Arī Latvijas tiesa ierosina lietu pret “Lidl” par maldinošo cenu komunikāciju
foto: Paula Čurkste/LETA
Arī Rīgas pilsētas tiesa ir ierosinājusi lietu par mazumtirdzniecības tīkla “Lidl Latvija” īstenoto maldinošo cenu komunikācijas reklāmas kampaņu “Skaidrs, ka nopirku lētāko”. Lieta ierosināta, pamatojoties uz “Maxima Latvija” prasību par apzinātu patērētāju maldināšanu un “Maxima” preču zīmju prettiesisku izmantošanu bez atļaujas.
Sabiedrība

Arī Latvijas tiesa ierosina lietu pret “Lidl” par maldinošo cenu komunikāciju

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Arī Rīgas pilsētas tiesa ir ierosinājusi lietu par mazumtirdzniecības tīkla “Lidl Latvija” īstenoto maldinošo cenu komunikācijas reklāmas kampaņu “Skaidrs, ka nopirku lētāko”. Lieta ierosināta, pamatojoties uz “Maxima Latvija” prasību par apzinātu patērētāju maldināšanu un “Maxima” preču zīmju prettiesisku izmantošanu bez atļaujas, ziņo Liene Dupate-Ugule SIA "Maxima Latvija" Komunikācijas vadītāja.

Arī Latvijas tiesa ierosina lietu pret “Lidl” par ...

Konkrētā “Lidl” reklāmas kampaņa tika īstenota 2025. gada jūnijā un jūlijā. Liene Dupate-Ugule SIA "Maxima Latvija" Komunikācijas vadītāja dalās, ka tā “Lidl” apzināti radīja maldinošu iespaidu, ka “Maxima” privātās preču zīmes produkti ir dārgāki nekā līdzīgi produkti “Lidl” sortimentā, vēstot, ka faktiskā situācija bija pretēja.

Kā piemērs, paziņojumā rakstīts, ka “Lidl” salīdzinājis sava privāto preču zīmola griķus par 1,75 EUR ar “Maxima” privātā preču zīmola “Well Done” griķiem, lai gan “Maxima” veikalos bija pieejama arī salīdzināma un lētāka alternatīva -  “Extra Line” griķi (800 g) par 1,38 EUR, norādot, ka cenu salīdzināšanas dienā “Maxima” piedāvājums bija lētāks nekā “Lidl”.

Līdzīga pieeja izmantota arī virknē citu produktu salīdzinājumos, kur “Lidl” lētākie produkti tika nekorekti salīdzināti ar “Maxima” piedāvājumiem, lai gan “Maxima” veikalos bija lētāka un salīdzināma alternatīva, saka vadītāja, uzsverot, ka rezultātā pircēji tika maldināti, kas viņus varēja mudināt izdarīt arī kļūdainu izvēli, tādējādi iegādājoties dārgāku alternatīvu.

“Šajā gadījumā runa nav tikai par konkurenci starp diviem uzņēmumiem – tiek pārkāpti būtiski godīgas uzņēmējdarbības un patērētāju tiesību principi. Mēs iestājamies par to, lai pircēji saņemtu patiesu, objektīvu informāciju. Šādos gadījumos īpaši svarīgi ir aizstāvēt sabiedrības intereses un nepieļaut negodīgu praksi. Ja šādu reklāmu mērķauditorija ir cenu jūtīgas mājsaimniecības, tā ir ne vien sociāli bezatbildīga, bet arī klajā pretrunā Reklāmas, Preču zīmju un Konkurences likuma prasībām. “Lidl Latvija” ignorē ne tikai sabiedrības intereses un tiesības saņemt objektīvu informāciju, bet arī “Maxima” atkārtotus brīdinājumus pārtraukt prettiesisko reklāmu, pārkāpjot profesionālās ētikas un godīgas konkurences principus. Turklāt šo maldinošo “Lidl Latvija” praksi pamanījuši arī pircēji. Mēs respektējam katra uzņēmuma tiesības veidot savu komunikāciju, taču laikā, kad iedzīvotāji ir īpaši jūtīgi pret pārtikas cenu svārstībām, šāda rīcība nav attaisnojama un var tieši ietekmēt pircēju uzvedību,” uzsver “Maxima Latvija” vadītāja Karolina Zygmantaitė. 

Komunikācijas vadītāja norāda, ka “Maxima” preču zīmes un vizuālie elementi reklāmā tika izmantoti bez atļaujas, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības un graujot preču zīmju aizsardzības principus.

Jau 11. jūlijā “Maxima Latvija” nosūtīja “Lidl Latvija” oficiālu brīdinājuma vēstuli, kurā aicināja izbeigt prettiesisko un maldinošo reklāmas kampaņu, taču “Lidl Latvija” turpināja reklāmas izvietošanu, paplašinot tās apjomu.

Līdzīga prakse jau iepriekš ir radījusi juridiskas sekas Lietuvā – uzņēmumam “UAB Lidl Lietuva” tika piemērots 100 000 eiro sods par maldinošu komercpraksi, kas saistīta ar salīdzinošo reklāmu. Sods tika piemērots pēc atbildīgo iestāžu secinājumiem, un tā pamatotību vēlāk apstiprināja arī tiesas spriedums.

Arī Latvijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) iepriekš ir konstatējis nepilnības “Lidl” salīdzinošajās reklāmās. Nupat arī Francijā ir noslēgusies tiesvedība pret “Lidl” – par maldinošu reklāmu, kā rezultātā šim uzņēmumam ir piešķirts sods 43 miljonu eiro apmērā.