1dienas
22stundas
20minūtes
32sekundes

Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Saeimas priekšsēdētāja: Ukrainas uzvaras plāna būtiska sastāvdaļa ir tās dalība NATO
foto: Ieva Ābele, Saeima
2024.gada 23.oktobris. Saeimā oficiālās vizītes ietvaros viesojas Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks(Ruslan Stefanchuk).
Sabiedrība

Saeimas priekšsēdētāja: Ukrainas uzvaras plāna būtiska sastāvdaļa ir tās dalība NATO

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Ukrainas uzvaras plāna būtiska sastāvdaļa ir tās dalība NATO kā priekšnoteikums ilgtermiņa drošībai Eiropā. Ukrainas dalība NATO var sniegt spēcīgāko garantiju pret Krievijas atkārtotu agresiju. To sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa trešdien, 23.oktobrī, pēc tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (Ruslan Stefanchuk), kurš ieradies oficiālajā vizītē Latvijā.

Saeimas priekšsēdētāja: Ukrainas uzvaras plāna būt...

Parlamentu priekšsēdētāji Saeimas namā tikās dienu pirms Starptautiskās Krimas platformas trešā parlamentārā samita – tas jau rīt Rīgā Ukrainas atbalstam pulcēs parlamentāriešus no aptuveni 50 pasaules valstīm. Patiesi ceram, ka nākamgad NATO samitā Hāgā varam pieņemt politisku lēmumu par Ukrainas uzaicinājumu iestāties NATO. Uz šo mērķi strādāsim ar saviem NATO sabiedrotajiem, uzsvēra Mieriņa, akcentējot, ka līdzīgi atbalstām Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, un Latvija ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu un dalīties savā pieredzē ar Ukrainas kolēģiem.

“Tāpat uzvaras plāna īstenošanā būtiska ir visu nepieciešamo ieroču piegādes ilgtermiņa nodrošināšana. Ukrainai ir pilnas tiesības uz pašaizsardzību, kas ietver arī militāru mērķu iznīcināšanu Krievijas teritorijā,” sacīja Mieriņa.

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) pateicās Latvijas kolēģiem par izpratni un atbalstu Ukrainas uzvaras plānā, ko pirms nedēļas Ukrainas prezidents prezentēja viņu valsts parlamentā. Latvija ir un paliek Ukrainas konsekvents partneris, un esam pārliecināti, ka Ukrainai un Latvijai ir vienots uzvaras redzējums, teica Stefančuks. 

Latvijā atbalsts Ukrainai ir un būs visos līmeņos, teica Mieriņa, uzsverot arī militāro piegāžu nepieciešamību un starptautiskās sabiedrības atbalstu. Šajās dienās izmantošu iespējas arī sarunās ar daudziem parlamentu priekšsēdētājiem, lai skaidrotu atbalstu Ukrainai un arī drošības izaicinājumus mūsu reģionam, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

R.Stefančuks uzsvēra, ka Latvija ir Ukrainas advokāts Eiropas un pasaules līmenī un izprot Ukrainai svarīgas iniciatīvas, kas ir būtiskas tās Eiropas integrācijai. Ukrainas spīkers arī pateicās Saeimas priekšsēdētājai par padziļinātu sadarbību parlamentu līmenī, kas ir ļoti būtisks Ukrainai šaja laikā.

Mieriņa un Stefančuks pārrunāja Krimas platformas parlamentārā samita pēdējos sagatavošanas darbus. Arī Krimas platformas samits ir daļa no mūsu visaptverošā atbalsta Ukrainai. Rīgas samitā plānojam runāt gan par Krievijas noziegumiem, gan mūsu centieniem nodrošināt atbildību par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem, gan sankciju spiedienu, lai mazinātu Krievijai pieeju kara resursiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. 

Saeimas priekšsēdētāja un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs pieņēma arī kopīgu paziņojumu, kurā atkārtoti apliecina nemainīgu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās, kategoriski neatzīstot pretlikumīgos mēģinājumus mainīt Ukrainas teritoriju. 

Priekšsēdētāji paziņojumā norādīja uz nepieciešamību saukt pie atbildības agresorvalsti un agresijā līdzdalīgās valstis, to militāros un politiskos vadītājus, lai pasaulē atjaunotu tiesiskuma principu, kā arī pauda atbalstu īpaša tribunāla izveidei. Tāpat paziņojumā mudināts īstenot turpmākus praktiskos pasākumus mehānisma radīšanai, kas ļautu kompensēt Ukrainas iedzīvotājiem zaudējumus, ko nodarījusi Krievija. 

Vēl Latvijas un Ukrainas priekšsēdētāji uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk stiprināt Ukrainas un Latvijas parlamentu savstarpējo sadarbību kā būtisku Ukrainas un Latvijas attiecību sastāvdaļu, kā arī veicināt starpparlamentāro attiecību veidošanu starp Ukrainu, Baltijas valstīm, Poliju un Ziemeļvalstīm.