"GoFundMe" vietnē vāc ziedojumus Ziemeļkarolīnā šaušalīgi nogalinātās ukraiņu bēgles slepkavam, pēc sabiedrības sašutuma seko rīcība
Pēc sabiedrības sašutuma ziedojumu vākšanas vietne “GoFundMe” paziņojusi par to, ka ir dzēsusi vairākas tajā izveidotās līdzekļu vākšanas kampaņas par labu daudzkārt tiesātajam Dekarlosam Braunam junioram, kurš apsūdzēts Ukrainas bēgles Irinas Zaruckas šaušalīgajā noslepkavošanā 22. augustā Ziemeļkarolīnas štata Šarlotas ātrgaitas tramvaja vagonā. Vienlaikus šī slepkavība ieguvusi plašu rezonansi arī politiskā kontekstā.
Daudzus saniknoja, ka šajās līdzekļu vākšanas kampaņās vismaz 14 reizes arestētais, 34 gadus vecais Dekarloss Brauns juniors — būdams melnādainais bezpajumtnieks — bija attēlots kā gluži tāds pats “sistēmas upuris”, kā viņa nogalinātā sieviete, kuru viņš pilnīgi neizprovocēti no aizmugures vairākas reizes sadūra kaklā ar nazi ļaužu acu priekšā. Palīdzēt šim apsūdzētajam nozīmētu arī atbalstīt “cīņu pret rasismu un aizspriedumiem pret mūsu cilvēkiem” apgalvoja viens no ziedojumu vācējiem, apgalvojot, ka Dekarloss Braunu junioru bija pilnībā pametusi novārtā Ziemeļkarolīnas tiesu sistēma un garīgās veselības aprūpes sistēma, un tādējādi viņš “nav pilnībā vainojams par notikušo”.
Platforma izdzēsa šo ziedojumu vācēju lapas. ““GoFundMe” pakalpojumu noteikumi skaidri aizliedz ziedojumu vākšanu juridisko izdevumu segšanai par labu jebkuram, kurš ir oficiāli apsūdzēts par vardarbīga nozieguma izdarīšanu,” teikts “GoFundMe” paziņojumā.
Tikmēr nogalinātās 23 gadus vecās Zaruckas ģimenei paredzētajā ziedojumu lapā jau ir savākti vairāk nekā 90 000 dolāru.
Savukārt ASV tieslietu ministre Pema Bondi paziņojusi, ka centīsies panākt maksimāli barga soda piespriešanu apsūdzētajam, “lai viņš nekad vairs neredzētu dienas gaismu kā brīvs cilvēks”. Ziemeļkarolīnā par pirmās pakāpes slepkavību draud pat nāvessods, tiesa, šajā štatā nāvessods nav izpildīts kopš 2006. gada.
Jau ziņots, ka Irina Zarucka nesen no Ukrainas, kur viņa bija spiesta mitināties bumbu patvertnē, 2022. gadā pārcēlās uz ASV kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, glābjoties no Krievijas invāzijas radītā posta. Radinieki stāstīja, ka viņa sapņoja par jaunu un drošāku dzīvi.
Brauns juniors ir bieži nonācis konfliktā ar likumu, tostarp bijis notiesāts uz piecu gadu brīvības atņemšanu par laupīšanu, izmantojot bīstamu ieroci. Šogad janvārī viņu jau arestēja par vairākkārtēju zvanīšanu no slimnīcas ārkārtas situāciju dienestam. Pēc tam tiesnese viņu atbrīvoja bez drošības naudas. Brauna juniora māte bija paziņojusi vietējā televīzijā, ka dēlu, kuram diagnosticēta šizofrēnija, nācās ievietot psihiatriskajā slimnīcā, jo viņš mājās bija kļuvis agresīvs. Savukārt viņa māsa pastāstīja CNN, ka viņš vairākkārt uzbrucis saviem tuviniekiem un uzskatījis, ka viņam galvā iemontēts čips.
Barbariskā slepkavība Šarlotā nu ir ierauta arī politiskajā kontekstā, tā kā tur notiek aktīva priekšvēlēšanu kampaņa. Pilsētas mēre Vī Lailza pārstāv Demokrātisko partiju un kandidē uz piekto termiņu. Vienlaikus ar vietējām vēlēšanām notiks referendums par vietējo nodokļu paaugstināšanu, lai finansētu sabiedriskā transporta sistēmas attīstību. Savukārt 2026. gadā Ziemeļkarolīnā notiks senatora vēlēšanas, lai ievēlētu štata pārstāvi ASV Senātā, un galvenie kandidāti ir bijušais štata gubernators demokrāts Rojs Kūpers un bijušais Republikāņu partijas Nacionālās komitejas vadītājs Maikls Votlijs, kurš jau paziņojis, ka Brauns nonācis brīvībā Kūpera laikā pieņemtā rīkojuma par “rasu vienlīdzību krimināltiesību sistēmā” dēļ.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps nesen ieveda Nacionālās gvardes vienības Vašingtonā, bet tagad draud tās nosūtīt uz Čikāgu, Baltimoru, Ņūorleānu un citām lielākajām pilsētām, kopā ar saviem atbalstītājiem apgalvojot, ka vietējās varas iestādes un policija nespēj tikt galā ar ielu noziedzību. Trampa kritiķi norāda, ka šie plāni attiecas tikai uz demokrātu pārvaldītajām pilsētām, un Šarlota ir tieši šāds gadījums: pilsētas mērs un vairums domes locekļu ir demokrāti, arī štata gubernators Džošs Stains ir demokrāts. Savukārt 2016., 2020. un 2024. gada prezidenta vēlēšanās šajā štatā uzvarēja Tramps. Daudzi Trampa kritiķi pievērš uzmanību tam, ka viņš grasās ievest Nacionālo gvardi pilsētās, kur mēri ir ne tikai demokrāti, bet arī melnādainie, un Šarlotas mēre Vī Lailza ir tieši tāda.
