“Nežēlastībā” kritušajām pareizticīgo mūķenēm apžēlošanu nesola: viņām latviešu valoda jāzina. FOTO

Vaira Vīķe-Freiberga telekanālam “Rīga TV24”  pauda, ka pērn 18. jūlijā spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā, kas paplašināja Krievijas Federācijas pilsoņu ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām Latvijā loku, uz kuriem tiek attiecināta prasība apliecināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, “nehumāni” atsaukušies uz Latvijā dzīvojošo pareizticīgo mūķeņu likteni. 20 no 140 Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera Krišjāņa Barona ielā dzīvojošajām mūķenēm, ievērojot likuma prasības, līdz šī gada 15. jūlijam nu jādodas uz eksāmenu, lai apliecinātu savas valsts valodas zināšanas, jo ir Krievijas pilsones. Latvijas pareizticīgās Baznīcas mājaslapā minēts, ka Rīgas klosterī mīt 140 mūķenes un tas nozīmē, ka par katru septīto ir šaubas, vai viņa spēj runāt un kaut ko saprast latviešu valodā.

Eksprezidente: “Tas nav humāni!”

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pirms pusgada informēja, ka jaunie Imigrācijas likuma grozījumi attiecas uz aptuveni 4650 Krievijas Federācijas pilsoņu (pārsvarā tie ir jau kopš okupācijas laikiem Latvijā dzīvojoši cilvēki, kuri pārgājuši Krievijas pilsonībā, lai varētu ātrāk doties pensijā vai bez ierobežojumiem ceļot uz Krieviju). Starp tiem, pēc Vairas Vīķes-Freibergas teiktā, ir arī pareizticīgo mūķenes. Vaira Vīķe-Freiberag “Rīga TV24” teica: “Ukrainas kara dēļ esam kļuvuši prasīgāki un mazāk iecietīgi.” Viņa izstāstīja kādu stāstu, kurā Imigrācijas likuma grozījumi, kas pieprasa valsts valodas prasmes ir, viņasprāt nepelnīti, skāruši kādu pareizticīgo klosteri Latvijā un “tas nav humāni”.

“Te man nāk prātā kuriozs, nelaimīgs gadījums par likumu, kas skar pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu Latvijā. Vēstules ar virkni prasībām, tostarp par valsts valodas zināšanu, kā zināms, tika izsūtītas Krievijas pilsoņiem un tostarp - arī 20 pareizticīgo baznīcas mūķenēm,” teica Vaira Vīķe-Freiberga un norādīja, ka visām šīm mūķenēm ir vairāk nekā 70 gadi, taču vecums nav bijis pietiekams, lai likums atbrīvotu viņas no valsts valodas eksāmena kārtošanas. Vairākas māsas pat to sākušas darīt. Eksprezidente norādīja uz to, ka šādu reliģisku cilvēku dzīvesveids būtiski ierobežo iespējas apgūt valodu:

“Viņas nedrīkst iziet ārpus klostera, viņas nav kontaktā ar nevienu citu, viņas vispār lieto senslāvu - nevis moderno - krievu valodu. Taču viņas katru dienu vāra zupu un dala to nabagiem šeit Latvijā, visus šos gadus. Es domāju, ka te būtu vajadzīga dispensācija (personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam), jo citādi mums varētu pārmest humānisma trūkumu, iejaukšanos reliģiskā dzīvē. (..) Viņām 74 gadu vecumā ir sešu mēnešu laikā jāiemācās latviešu valoda. Manuprāt, tas nav humāni. Es gribētu vērsties pie Saeimas un valdības - mēs sev darīsim neslavu, ja šīm 20 māsām neizsniegsim dispensāciju. Kaut vai aizejiet uz to klosteri un paskatieties kā šīs māsas dzīvo. Viņas nerada draudus Latvijas drošībai, kultūrai. Tas ir jautājums par viņu ticības brīvību un valsts neiejaukšanos.”

Atbrīvojuma nav

Valsts izglītības attīstības aģentūras (agrāk – Valsts izglītības satura centrs), kura veic valsts valodas zināšanu pārbaudi, Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļa vecākā eksperte Jana Veinberga “Kas Jauns Avīzei” sacīja: “Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīcībā nav informācijas par minēto personu (pareizticīgo mūķeņu) pilsonību vai uzturēšanās statusu Latvijā. Šādi jautājumi ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde arī informē personas par pienākumu kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai saskaņā ar Imigrācijas likumu pretendētu uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu.
 
Valsts valodas prasmes pārbaudi VIAA organizē personām, kuras reģistrējušās pārbaudei.
Valsts valodas zināšanu apjomu, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, nosaka Ministru kabinets. VIAA rīcībā šobrīd nav informācijas par priekšlikumiem paplašināt to personu loku, kuras ir atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes. “

PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe “Kas Jauns Avīzei” teica: “Imigrācijas likums nedod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiesības nevienu personu kategoriju atbrīvot no valsts valodas prasmes pierādīšanas. Šis jautājums jārisina likumdevējam - Latvijas Republikas Saeimai. PMLP rīcībā nav informācijas par to, kāda ir pastāvīgās uzturēšanās atļauju turētāju reliģiskā piederība vai nodarbošanās.”

Klosteris panāk visas Baznīcas degradāciju

Te vietā atgādināt, ka Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klosteris nemaz tik “balts un pūkains” nav. 2023. gada 19. augustā Latvijas Televīzija (LTV) ierakstīja pareizticīgo dievkalpojumu šī klostera filiālē “Kristus apskaidrošanās tuksnesis” Jelgavas novada Valgundē, lai to 3. septembrī pārraidītu ēterā visai Latvijai. Tomēr līdz televīzijas skatītājiem dievkalpojuma ieraksts nenonāca, jo tajā tika aizlūgts par Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, kurš ir Krievijas agresijas Ukrainā ideoloģiskais aizstāvis. Līdz ar to LTV Redakcionālā ne tikai atcēla šī konkrētā dievkalpojuma translāciju, bet arī vispār pārtrauca jebkādu sadarbību ar Latvijas pareizticīgo Baznīcu. Tādēļ līdz pat šim laikam LTV nepārraida ne pareizticīgo dievkalpojumus, ne bīskapu uzrunas reliģiskajos svētkos. Realitātē Latvijas pareizticīgi no savas “mātes baznīcas” – Maskavas patriarhāta – norobežojusies tikai formāli un joprojām atrodas tā kanoniskajā pakļautībā.

Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klosteris:

Rīgas Svētās Trīsvienības-Sergija sieviešu pareizticīgo klosteris atrodas Krišjāņa Barona ielā 126 un tā teritorijā vēl atrodas Svētā Radoņežas Sergija baznīca un Svētās Trīsvienības katedrāle. Dibināts 1892. gadā ar Svētās Trīsvienības sieviešu pareizticīgo kopienas nosaukumu. 1902. gadā iegūts pašreizējais nosaukums. Klosteri dibināja Sanktpēterburgas kņazu Mansurovu dzimta. 1899. gadā Rīgas klosterim tika pievienots Valgundes Kristus Apskaidrošanās klosteris.

Apbūves projektā klosterim bija paredzētas divas baznīcas, mūķeņu dzīvojamā ēka, meiteņu kristīgā skola, vairākas saimnieciskās ēkas, patversme, pagalms un citas ēkas. Projektu realizēja vienīgi daļēji. Sākumā klostera teritorija atradās starp tagadējo Krišjāņa Barona, Pērnavas, Aleksandra Čaka un Ērgļu ielu, padomju okupācijas laikā teritorija tika samazināta.

Pareizticīgās Baznīcas mājaslapā pravoslavie.lv rakstīts, ka šodien “Trīsvienības-Sergija klosteris ir labiekārtots klosteris, viens no nozīmīgākajiem Latvijas pareizticīgās Baznīcas garīgajiem centriem. Dzīvesveids, kas joprojām balstās uz lūgšanu un darba apvienojumu, ir pakļauts kopienas klostera noteikumiem. Garīgais kodols, ap kuru tiek veidota klostera dzīve, ir ikdienas dievkalpojums. Liela uzmanība tiek pievērsta dievkalpojuma skaistumam, ko pavada divu koru dziedāšana. Māsas baznīcā apgūst pareizu klostera lasīšanu. Tradicionāli turpinās “nerimstošais” Psalmu dienas-nakts lasījums. Māsas cep prosforu (dievmaizītes) Rīgas baznīcām, strādā šūšanas darbnīcā. Pašlaik klosterī dzīvo 140 māsas.”