Būvniecības kontrole: kā tiek ievērota celtniecība un glabāts valsts noslēpums

Traģiskā Zolitūdes traģēdija, kad “Maxima” lielveikala sagūšanas dēļ 2013. gada 21. novembrī bojā gāja 54 cilvēki un vairāki desmiti guva ievainojumus, valsts institūcijas saprata, ka būvniecības jomā nav īstas kārtības un šajā jomā jāievieš pārmaiņas. Nepagāja ne gads un 2014. gada oktobra sākumā jau sāka strādāt BVKB. Desmit gadu laikā biroja funkcijas ir mainījušās. Kādas tās ir? Tāpat būvniecības kontrolieriem jābūt pielaidei arī valsts noslēpumam, jo viņi pārrauga militārās būves, kuru celtniecība pašlaik rit pilnā sparā.

Nacionālo interešu objekti

-  Ar ko nodarbojas Būvniecības valsts kontroles birojs? Kādas ir tā funkcijas? Daudzi, mēdz jaukt būvvaldi ar Būvniecības valsts kontroles biroju. Bet šīm institūcijām ir dažādi uzdevumi un pienākumi.
- Būvniecības jomā ir grūti novilkt skaidras robežas funkciju nodalījumam, jo tas gadu gaitā ir mainījies. Līdz ar to nav skaidrs, kur ir tā robeža, bet lielos vilcienos – BVKB atbildība ir būtiskāko, sarežģītāko un riskantāko ēku uzraudzība. Un tās ir trešās grupas publiskās ēkas, kurām nepieciešama būvatļauja. Mēs uzraugām arī tās būves, kuru būvniecībai tiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kā arī nacionālo interešu objektus, elektropārvades līnijas un dažas specifiskas būves. Dažos gadījumos mēs esam arī būvvalde, piemēram, attiecībā uz militārajām un valsts robežas būvēm, kā arī būvēm jūrā, kas ir nacionālo interešu objekti, kā arī jūras vēja parkiem, lai gan šobrīd tādu vēl nav, tas ir tikai teorētiski.

Tādējādi mūsu funkcijas ir salīdzinoši šauras un ierobežotas. Lielākā daļa sabiedrību interesējošie būvniecības jautājumi joprojām pārsvarā ir reģionālo (pašvaldību) būvvalžu pārziņā.

- Kā tiek iedalītas šīs būvju grupas – pirmā, otrā, trešā…?
- Trešās grupas publiskās ēkas ir tādas, kurās uzturas daudz cilvēku, kas paredzētas sabiedrības lietošanai. Tās bieži vien ir lielas platības un daudzstāvu būves, piemēram, koncertzāles vai tirdzniecības centri. Mazāki veikaliņi vai dzīvojamās ēkas parasti neietilpst šajā grupā. Daudzdzīvokļu mājas arī tiek pieskaitītas trešajai grupai, taču, tā kā tās nav publiskas ēkas, to uzraudzība ir būvvalžu kompetencē. Trešās grupas būves, kur būvdarbu kontroli veic BVKB ir publiskas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 1000 kvadrātmetriem. Publiska būve ir tāda ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni).

Trīs galvenās funkcijas

- Kā tieši notiek biroja veiktā būvniecības uzraudzība?
- Mēs esam pilnībā atbildīgi par būvniecības procesu no sākuma līdz nodošanai ekspluatācijā attiecībā uz militārajām un robežas būvēm. Citos gadījumos mēs veicam būvdarbu kontroli, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurš izstrādāts katrai ēkai atkarībā no tās raksturlielumiem. Mēs apmeklējam būvlaukumus noteiktu reižu skaitu, atkarībā no riska pakāpes.

- Vai jums ir darbinieki arī ārpus Rīgas?
- Mums ir viens darbinieks Daugavpilī, bet reģionālu biroju mums nav. Pamatā strādājam no Rīgas.

- Cik liels ir birojs?
- Mums ir trīs galvenās funkcijas: būvdarbu kontrole un būvju ekspluatācijas uzraudzība; būvniecības un enerģētikas informācijas sistēmu uzturēšana; kā arī būvekspertu sertificēšana. Kopā ir 77 štata vietas, to skaitā būvinspektori un uzraugi – ap 33.

- Jūsu atbildības sfērā ir arī tagad sabiedrības interesi izraisījusī vēja parku būvniecība jūrā? Vai tā notiek?
- Šobrīd mums nav neviena jūras vēja parka uzraudzība, kā būvvaldei uz sauszemes, jo tādu jūras vēju parku būvniecība vienkārši vēl nenotiek.

- Vai reaģējat tikai uz sūdzībām un pārkāpumiem, vai arī braucat reidos uz objektiem? 
- Mēs reaģējam gan uz sūdzībām, gan strādājam pēc grafika. Ja saņemam informāciju par pārkāpumiem, dodamies uz vietas. Taču jāatzīmē, ka 95% sūdzību attiecas uz būvēm, kas ir pašvaldību uzraudzībā. Mēs par to informējam cilvēkus un pārsūtam informāciju attiecīgajām iestādēm.

Būtiska drošības garantija, nevis birokrātija

- Kā kopumā vērtējat būvniecības kvalitāti Latvijā?
- Joma ir sarežģīta. Trūkumi tiek konstatēti – bieži saistībā ar izmaiņām, kuras netiek korekti atspoguļotas būvprojektos. Likumu ievērošana nav vienkārša, un arī dokumentācija ne vienmēr ir korekta.

- Kā uz jūsu darbu atspoguļojas premjerministres Evikas Siliņas iecerētā birokrātijas mazināšanas programma?
- Domāju, ka situācija nav viennozīmīga. No vienas puses, ir jomas, kur birokrātiju patiešām varētu samazināt. No otras – pastāv risks, ka, cenšoties vienkāršot procesus, tiek aizskartas svarīgas lietas. Valsts regulējumam un uzraudzībai ir jābūt jomās, kuras var būtiski ietekmēt sabiedrību. Būvdarbu kontrole nav birokrātija – tā ir būtiska drošības garantija.

Šobrīd spēkā ir arī prasība, ka ēku īpašniekiem periodiski jāveic tehniskā apsekošana – tas ir viņu pienākums. No pagājušā gada oktobra tas attiecas uz visām 2. un 3. grupas publiskajām ēkām.

Dažiem var šķist, ka tas ir lieks birokrātisks slogs, bet realitātē šādas pārbaudes ik pēc desmit gadiem palīdz laikus konstatēt problēmas un novērst potenciālos riskus. It kā šķiet, ka tas varētu būt varbūt birokrātisks process, bet no otras puses tā ir atbildība par sabiedrības drošību, lai to būvi vari lietot nākamos desmit gadus. Ja kaut kas nav kārtībā, tad jāveic uzlabojumi. Prasības, kas paredzētas sabiedrības interesēm, nevajadzētu vienkāršoti saukt par birokrātiju.

Būvniecības problēmas un pārkāpumi

- Kādas ir tipiskākās problēmas, ko savās pārbaudēs konstatējat?
- Galvenokārt pārbaudām ēku nesošās konstrukcijas un noskaidrojam, vai nav veikta patvaļīga būvniecība. Dažkārt nepieciešamas padziļinātas pārbaudes, piemēram, ar konstrukciju atsegumiem. Ja konstatēti trūkumi, informācija tiek ievietota Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Ja attiecīgā ēka ir mūsu pārziņā, mēs veicam atkārtotu kontroli.

Šobrīd esam panākuši, ka aptuveni 55% 3. grupas publisko ēku ir veiktas nepieciešamās pārbaudes. Tas manuprāt  ir diezgan labs rādītājs, bet, protams, 45% vēl nav izpildīts.

- Vai varat minēt kādus piemērus – gan negatīvus, gan pozitīvus?
- Runājot par ekspluatācijā nodotām ēkām, lielākoties tās atbilst prasībām, taču ekspluatācijas uzraudzībā ir gadījumi, kas rada bažas. Piemēram, Ventspilī ir viena ēka ar nopietnām problēmām – tās nesošās sienas nav drošas. Mēs administratīvi mēģinām panākt, lai tiek veikti nepieciešamie darbi, taču īpašnieks neko nedara. Tiek lemts par ielas izmantošanas ierobežošanu blakus šai ēkai. Tai ir kultūras pieminekļa statuss, un tas sarežģī procesu. Šobrīd tur nekas neatrodas, jo tā netiek ekspluatēta, bet senāk tajā atradās Mūzikas skola. Šobrīd tā ir privātpersonai piederoša būve.
 
- Vai pēdējā laikā ir bijuši gadījumi, kad ēka būtu jāiztukšo vai jānorobežo?
- Šādas situācijas ir, un dažkārt jāpieņem lēmums par ēkas izmantošanas ierobežošanu, kad apturam būvdarbus. Katru gadu ir septiņi-astoņi šādi gadījumi. Biežākie saistīti ar būvdarbiem, kas veikti neatbilstoši projektam, piemēram, tiek izmantotas atšķirīgas metodes nekā projektā paredzēts, nav novērtēta to ietekme uz blakus esošām ēkām. Var būt izmantoti arī citi būvizstrādājumi nekā paredzēts projektā, piemēram, zemākas klases betons. Tad nepieciešams veikt pasākumus, lai pārliecinātos, ka šādā gadījumā izpildīs normatīvajos aktos noteiktās prasības. Ir gadījumi, kad objektam uzsākta ekspluatācija pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā.

- Jūs kontrolējat būvdarbus, bet, vai kontrolējat arī pašus būvniekus – viņu kvalifikāciju?
- Daļēji jā. Mēs uzturam Būvniecības informācijas sistēmu, kur jāreģistrējas visiem būvkomersantiem un būvspeciālistiem. Šī ir minimāla kontrole, bet tā nodrošina, ka tikai reģistrēti profesionāļi drīkst veikt konkrētus būvdarbus. Tā ir daļa no kvalitātes un drošības nodrošināšanas.

Būvdarbu kontrole pēc Zolitūdes traģēdijas un valsts noslēpums

- Vai tuvākajā laikā tiek plānotas izmaiņas likumdošanā, kas varētu mainīt jūsu biroja kompetenci?
- Šobrīd likumprojekts ir iesniegts Saeimā, bet tajā nav paredzētas izmaiņas mūsu kompetencē. Taču, protams, likumdošanas izskatīšanas gaitā vienmēr var notikt diskusijas un pārsteigumi. Ir izskanējušas runas par iespējamu funkciju samazināšanu, bet pašlaik likumprojektā tas nav ietverts.

- Ja uzņēmējs vēlas būvēt, piemēram, veikalu vai kultūras telpu, vai viņam ir jāvēršas pie jums, BVKB?
- Uzņēmējam nav jāmeklē tieši mūs. Viņam jāizmanto Būvniecības informācijas sistēma, kurā norit viss administratīvais process. Pārsvarā gadījumu tā būs attiecīgās pašvaldības būvvalde vai tās struktūra. Atkarībā no projekta specifikas tiks izsniegta būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai paziņojums.

BVKB iesaistās tad, kad objekts nonāk būvdarbu kontroles fāzē, ja tas ietilpst mūsu kompetencē. Uzņēmējiem, kas aktīvi izmanto BIS, ir iespēja ar mums sadarboties arī sistēmas uzlabošanā – mēs esam atvērti ierosinājumiem un aicinām speciālistus piedalīties darba grupās.

BVKB tika izveidots kā reakcija uz Zolitūdes traģēdiju. Toreiz kļuva skaidrs, ka atstāt sabiedriski nozīmīgu ēku uzraudzību tikai pašvaldību pārziņā nav pietiekami droši. Līdz ar to tika radīta valsts institūcija ar mērķi kontrolēt augsta riska būves. Laika gaitā gan mūsu funkcijas mainījušās – kādreiz uzraudzījām arī projektus, kuros pašvaldības bija finansētāji. Tagad tādas pilnvaras mums vairs nav. Arī jēdziens “būvdarbu kontrole” kā uzraudzības forma faktiski tika ieviests pēc Zolitūdes traģēdijas, jo iepriekš pašvaldības pārsvarā veica tikai administratīvo uzraudzību, nevis faktisko būvniecības procesu pārbaudi.

- Vai ir bijuši gadījumi, kad jūsu inspektorus neielaiž būvobjektā? Jūsu kolēģi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Pārtikas un veterinārā dienesta saskārušies ar gadījumiem, ka pārbaudītājus jeb kontrolierus neielaiž objektā.
- Nē, mums ar to problēmu nav. Mēs pat nesen analizējām, kā tiek vērtēts mūsu darbs. Gan būvdarbu kontrolē, gan ekspluatācijas uzraudzībā mūsu būvinspektoru darbs tiek ļoti pozitīvi novērtēts – pārsniedzot 90% apmierinātības līmeni, tas liecina par kvalitatīvu un uzticamu darbu.

- Jūs pārraugāt arī militārās būves. Tas jau būvinspektoriem jābūt pielaidei valsts noslēpumam?
- Jā, tāda prasība pastāv. Mūsu darbiniekiem, kuri strādā ar militārās un valsts robežas būvēm, jābūt atbilstošai pielaidei. Tieši šīs jomas – aizsardzības, iekšlietu un robežu būves – veido lielu daļu no mūsu kopējā darba apjoma. Tur mēs esam ne tikai būvdarbu kontrolētāji, bet arī pilnvērtīga būvvalde – no projekta sākuma līdz nodošanai ekspluatācijā. Tie inspektori, kuriem nav pielaides valsts noslēpumam, uz armiju neiet.

- Daudz diskusijas sabiedrībā izraisījis jautājums par žoga uz austrumu robežas efektivitāti. Kādas ir jūsu domas?
- Neesmu eksperte tieši militārajās aizsardzības būvēs, tāpēc nevaru spriest par to efektivitāti kā aizsardzības līdzekli. Taču no būvniecības aspekta mēs pārbaudām, vai būve ir uzcelta atbilstoši projektam. Pašu projektu izstrādā attiecīgās nozares eksperti, kas izvērtē arī militārās prasības.

Zināšanai: trīs kategoriju būves

Latvijā publiskās būves tiek iedalītas trīs grupās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”. Šis iedalījums balstās uz ēkas izmēru, sarežģītību, lietotāju skaitu, funkciju un riskiem, kas saistīti ar tās ekspluatāciju.

1. grupas ēkas
Vienkāršas, mazriskantas ēkas, kuras nav publiski pieejamas lielam cilvēku skaitam,
ir nelielas platības un vienkāršas konstrukcijas. Piemēram: siltumnīcas, šķūņi, garāžas (bez publiskas pieejamības), vasarnīcas un saimniecības ēkas līdz 60 kvadrātmetriem,
žogi, kuru augstums ir līdz 2,5 metriem.

2. grupas ēkas
Vidējas sarežģītības būves, kam nav tik liela riska kā 3. grupai, bet kalpo dzīvošanai vai saimnieciskām vajadzībām: dzīvojamās mājas (līdz diviem dzīvokļiem), nelieli biroji un darbnīcas, tirdzniecības kioski, lauku tūrisma ēkas un tamlīdzīgi, arī publiskas ēkas, kurās uzturas neliels cilvēku skaits un kuras ir zemākas riska ziņā.

3. grupas ēkas
Komplekss, augsta riska objekti, kuru būvniecība un ekspluatācija: * potenciāli apdraud lielu cilvēku skaitu, * ir tehniski sarežģīta vai apjomīga, * atrodas valsts vai sabiedrības interešu kontekstā. Šajā grupā ietilpst publiskas ēkas ar vairāk nekā 100 cilvēku vienlaikus uzturēšanās iespēju, ēkas ar augstākām prasībām ugunsdrošībā, evakuācijā, slimnīcas, skolas, lielveikali, sporta halles, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar vairāk nekā trīs 3 stāviem, valsts aizsardzības objekti, ēkas, kuru būvniecība saistīta ar vides ietekmes novērtējumu.

Iedalījums noteikts pēc galvenās lietošanas funkcijas – vienai ēkai var būt dažādi funkcionāli apjomi, un grupa tiek noteikta pēc augstākās riska zonas. Šis iedalījums nosaka ne tikai projektēšanas prasības, bet arī būvatļaujas nepieciešamību, uzraudzību, ekspluatācijas noteikumus un citu.