vidi novērtējuma un atņemot iespēju sabiedrībai izteikt viedokli. "To vēl vairāk pastiprina tas, ka grozījumu, kuri ietekmēs pusi Latvijas teritorijas un ainavu, apspriešanai tika atvēlētas tikai trīs darba dienas," pauž "Progresīvie".

"Progresīvie" aicina ministru virzīt ZM piedāvājumus, sagatavojot Mežu politikas pamatnostādnes un veicot to stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī "ievērot pieklājības normas saziņā ar sabiedrību un atšķirīgu viedokļu paudējiem, atvainoties par pilsoniskajai sabiedrībai izteiktajiem apvainojumiem".

Kā uzskata "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, ZM ilgus gadus netiekot galā ar uzdevumu saglabāt dabas vērtības un pakļaujoties lobiju vēlmēm "vienmēr cirst vairāk". "Tā rezultātā nu jau samazinās koksnes krāja Latvijas mežos un meži kļuvuši par oglekļa emisiju avotu. Šīs problēmas prasa pārdomātu risinājumu, nevis bārstīšanos ar apvainojumiem," uzsver Šuvajevs.

"Progresīvie" atzīmē, ka likumā ZM esot deleģēta atbildība un pietiekamas iespējas noteikt pasākumus, lai pasargātu mežus no kaitēkļiem ar meža aizsardzības noteikumiem. Lai to panāktu, nav jāizcērt plašāk kaitēkļu neskartie meži, pauž politiskais spēks.

"Progresīvie" atkārtoti uzsver, ka ZM piedāvājumus neatbalstīs.

Kā vēstīts, zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze asi kritizēja partijas "Progresīvie" priekšlikumus un pieeju mežsaimniecībā, apgalvojot, ka viņu iebildumi apdraud Latvijas mežu nākotni un cilvēku labklājību.

Kā teikts politiskā spēka paziņojumā medijiem, ZZS uzskata, ka "Progresīvie", iestājoties pret koku vecuma samazināšanu, savos publiskos paziņojumos nenosauc galvenos iemeslus, kāpēc tā būtu jādara. Krauze uzskata, ka "Progresīvie" nepiekopj "zaļo politiku", jo "nokaltušas, astoņzobu mizgrauža bojātās egles krīt pāri ceļiem, līnijām un apdraud cilvēkus".

ZM rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.

Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.

Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gads, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gads.

Tāpat plānots noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.

Ministrijā skaidro, ka grozījumi izstrādāti, jo spēkā esošais galvenās cirtes vecums nopietni ierobežo meža īpašnieku iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumu par efektīvāko un ilgtspējīgāko mežaudzes apsaimniekošanas paņēmienu, ņemot vērā arī ārējo faktoru, tostarp dabas katastrofu, slimību, kaitēkļu un pārnadžu bojājumu ietekmi.

Grozījumu mērķis ir mazināt klimata riskus un palielināt oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošos koksnes izstrādājumos, samazināt egļu astoņzobu mizgrauža un citu riska faktoru izraisītus masveida bojājumus pieaugušās audzēs, kā arī uzlabot koksnes kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru. Grozījumu pieeja balstīta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un citu Eiropas Savienības (ES) pētījumu atziņām, kā arī atbilst vairāku ES valstu praksei, norāda ZM.

Ministrijā atzīmē, ka mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē ekonomisko un ekoloģisko vērtību - tie vairs nekļūst par produktiem ar pievienoto vērtību, bet par malku un šķeldu. Savukārt enerģētiskā koksne, to sadedzinot, uzreiz izdala visu uzkrāto CO2, bet augstas pievienotās vērtības produkti to saglabā desmitiem un pat simtiem gadu, tieši veicinot emisiju samazināšanu.

Līdzšinējais regulējums ministrijas ieskatā rada nopietnus riskus būtiska dabiskā koksnes atmiruma pieaugumam, kamēr daļu no šīs koksnes būtu iespējams izmantot saimnieciski lietderīgi, ražojot augstas pievienotās vērtības koksnes produktus.

ZM skaidro, ka, dodot iespēju savlaicīgi novākt koksnes ražu galvenajā cirtē atbilstoši koku tehniskai gatavībai, tiks ienesti papildu līdzekļi arī valsts budžetā. Tāpat meža īpašnieki saimniekos efektīvāk un nodrošinās, ka koksnes ikgadējais pieaugums tiek izmantots koksnes produktos nevis atmirušā koksnē. Grozījumus pieņemot, sagaidāms mežizstrādes apmēra palielinājums un līdz šim neizmantotās koksnes nonākšana tirgū. Rezultātā Latvijas kokrūpniecība saņems vairāk izejvielu un varēs saražot vairāk augstas vērtības koksnes produktu, kas tiks realizēti eksporta tirgos.

Ministrijā arī prognozē, ka, palielinot mežizstrādes apmērus AS "Latvijas valsts meži", palielinātos dividendēs sadalāmais peļņas apmērs, bet privātie mežu īpašnieki, darbuzņēmēji un kokapstrādes uzņēmumi radītu lielāku valsts budžetā samaksāto nodokļu apmēru.

Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.

Tāpēc ZM ieskatā, lai mazinātu administratīvo slogu, ir ievācami tikai tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmumu pieņemšanai.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.

Iebildumus ZM iecerei paudušas vides organizācijas.