Ko arhīvi tev pastāsta: ārlietu ministre Baiba Braže dibina “Saskaņu”. DOKUMENTU FOTO

Jauns.lv jau rakstīja, ka LJPS bija okupācijas laika komjaunatnes (Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība; LĻKJS) saistību pārņēmēja un uzņēmās atbildību par visām darbībām, ko komjaunieši bija paveikuši okupācijas laikā. Baibas Bražes darbības laikā LJPS centrālajā aparātā no 1990. gada augusta līdz 1993. gada augustam kādreizējā LĻKJS pirmā sekretāra Jāņa Urbanoviča (partijas “Saskaņa” vadītājs un deviņu Saeimas sasaukumu deputāts) vadībā arī Latvijas politiskajā retorikā pirmo reizi parādījās vārds “saskaņa”, kas veicināja Jāņa Urbanoviča iesēšanos Saeimas deputāta krēslā. Baiba Laizāne (Braže) pirms 35 gadiem bija kreisās politikas atbalstītāja, gluži pretēji nekā pašreiz viņas pārstāvētā partija “Vienotība”. Valsts arhīvā glabātās lietas nr. 1937. sējumi par LJPS atklāj pārsteidzošus faktus par Baibas Laizānes (Bražes) darbību līdz viņas pāriešanai Latvijas Ārlietu ministrijas dienestā. Jauns.lv ielūkojas šajos sējumos. Šoreiz atklājam, kādam tad īsti politiskajam spēkam, kuram pirms 35 gadiem pieslējās Baiba Braže, bija sakars ar “saskaņu”.

LJPS, kura 1990. gada vasarā no LĻKJS pārkristījās par Progresa savienību, savā darbībā īstenoja kreiso politiku, kuras piekritēja, pēc visa spriežot, arī bija Baiba Laizāne. Piemēram, LJPS CK 2. sēdes protokolā teikts: “Turpināt konsultācijas kreisā bloka izveidošanā uz vēlēšanās Latvijas Saeimā”. 5. Saeimas vēlēšanās, kuras notika 1993. gada jūnijā, LJPS piedalījās apvienības “Saskaņa Latvijai - Atdzimšana Tautsaimniecībai” sastāvā.

Zīmīgi, ka tieši pēc tam, kad LĻKJS kļuva par LJPS, Latvijas politiskajā leksikonā skaļi ieskanējās vārds “saskaņa”. LJPS paziņoja, ka tās sauklis ir “Līdzdalība. Progress. Saskaņa”, kurā “saskaņa” ir nepieciešama “dažādu nacionalitāšu un dažādu politisko pārliecību jauniešu vidū,” kas LJPS izpratnē bija galvenais priekšnoteikums Latvijas Republikas tālākai attīstībai, kurā tiek ievērotas cilvēka politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības. Dokumenti liecina, ka 1990. gada 13. augustā Baiba Laizāne 24 gadu vecumā kļuva par LJPS Centrālās komitejas (CK) Jaunatnes sociāli ekonomisko problēmu nodaļas sektora vadītāju, bet 1991. gada 8. novembrī viņu jau iecēla par LJPS koordinatori starptautiskās sadarbības jautājumos.

Ar to, kā LJPS darbojās “ārlietu sektors” var iepazīties pēc kāda Jāņa Urbanoviča referāta, kura uzskaitīti LJPS starptautiskie panākumi. Patiesībā jau tie nebija diez ko diži, jo organizācija tikai sāka dibināt starptautisko darbību un bieži vien aprobežojās ar pieredzes braucieniem, piedalīšanos konferencēs, sporta spēlēs un tamlīdzīgi. Galvenā LJPS rosība bija Latvijā, kas galvenokārt saistījās ar komercdarbību (okupācijas laikā iegūto īpašumu un uzņēmumu apsaimniekošanu, kā arī jaunu uzņēmumu veidošanu), kā arī sporta un izklaides pasākumu organizēšanu. Tāpat LJPS viens no “uzdevumiem” bija nemitīgi kritizēt jauno Latvijas valdību, ka tā jaunatnes problēmām nepievērš pienācīgu uzmanību. Tā 1990. gada vasarā Jānis Urbanovičs toreizējam premjeram Ivaram Godmanim rakstīja:

“Šobrīd mūsu valsts ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā vispār trūkst jebkādas valsts jaunatnes politikas. (..)  Situācija kļūst dienu no dienas nelāgāka. Jebkāda vilcināšanās pasliktina jaunatnes stāvokli, tādejādi vēršot nestabilākus sabiedrības pamatus.” No daudzu desmitu tūkstošu organizācijas 1995. gadā Progresa savienības rindās bija palikuši vairs tikai pāris simti un drīz vien tā arī savu darbību izbeidza.

Arhīva dokumentos gan neatrast Baibas Laizānes parakstus zem LJPS lēmumiem jeb paziņojumiem, bet tajos norādīts, ka tie pieņemti LJPS CK biroja sēdēs vai plēnumos, kuros teju vai visos arī piedalījusies vai kā ziņotāja bijusi Baiba Laizāne. Viņa LJPS darbojās līdz 1993. gada augustam, kad pārgāja strādāt uz Ārlietu ministriju.

* * *

Jauns.lv turpinās ieskatu Latvijas Valsts arhīva materiālos par LJPS un Baibas Laizānes (Bražes) darbību šajā organizācijā, lasītājus iepazīstinot ar viņas 1990. gada vasarā rakstīto autobiogrāfiju.