Rīgas domes deputāte atklāti slavē Lukašenko "vēlēšanu" rezultātus un apšauba Latvijas demokrātiju
Ar savdabīgiem apgalvojumiem sociālajos tīklos izcēlusies Rīgas domes deputāte Inna Djeri, kas pārstāv partiju "Suverēnā vara". Viņa atklāti paudusi atbalsu Baltkrievijas autoratīvā līdera Aleksandra Lukašenko uzvarai vēlēšanās, uzteicot viņa "stabilo roku" valsts vadīšanā.
"Jau septīto reizi pēc kārtas ar 87,6 procentiem balsu par Baltkrievijas prezidentu parvēlēts Aleksandrs Lukašenko. Kurš gan par šiem rezultātiem šaubīsies? Baltkrievijā vismaz neviens nemēģina izlikties, ka tā ir demokrātija, kā tas notiek Latvijā. Baltkrievijā viss notiek caurspīdīgi - kā Batka teica, tā tauta darīja," norāda Rīgas domes deputāte.
Jāpiebilst, ka vārds "Batka" baltkrievu valodā nozīmē vārdu "tēvs" un šo apzīmējumu bieži lieto Lukašenko varas pārstāvji, lai it kā izceltu Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko tēvišķo lomu pār Baltkrievijas tautu.
Pēc tam deputāte savā ierakstā salīdzināja Baltkrieviju un Latviju, apšaubot, kurā valstī tad esot patiesā demokrātiskā iekārta un kurā - tikai tās šķietamība. "Pie mums Latvijā skaitās demokrātija, bet vai esi kādreiz ievēlējis Valsts prezidentu? Nē. Bet Baltkrievijā visos laikos valda viena stabila Batka," norāda Djeri. Jau atkal jāprecizē, ka daudzās demokrātiskās iekārtās, kā, piemēram, Izraēlā, Itālijā, Vācijā, Dienvidāfrikā un citās valstīs, prezidentu izraugās tautas ievēlēti pārstāvji, tādēļ nav saprotams, kā šis Rīgas domes deputātes arguments saistīts ar demokrātisko iekārtu.
"Latvijas budžets ir iegājis mīnusos un cilvēki no valsts izbrauc, kamēr Baltkrievijā izveidojies budžeta pārpalikums un dzimstība ir gandrīz labā līmenī," norāda deputāte. Publiski pieejamā informācija gan liecina, ka budžeta deficīts 2025. gadā gaidāms abām valstīm. Latvijā tas sasniegs 2,9 procentus no IKP. Baltkrievijas finanšu ministrs Jurijs Seļiverstovs paredzējis, ka "Baltkrievijas 2025. gada budžetā gaidāms deficīts 1,6 procentu apmērā no IKP". Tomēr jāatzīmē, ka IKP (pēc piktspējas paritātes) uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2023. gadā bija par trešdaļu augstāks nekā Baltkrievijā, kas daudz liecina par abu valstu atšķirīgo dzīves līmeni un labklājību.
Tāpat dzimstības rādītāji katru gadu samazinās abās valstīs, Latvijā - nedaudz straujāk. Un abās valstīs samazinās arī iedzīvotāju skaits. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2024. gada 1. janvārī, salīdzinot ar 2023. gadu Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājās par 11,1 tūkstoti cilvēku. Aaskaņā ar Baltkrievijas centrālās statistikas pārvaldes datiem baltkrievu skaits šajā laikā samazinājās par 44 639 cilvekiem.
"Latvijā mums ir politiskā cirka izrāde - partijas izliekas dažādas, bet patiesībā ir viena liela ģimene ar vienādām interesēm. Tās apvienojas koalīcijā un vienmēr virza vienu kopīgu līniju pret tautas interesēm. Vismaz baltkrievi zina, kas īsti ir pie stūres," norāda Rīgas domes deputāte Djeri, kura neveiksmīgi kandidēja arī 2024. gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa izteikusi kritiku Latvijas Saeimai, kas "Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus provizoriski pasludunājusi par nelikumīgiem". "Viņi par to paziņoja, kaut arī viņiem viedokli neviens neprasīja," ciniski piemetināja politiķe.
Svētdien, 26. janvārī, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) uzsvēra, ka "vēlēšanām Baltkrievijā trūkst demokrātiskas leģitimitātes - tās notikušas bez leģitīmas politiskās konkurences un bez vispāratzītas starptautiskas novērošanas klātbūtnes". Bet pats Lukašenko svētdien piedalījās 25 minūtes garā preses konferencē, kurā žurnālists viņam vaicāja: "Vai šīs vēlēšanas var uzskatīt par demokrātiskām, ņemot vērā, ka viņš savus politiskos pretiniekus ieslodzījis cietumā?".
"Daži ir cietumā, daži - devušies trimdā. Tā bija viņu izvēle. Mēs nekad nevienu neesam aizraidījuši no valsts. [...] Cietumā ir tie, kuri pārāk skaļi atvēra savas mutes," norādīja Lukašenko. Pašlaik Baltkrievijā ir vairāk nekā 1200 politieslodzīto un Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās prominentiem opozīcijas pārstāvjiem kandidēt bija liegts.
Jautāta par to, vai šādi Rīgas domes deputātes komentāri tiks izskatīti arī pašvaldības ētikas komisijā, tās vadītāja Laima Geikina norāda, ka " no ētikas viedokļa komisija nevar aizliegt indivīdam paust viedokli savā privātajā sociālo tīklu kontā". "Ja šāds viedoklis apdraud Latvijas drošību, tad tas ir VDD jautājums," norāda Geikina.
