Tiesā izskatīs, vai Bartaševiča atstādināšana no amata bijusi pamatota
Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē nākamnedēļ plāno skatīt lietu par to, vai Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšana no Rēzeknes domes priekšsēdētāja amata bijusi pamatota, liecina tiesas publiskotā informācija.
Septembrī saistībā ar tiesneša darbnespēju administratīvā lieta tika noņemta no izskatīšanas. Tagad par lietas izskatīšanas laiku ir noteikts 30. oktobris plkst.11. Lietu skata Māris Šļakota.
Bartaševics tiesā apstrīdējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) pērna gada 2. novembra rīkojumu par atstādināšanu.
Savu atstādināšanu no amata Bartaševičs vērtē kā lielas politiskas kampaņas daļu, kas vērsts pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.
Tikmēr ministrijā skaidroja, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus, norādīja ministre.
Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.
Revīzijā VK sniedza negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
Revīzijā konstatēts, ka, neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022. gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%.
Rezultātā 2023. gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro.
Revīzijā konstatēti arī būtiskus trūkumi budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp budžeta grozījumu sagatavošanā un apstiprināšanā. Piemēram, lai gan Finanšu ministrijā vairākkārt norādīja, ka jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vairākiem Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem šogad apturējusi vismaz trīs miljonus eiro, ne Budžeta vadības grupa, ne Finanšu komiteja, ne dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 miljonu eiro apmērā. Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu.
