Teterovskis: kultūras jomā jāizstrādā kompensējoši mehānismi izdienas pensiju vietā
Atņemot kultūras darbiniekiem iespēju saņemt izdienas pensiju, jāparedz citi kompensējoši mehānismi, piemēram, lielākas sociālās iemaksas, pauda Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs, diriģents Ints Teterovskis.
Viņš norādīja, ka koru māksliniekiem balss ir instruments, kas ar laiku nolietojas. Tas pats notiek ar baleta dejotājiem un orķestra mūziķiem. Teterovskis atzīmēja, ka mākslinieki pēc būtības veic valsts pasūtījumu. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs pieminēja, ka citās valstīs, kur nav izdienas pensijas, šo jautājumu risina dažādi.
Diriģents norādīja, ka, piemēram, kompensējošs mehānisms varētu būt tāds, ka, kamēr mākslinieks ar savu darbu kalpo valstij, valsts varētu maksāt lielāku sociālo nodokli. Tas nozīmē, ka tad, kad cilvēks aizietu pensijā, tā būtu lielāka. Teterovskis arī norādīja uz problēmu, kuru nespēj atrisināt arī citviet Eiropā. Nereti, māksliniekiem novecojot, samazinās arī viņu spējas nodrošināt augstu kvalitāti.
Teterovskis uzsvēra, ka arī kultūras jomā nevar cilvēku atlaist no darba vecuma dēļ, tāpēc ir valstis, kur, piemēram, orķestra māksliniekiem, sasniedzot 50 gadu vecumu, ir jānospēlē solo koncerts. Ja tas tiek nospēlēts izcili, mūziķis savu vietu orķestrī saglabā.
Viņa ieskatā ir būtiski sakārtot sistēmu tā, lai no izdienas pensiju saņēmēju loka izslēgtu tos, kuri iekšlietu un aizsardzības sistēmā veic atbalsta funkcijas. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja uz patlaban pastāvošo kārtību, ka, piemēram, grāmatvedim operā nav iespējas ātrāk iet pensijā, bet grāmatvedim, kurš strādā iekšlietu nozarē, tāda iespēja ir paredzēta. Teterovskis pieļāva, ka, ja sakārtotu šo pusi, tad arī cilvēku pretestība pret pārmaiņām, iespējams, būtu mazāka.
Jau vēstīts, ka Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba vai dienesta pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.
