Leģendārā latviešu baletdejotāja Māra Liepas meita Ilze: mans tēvs noteikti būtu bijis Krievijas, nevis "rusofobiskās" Latvijas pusē

Intervijā izdevumam “Komsomoļskaja pravda” Ilze Liepa apgalvoja, ka viņas tēvs sevi uzskatīja par Krievijas pārstāvi un “būtu bijis patiesības pusē, tas ir – ar Krieviju”. “Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tēvs būtu bijis patiesības pusē, tas ir – ar Krieviju. Viņš lielāko daļu mūža nodzīvoja Maskavā. Viņš nesa ārzemēs krievu baleta skolas slavu. Viņš dievināja Lielo teātri, ļoti mīlēja Maskavu, krievu ciemu, kolekcionēja ikonas. Tēvs bija ļoti jutīgs pret īstenām vērtībām. Vienā no pēdējām intervijām televīzijas žurnālists Urmass Ots viņam jautāja: “Māri, es taču varu jūs uzrunāt vārdā? Bez tēva vārda. Mēs taču esam baltieši...”

Uz ko mans tēvs atbildēja: “Lielāko daļu mūža esmu nodzīvojis Krievijā, tāpēc sauciet mani par Māri Eduardoviču”... Un ar šo atbildi viss ir pateikts,” sacīja Ilze Liepa. “Neapšaubāmi, tēvs ļoti pārdzīvotu par šodienas situāciju. Ar Rīgu ir saistīta viņa bērnība, tur ir viņa vecāku kapavietas. Bet viņš sajustu melus, kas nāk no Rietumiem. Pēc būtības viņš bija krievu cilvēks. Blakus viņa vecāku kapavietām atrodas arī viņa kenotafs ar uzrakstu “Māris Liepa, kurš tālumā”. To uzstādīja viņa māsa, mana tante. Taču šie vārdi ir ļoti simboliski. Tēvs patiešām ir tālu no Rīgas, viņš ir Krievijā.”

Ilze Liepa atzina, ka vairs neuztur sakarus ar radiem Latvijā. “Diemžēl mēs vairs nesazināmies, kaut gan es nekad ar saviem latviešu radiniekiem neesmu runājusi par politiku. Bet kādu reizi mana nevainīgā frāze par to, cik būtu jauki, ja mūsu bērni draudzētos, izraisīja tādu reakciju... Es noklausījos tādu atbildi, ka sapratu: dialogs pagaidām nesanāks.”.

Pēdējās ziņas no tēva dzimtenes ir par Māra Liepas pieminekli, kas viņai ļoti nepatīk. “To grasās nojaukt. Šis piemineklis atrodas blakus Latvijas Nacionālajai operai. Pieminekļa projekts bija interesants, taču realizācija briesmīga. To veidoja kaut kāds moderns instalāciju mākslinieks pseidoavangarda stilā. Sanāca kropla figūra. Kad to uzstādīja, es devos pie Rīgas mēra un lūdzu, lai šo pieminekli nesaistītu ar Māra Liepas vārdu, taču mani neuzklausīja. Un šodien Latvijas varas iestādes pašas nolēma pieminekli demontēt politiskās konjunktūras dēļ: Māris Liepa lielāko daļu mūža pavadīja Krievijā, slavināja krievu baleta skolu, bija PSRS Tautas mākslinieks. Ko gan var teikt: gudrie lepotos, ka Māris Liepa ir viņu novadnieks, dzimis Rīgā. Taču ja šo kroplo pieminekli nojauks, es būšu tikai priecīga, ka šis nožēlojamais veidojums vairs netiks saistīts ar mana diženā tēva vārdu.”

Māra Liepas piemineklis tika uzstādīts 2013. gada septembrī Operas kanālmalā pie tiltiņa starp Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Universitāti. Tas ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāvinājums Rīgas pilsētai. Pieminekli pēc kuratores Helēnas Demakovas uzaicinājuma veidojuši igauņu mākslinieki — Igaunijas Mākslas akadēmijas profesori Jāns Tomiks un Jiri Ojavers. Jāteic, ka Tomiks ir vislielāko starptautisko atzinību un atpazīstamību guvušais Baltijas valstu mākslinieks. Pieminekļa arhitekti ir Pēters Pere no Igaunijas un Juris Gertmanis no Latvijas.

Šovasar biedrības "Publiskās atmiņas centrs" padomes loceklis Didzis Šēnbergs norādīja, ka biedrība aicina pieminekli demontēt, jo mākslinieka tēls esot veidots, pateicoties viņa augstajam statusam Maskavas Lielajā teātrī. Dažus metrus augstais piemineklis arī kaitējot operas un baleta ēkai. Tā vietā būtu jābūt komponista Alfrēda Kalniņa piemineklim, kas atrodas otrpus kanālam. Turklāt piemineklis Liepam ir mākslinieciska neveiksme.

Jautāta par iekļūšanu Latvijas “melnajā sarakstā” un šā gada pavasarī atņemto Lietuvas pilsonību par Krievijas agresijas atbalstīšanu, viņa atteica, ka tas viņu nekādi neietekmē, un ne uz Baltijas valstīm, ne uz Eiropu viņa negrasās braukt. 

“Kas attiecas uz Lietuvas pilsonības atņemšanu, es to uztveru mierīgi. Itin nemaz neciešu un negrasos braukt ne uz vienu no Baltijas valstīm, un arī uz Eiropu braukt nav vēlēšanās. Lai gan man palikušas brīnišķīgas bērnības atmiņas, kā viesojos pie vectēva un vecmāmiņas, atceros viņu māju Rīgas centrā, kurā piedzima tēvs, atpūtu Rīgas jūrmalā. Tas viss bija brīnišķīgi. Esmu pareizticīgs, krievu cilvēks,” viņa sacīja, piebilstot, ka atbalsta leģendārās latviešu aktrises Vijas Artmanes dēla Kaspara prokremlisko nostāju. “Internetā man trāpījās viņas dēla Kaspara dzejoļi. Mūsdienu Latvijai ļoti drosmīgi. Tajos viņš pauž savu pilsonisko nostāju, ka bez Krievijas Latvijas nebūtu vispār. Es apbrīnoju viņa godīgumu. Tā kā viņš domā ļoti daudzu: Baltijas valstis bez Krievijas ir Eiropas pažobele, taču baidās par to runāt, bet viņš nebaidās.”

Citā intervijā Liepa baltiešu "rusofobiju" skaidroja vienkārši — dziļi sirdī baltieši "saprot, ka par visu viņiem ir jāpateicas mums [Krievijai — red.]. Varbūt šīs mazās tautas pazemo šī sajūta, ka bez Krievijas viņi tā arī būtu palikuši par lauķiem." Un vispār — nepateicīgās Baltijas valstis būtu palikušas nulles, ja Padomju Savienība tur nebūtu uzbūvējusi ceļus, rūpnīcas, radījusi infrastruktūru.

Pagājušā gada rudenī Liepa paziņoja, ka Lietuvas pilsonības zaudēšanas iespēja viņu neatturēs no Putina atbalstīšanas. "Pašlaik ir tāds laiks, kad es nevaru nerunāt par to, ka mīlu savu valsti, ka atbalstu savu prezidentu. Un ja šos vārdus Lietuvā uzskata par pierādījumu tam, ka man vajag atņemt pilsonību, nu ko es varu izdarīt? Es taču nevaru mainīties. Es uzskatu, ka pašlaik ir laiks, kad nedrīkst klusēt. Un es savu pozīciju paužu," viņa paziņoja preses centrā "Rossija segodņa".

Māris Liepa piedzima Rīgā, taču padomju laikā savu karjeru veidoja galvenokārt Maskavā, kur nomira 52 gadu vecumā 1989. gada 26. martā un apbedīts Vagaņkovas kapsētā. Ilze Liepa, kas dzimusi Māra Liepas laulībā ar krievu aktrisi Margaritu Žigunovu, ir Krievijas pilsone. 2000. gadā  viņai izņēmuma kārtā tika piešķirta Lietuvas pilsonība par to, ka viņa vairāk nekā desmit gadus dejojusi kopā ar lietuviešu baletdejotāju Petru Skirmantu.

2022. gada rudenī intervijā Krievijas propagandistiskajam "YouTube" kanālam "Empatija Manuči " ("Эмпатия Манучи") Liepa nosodīja Baltijas valstu rīcību un atbalstīja Putina sākto karu Ukrainā. Viņa sacīja, ka viņai neesot šaubu par Putina teikto. "Man nav nekādu šaubu par to, ko saka mūsu prezidents. Lai gan tieši no otras puses teic, ka mēs esam apstulbināti un ka Kremlis mums ir aizmiglojis smadzenes. Bet tā ir katra cilvēka lieta un katra cilvēka izvēle. Man šķiet, ka tikai tagad mēs visi beidzot lieliski un precīzi saprotam, ka tā ir (..) mūsu dziļāko vērtību konfrontācija. Diemžēl Ukraina ir kļuvusi par maiņas monētu (..), bet mums nav citas izejas," teica Liepa, paskaidrojot, kāpēc viņa atbalsta "speciālo militāro operāciju", kā Krievijas propaganda dēvē iebrukumu Ukrainā.

"Man ir ļoti kauns par tām [Baltijas valstīm] un ļoti skumji. (..) Mēs ļoti labi saprotam, ka diemžēl tauta kļūst par ķīlnieku nelielai cilvēku grupai. Mums ir bezgala paveicies, ka mums ir tāds līderis kā Vladimirs Vladimirovičs Putins, kurš kalpo savai tēvzemei, ir uzticīgs savam pienākumam," jautāta par padomju pieminekļu nojaukšanu un krievu kultūras ierobežošanu Baltijas valstīs, sacīja Liepa.

Viņa toreiz stāstīja, ka 2022. gada 24. februārī klausījusies Putina kara runu tiešraidē, un nu priecājas, ka, pateicoties Krievijas armijas uzvarām, joprojām esot iespējams dzīvot, strādāt un veidot radošus plānus. Tāpat viņa norāda, ka daudzi viņas draugi ir iesaistīti militārajā operācijā, kuru viņa atbalsta, jo nešaubās, ka Putins runā patiesību.

Lai gan dejotāja zina, ka krieviem tiek stāstīts, ka "Kremlis ir aptumšojis smadzenes", tomēr viņa to sauc par katra paša izvēli. "Mēs visi lieliski saprotam. Tagad notiek mūsu dziļāko jēgu un vērtību konfrontācija. Diemžēl Ukraina ir kļuvusi par tirgošanās kārti. Man ir žēl, jo man tur ir daudz draugu, es mīlu šo zemi, esmu uzstājusies tur. Man Donecka, Dnepropetrovska, Kijiva, Ļviva ir pilsētas, ar kurām ir saistīta daļa manas mākslinieciskās dzīves, tāpēc tas ir ļoti skumji, bet mums nav citas izvēles," viņa sacīja. Liepa priecājas, ka daudzi mākslinieki ir aizbraukuši no Krievijas, jo, viņasprāt, tā valstī paliek tikai cilvēki ar īpašu garu: "Tagad mēs vismaz zinām, kas ir kas. Bet viss ir godīgi. Tagad mēs vismaz saprotam. Tā ir attīrīšanās."