Evika Siliņa: "Koalīcijā esmu panākusi papildu atbalstu mediju modernizācijai"

Evika Siliņa uzsver, ka ir svarīgi, lai Kultūras ministrija steidzami virzītu lēmumus, lai Latvijas mediji, arī reģionu līmenī, būtu gatavāki nākotnes iziaicinājumiem.

Latvijas Televīzija oktobra sākumā vēstīja, ka reģionālajiem medijiem atteikts ES Atveseļošanas fonda finansējums satura digitalizācijai. Lai reģionos turpinātu pastāvēt neatkarīga žurnālistika un neveidotos tā sauktie informatīvie tuksneši, reģionālie laikraksti bija aicināti izmantot pieejamo ES Atveseļošanas fonda finansējumu laikrakstu digitalizēšanai. Saprotot, ka katrs atsevišķi to nevarēs izdarīt, 21 reģionālais laikraksts spēkus apvienoja, piesakoties kopā.

Naudas ieguvēju saraksts vēl nav publicēts, taču LTV rīcībā esot nonācis iespējamo pretendentu saraksts, un starp tiem nav reģionālie mediji, taču ir, piemēram, uzņēmuma "Tet" platforma "Helio". SIA "Helio Media" rakstiskā atbildē LTV norādījis, ka potenciāli iegūstamo finansējumu cer novirzīt jauna un mūsdienīgāka televīzijas tiešraides ziņu raidījuma izveidei ar ražošanas procesa digitalizāciju, kā arī portāla "1188.lv" modernizēšanai, uzlabojot tā apmeklētāju lietošanas pieredzi.

Tikmēr, piemēram, laikraksts "Kurzemnieks" cerēja no ES Atveseļošanas fonda iegūt 20 000 eiro tehniskajam nodrošinājumam digitālā satura uzlabošanai, taču pie finansējuma netika. Tā galvenā redaktore, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Daiga Bitiniece uzskata, ka daļai reģionālo mediju šis finansējuma atteikums tiešām var būt nāves spriedums, jo īpaši tiem, kuriem vēl nav izveidoti mūsdienīgi portāli. Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš stāstīja, ka katrs medijs bija cerējis vidēji uz 50 000 līdz 60 000 eiro lielu atbalstu - visi kopā uz 750 000 eiro. Šis atteikums reģionālajiem medijiem esot liels trieciens.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) savukārt pauda, ka pieteicēju bija vairāk nekā naudas, tāpēc konkursā tālākai virzībai no 30 pieteicējiem izvēlēti septiņi, kuriem esot bijuši kvalitatīvāk uzrakstīti projekti. Savukārt KM solīja meklēt iespēju atbalstīt reģionālos medijus no citu pieejamo atbalsta veidu līdzekļiem.

Oktobra izskaņā tapa zināms, ka vairāki mediji apstrīdējuši CFLA atteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumam satura digitalizācijai. Projektu iesniedzēji, kuri saņēmuši negatīvu CFLA lēmumu, ir izmantojuši Administratīvā procesa likumā paredzētās tiesības to apstrīdēt un iesnieguši apstrīdēšanas iesniegumus. Apstrīdēšanas iesniegumus CFLA ir nosūtījusi izskatīšanai Finanšu ministrijai (FM) kā AF plāna koordinējošajai iestādei.

CFLA pārstāvji skaidro, ka FM var pieņemt vienu no trim lēmumiem - atstāt CFLA lēmumu negrozītu, atjaunojot lēmuma darbību, atcelt CFLA lēmumu, vai arī atcelt CFLA lēmumu kādā tā daļā. CFLA pārstāvji informē, ka FM lēmums būtu jāpieņem mēneša laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. Objektīvu apstākļu gadījumā šo termiņu var pagarināt, par to informējot iesnieguma iesniedzēju.

CFLA ir informējusi KM kā par investīcijas ieviešanu atbildīgo iestādi par projektu iesniegumu atlases starprezultātiem. Tāpat CFLA ir aicinājusi KM rast iespēju investīcijas īstenošanai piesaistīt papildu finansējumu, lai nodrošinātu atbalstu atlases laikā iesniegtajiem projektu iesniegumiem, kuri atbilstu investīcijas īstenošanu regulējošo Ministru kabineta noteikumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju prasībām, bet kuri šobrīd ir noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ.

Ja satura digitalizācijai tiks piesaistīts papildu finansējums, CFLA gadījumos, kad projekta iesniegums tika noraidīts nepietiekama finansējuma dēļ, ievērojot projektu iesniegumu vērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem un rindojumu prioritāro secību, atcels lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu nepietiekama finansējuma dēļ un pieņems lēmumu par tā apstiprināšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu.

Konsultācijas par Mediju atbalsta fonda (MAF) saturiskajām izmaiņām joprojām turpinās

Mērķis ir decembrī apstiprināt MAF 2025. gada nolikumus, norādīja Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka sabiedriskās apspriešanas process par izmaiņām MAF 2025. gadam ir uzsākts, bet nav noslēguma fāzē un tiks turpināts, tāpēc KM par tā saturu informēs, kad gaidāmās izmaiņas būs izdiskutētas un saskaņotas nozares spēlētāju vidū.

Pļešakovs norāda, ka, ņemot vērā, ka papildu finansējums komerciālo mediju atbalstam 2025. gadā nav pieejams, visas izmaiņas veicamas esošā finansējuma ietvaros. Vienlaikus Pļešakovs atzīmē, ka KM prioritāte saskaņā ar nesen apstiprinātajām mediju politikas pamatnostādnēm ir atbalstīt tās žurnālistikas formas, kas ierobežotā tirgus apstākļos nav pelnošas, bet ir vitāli svarīgas ģeogrāfiskās un tematiskās daudzveidības saglabāšanai. 

"Līdz ar to vēlamies vairāk finansējuma novirzīt reģionālā satura veidotājiem," pauž Pļešakovs. Jau ziņots, ka KM piedāvās paplašināt MAF atbalstu reģionālajiem medijiem, palīdzot segt elektrības, tipogrāfijas un telpu izmaksas, nodrošinot galvenā redaktora atalgojumu un jauno žurnālistu stipendiju, kā arī atbalstu drukāto mediju piegādēm un investīcijām digitalizācijā.

KM informēja, ka, lai saņemtu ministrijas piedāvāto atbalstu, no reģionālajiem medijiem tiks sagaidīts, ka to saņemtā valsts atbalsta intensitāte pret apgrozījumu katru gadu samazināsies, tiek ierobežots finansējums, ko reģionālie mediji var saņemt no pašvaldības un atklāti tiek publicēts no publiskā sektora saņemtais finansējums, tie atklāti publicē informāciju par saviem īpašniekiem, kā arī ir Latvijas Mediju ētikas padomes biedri. Papildus tiktu veikts arī kvalitātes novērtējums.