"Manuprāt, tas nav humāni" Vaira Vīķe-Freiberga aicina nepieprasīt valsts valodas prasmes no 20 pareizticīgo mūķenēm
"Ukrainas kara dēļ esam kļuvuši prasīgāki un mazāk iecietīgi," intervijā "Rīga TV24" nesen pauda bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa izstāstīja kādu stāstu, kurā Imigrācijas likuma grozījumi, kas pieprasa valsts valodas prasmes, ir, viņasprāt nepelnīti, skāruši kādu pareizticīgo klosteri Latvijā.
Raidījumā "Nedēļa. Post scriptum" Vaira Vīķe-Freiberga atklāja, ka savulaik, stājoties amatā ir cerējusi no Rietumu partneriem sajust interesi par to, kā Latvija atkopjas pēc okupācijas gadiem, bet tā vietā ir atkārtoti dzirdējusi sūdzības par to, ka Latvijā "tiek apspiestas minoritātes, ar kājām bradātas viņu tiesības".
Freiberga norāda, ka latviešiem būtu jāuzmanās un jārīkojas tā, kā darīts viņas prezidentūras gados - tiesības uz savu suverenitāti, valodu un kultūru aizstāvētas, vienlaikus esot taisnīgiem pret citiem.
"Te man nāk prātā kuriozs, nelaimīgs gadījums par likumu, kas skar pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu Latvijā. Vēstules ar virkni prasībām, tostarp par valsts valodas zināšanu, kā zināms, tika izsūtītas Krievijas pilsoņiem un tostarp - arī vienīgajām 20 pareizticīgo baznīcas mūķenēm," stāsta bijusī prezidente.
Freiberga norādīja, ka visām šīm mūķenēm bijis vairāk nekā 70 gadi, taču vecums nav bijis pietiekams, lai likums atbrīvotu viņas no valsts valodas eksāmena kārtošanas. Vairākas māsas pat to sākušas darīt, taču Freiberga norāda uz to, ka šādu reliģisku cilvēku dzīvesveids būtiski ierobežo iespējas apgūt valodu.
"Viņas nedrīkst iziet ārpus klostera, viņas nav kontaktā ar nevienu citu, viņas vispār lieto senslāvu - nevis moderno - krievu valodu. Taču viņas katru dienu vāra zupu un dala to nabagiem šeit Latvijā, visus šos gadus. Es domāju, ka te būtu vajadzīga dispensācija [personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam], jo citādi mums varētu pārmest humānisma trūkumu, iejaukšanos reliģiskā dzīvē," apgalvo Freiberga.
Viņa norāda, ka šīs mūķenes nedrīkst runāt ne ar vienu, taču valsts valodas apgūšana un prasmju pierādīšana eksāmenā noteikti pieprasītu šāda veida kontaktēšanos ar ārpasauli.
"Bet viņām 74 gadu vecumā ir sešu mēnešu laikā jāiemācās latviešu valoda. Manuprāt, tas nav humāni. Es gribētu vērsties pie Saeimas un valdības - mēs sev darīsim neslavu, ja šīm 20 māsām neizsniegsim dispensāciju. Kaut vai aizejiet uz to klosteri un paskatieties kā šīs māsas dzīvo. Viņas nerada draudus Latvijas drošībai, kultūrai. Tas ir jautājums par viņu ticības brīvību un valsts neiejaukšanos," uzskata Freiberga.
