“Kāpēc man ir jābrauc prom?”: Krievijas pilsoņi kūtri latviešu valodas apguvē, pārbaudi nokārto mazāk nekā puse, liela daļa neliekas ne zinis
Ir pagājuši trīs gadi, kopš Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā un uzlika par pienākumu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt valsts valodas zināšanas. 2023. gadā latviešu valodas prasmes A2 līmenī spējuši apliecināt 46% cilvēku. Pārējiem tika dots divu gadu termiņš, kas tuvāko mēnešu laikā būs beidzies. Vienlaikus līdz ar 2024. gada Imigrācijas likuma izmaiņām pieteikšanās termiņš jau ir beidzies 841 Krievijas pilsonim. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, PMLP jau nosūtīja vēstules ar paziņojumu par to, ka līdz 13. oktobrim viņiem ir jāatstāj Latvija.
Apsekot tos Krievijas pilsoņus, kuri nav atsaukušies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aicinājumam iesniegt dokumentus un nodrošināt sev tiesības uzturēties Latvijā, dodas Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta pārstāvji. Lielākoties atrast Krievijas pilsoņus bez derīgiem dokumentiem neizdodas, jo izrādās, ka viņi jau ir izceļojuši. Tomēr tad, ja kāds ir uz vietas, tad viņu soda administratīvi un sāk izraidīšanas procedūru.
“Ar šā protokola sastādīšanu tiek uzsākta izraidīšanas procedūra. Persona vai nu tiek aizturēta un ievietota aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, vai nu, ja ir humāni apsvērumi, viņai tiek atļauts uzturēties līdz izraidīšanas procedūras beigām savā dzīvesvietā. Jo mums ir jāsaprot, ka tie ir cilvēki, kas ilgtermiņā ir dzīvojuši šeit – vairākus desmitus gadus. Šie īpašumi ir viņu, līdz ar to viņiem ir tie apstākļi, kuru dēļ viņš var uzturēties savā dzīvesvietā. Pēc tam informācija tiek apkopota un aizsūtīta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tālāk jau viņi lemj par to, vai viņi piemēro personai labprātīgu izceļošanu, vai piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas,” sacīja Valsts robežsardzes Rīgas dienesta priekšnieks, pulkvežleitnants Gatis Ruža.
Imigrācijas likuma grozījumus iepriekšējā Saeima pieņēma pirms trim gadiem, kad līdz vēlēšanām bija atlikusi pusotra nedēļa. Citu nosacījumu vidū iekļāva arī prasību pārbaudīt valsts valodas zināšanas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Visai drīz likumu atkal grozīja, ļaujot pretendentiem mācīties valodu un kārtot valodas eksāmenu ilgāk – vēl divus gadus. Kā sacīja PMLP priekšniece Maira Roze, šajā grupā ir 3871 persona, kurai uz šo laiku tika saglabātas visas sociālās garantijas.
Šobrīd palielinās to cilvēku skaits, kuri piesakās atkārtotai latviešu valodas pārbaudei. Kārto vairākkārt. Kāds pilsonis ir mēģinājis apliecināt prasmi pat astoņas reizes. Kā novērojusi VIAA Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, daudzi apmeklē latviešu valodas kursus. Tos piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra un Kultūras ministrija. “Nu diemžēl tie rezultāti finālā, ja mēs skatāmies uz šo gadu, tad nav īpaši veiksmīgi tomēr. Jo no šiem 700 cilvēkiem apmēram 30% ir sekmīgi varējuši nokārtot. Tātad vēl arvien, es domāju, mūs galvenokārt lielākais skaits cilvēku sagaida 2026. gadā,” pieļāva A. Lazareva.
Pēc PMLP datiem lielākajai Krievijas pilsoņu daļai, kam būtu atkārtoti jānokārto valodas pārbaude un jāiziet drošības pārbaude, pagarinātais termiņš beigsies nākamā gada pirmajā pusē. Proti, janvārī – 410 cilvēkiem, februārī – 462, martā – 821, aprīlī – 1158 un maijā 548.
Kopumā pirmie Imigrācijas likuma grozījumi skāra 25,3 tūkst. Krievijas pilsoņu. Lielākā daļa – 16 tūkst. cilvēku – saņēma Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju. Aptuveni tūkstotis saņēma termiņuzturēšanās atļauju, pārsvarā, uz ģimenes apvienošanas, retāk – nodarbinātības pamata. Savukārt 2,6 tūkst. cilvēku ir aizbraukuši paši.
“Faktiski arī pirmās grupas rezultātā, balstoties uz to, ka eksāmeni nav nokārtoti vai arī dokumenti nav iesniegti, 60 cilvēki apmēram šobrīd atrodas izraidīšanas procesā, dažādās stadijās,” secināja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Ir neliela daļa to Krievijas pilsoņu, kuri nav izrādījuši interesi nokārtot saistības ar valsti un nav arī atsaukušies aicinājumam brīvprātīgi to pamest. Tad pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu. Līdz šim izraidīti 10 cilvēki. Tādos gadījumos Krievijas pilsonim ļauj savākt savas mantas un, saskaņojot ar Krievijas pusi, nogādā viņu uz robežu vai ļauj izlidot.
“De facto” uzrunāja Krievijas pilsoni Nikolaju, kuru skāra jaunākie imigrācijas likuma grozījumi. Tie stājās spēkā šogad. Viņam ir 74 gadi. Ir pensijā, bet strādā par mehāniķi kādā uzņēmumā Rīgā. Kaut gan Latvijā viņš dzīvo jau 37 gadus, latviešu valodu nav apguvis. Saka, izticis ar krievu valodu. Tagad viņš iet latviešu valodas kursos. Taču nesokas viegli. Pirmoreiz pārbaudi nav nokārtojis. Nupat bija otrais mēģinājums. Uz jautājumu, ko viņš domā par potenciālo izraidīšanas risku, Nikolajs sacīja: “Es nezinu. Es tam īpašu uzmanību neveltu. Bet es tā domāju, mani bērni, mazbērni – visi strādā Latvijas labā. Un arī es strādāju. Kāpēc man jābrauc prom? Kam es te traucēju, es nezinu. To es nesaprotu.”
Šajā Krievijas pilsoņu grupā valodas pārbaude ir jākārto aptuveni 2 tūkstošiem cilvēku. Un laiks to izdarīt ir līdz septembra beigām. Nekādu termiņa pagarinājumu šeit nedod. Savukārt 841 Krievijas pilsonis pats nav atsaucies prasību izpildei. Viņiem termiņš pieteikties eksāmenam ir garām. Tāpēc jau ir nosūtīti paziņojumi par to, ka līdz oktobra vidum Latvija ir jāatstāj.
“841 vēstulīte ir aizgājusi cilvēkiem. Šeit atkal parādījās cilvēki, kas neko nebija dzirdējuši, neko nebija redzējuši un tikai tad, kad viņam vairs nemaksā pensiju, tad viņš saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Tad viņš zvana. Kāpēc man nemaksā pensiju? Viņam saka: jums nav uzturēšanās atļauju. Viņi prasa: kur mana uzturēšanās atļauja? Mēs sakām – jums bija jāizpilda likuma normas,” tā sacīja PMLP priekšniece Maira Roze.
Valsts drošības dienests raidījumam “de facto” uzsvēra, ka agresorvalsts Krievija “ilgi ir mērķtiecīgi sekmējusi un izmantojusi kā priekšrocību” Latvijā dzīvojošo, bet krieviski runājošo iedzīvotāju nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Tā panākot “šīs Latvijas sabiedrības daļas noturēšanu Krievijas informatīvajā telpā”.
Šie cilvēki kļūst par instrumentu Krievijas interešu īstenošanā. To var redzēt arī nesenajā Krievijas propagandas medija materiālā. Sižetā rāda, kā Pleskavas apgabalā ierodas Krievijas pilsonis Vasīlijs Moskaļjonovs, kuram nepagarināja uzturēšanās atļauju Latvijā, jo viņš neesot vēlējies nosodīt Krievijas karu pret Ukrainu un Krimas aneksiju. Iebraucis Krievijā, viņš pauda prieku, ka nu ir savā dzimtenē. “De facto” ir zināms, ka šim Krievijas pilsonim uzturēšanās atļauju anulēja tāpēc, ka viņš neievēroja Imigrācijas likuma prasības un vispār neiesniedza nepieciešamos dokumentus. Viņš vēl varēja to darīt, taču acīmredzot izvēlējās tā vietā izceļot uz Krieviju.
Paralēli valodas prasmes pārbaudei, visiem Krievijas pilsoņiem veic arī drošības pārbaudi. Iepriekšējos divos gados dienesti konstatēja – iespējamos riskus Latvijas nacionālajai drošībai rada 327 Krievijas pilsoņi, kuriem uzturēšanās atļauja atteikta. Vēl septiņus Krievijas pilsoņus, kurus skāra izmaiņas imigrācijas kārtībā, pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijas iekļāva tā saucamajā melnajā sarakstā.
