Pabalstu dāļāšana Pierīgas iedzīvotājiem par pārcelšanos uz dzīvi Rīgā - absurds! Kritizē Rīgas mēra Viļņa Ķirša ideju
Apritējis gads kopš Rīgas mēra amatā ir Vilnis Ķirsis ("Jaunā vienotība"). Runājot par tukšajiem galvaspilsētas centra dzīvokļiem un tirdzniecības platībām, viņš nesen izteicās, ka varētu apsvērt domu par pārcelšanās pabalstiem tiem cilvēkiem, kas nolēmuši, piemēram, no Pierīgas pārcelties dzīvot uz Rīgas centru. Taču - vai ar to pietiks, lai galvaspilsētas centru padarītu dzīvošanai pievilcīgu. Līdz ar to Lielais jautājums: "Kā Rīgas centram piesaistīt iedzīvotājus?"
To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem - rakstniekam Jurģim Liepniekam, politoloģijas doktoram, domnīcas “Northern Europe policy centre” direktoram Artim Pabrikam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Jurģis Liepnieks ironizē, ka pats Rīgas mērs pašlaik nedzīvo Rīgā, un viņš, iespējams, izdomājis veidu, kā pats sevi ar lieliem pabalstiem pārliecināt pārcelties dzīvot uz administratīvo teritoriju, par kuru pats ir atbildīgs. Pēteris Šmidre Viļņa Ķirša ideju dāļāt šādus pārcelšanās pabalstus sauc par murgainu un šausmīgu praksi, jo pilsētai ir daudz citu mehānismu, kā atdzīvināt dzīvi vecpilsētā, un pirmām kārtām tās ir ekonomiskās sviras. Arī Artis Pabriks uzskata, ka pabalstu dāļāšana cilvēkiem, lai viņi pārceltos uz dzīvi Rīgas vecpilsētā ir absurda ideja – vienkārša naudas izšķērdēšana. Pirmām kārtām būtu jādomā par to, kā Latvijas galvaspilsētas vidi attīstīt, lai tā būtu pievilcīga.
Jurģis Liepnieks: "Vilnis Ķirsis nav pārāk gudrs"
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis pats nedzīvo galvaspilsētā, bet gan Pierīgā – Garkalnes pagasta Maksteniekos, un tagad viņš nācis klajā ar ideju, ka Pierīgas iedzīvotājiem varētu maksāt pārcelšanās pabalstus, lai viņus pārvilinātu dzīvot Latvijas galvaspilsētas centrā. Rakstnieks Jurģis Liepnieks saka, ka tas varētu būt savdabīgs Viļņa Ķirša plāns – viņa vadītā dome nobalso par pabalsta piešķiršanu viņam, lai Rīgas mēru pārliecinātu dzīvot Rīgā.
Rakstnieks uzsver, ka Vecrīga un pats galvaspilsētas centrs nav dzīvošanai piemērota vieta, sevišķi ģimenēm ar bērniem: “Reāla problēma, protams, ir visi trokšņi. Kopš Satversmes tiesa kādā “gudrības uzplūdā” ierobežoja pašvaldības tiesības izdot noteikumus par trokšņošanas ierobežošanu pēc vienpadsmitiem vakarā, pašvaldība visam atmetusi ar roku. Katrs dara kā grib, trokšņo kur un kā grib. Pirmām kārtām tās ir nakts ballītes, un nakts jums paiet ballītē! Vecrīga un centrs nav piemērots dzīvošanai, bet tas varētu būt ļoti piemērots biznesam, uzņēmējdarbībai, izklaidei, kaut kam tādam... Varētu būt zonas, kur nav jādzīvo, bet kur notiek ballītes: “Nu, te mums notiek ballīte, bet te, teiksim, cilvēki guļ.” Domei kaut kā šo politiku vajadzētu sakārot, lai cilvēki zinātu, kurā rajonā notiek ballītes (līdz sešiem rītā) un kurā mūsu bērni varēs gulēt un mierīgi iet uz skolu.”
Arī Jurģis Liepnieks pats lielāko dzīves daļu ir nodzīvojis Vecrīgā un ļoti labi saprot tos, kuri tagad vācas ārā no vecpilsētas: “Tur, piemēram, nevar normāli piebraukt ar mašīnu, gājēju ielās to var darīt tikai kaut kādās noteiktās diennakts stundās. Nav kur nolikt mašīnu, tas ir dārgi un sarežģīti.”
Ar zināmu ironijas piedevu Jurģis Liepnieks teic, ka ir vērts ieklausīties Viļņa Ķirša idejā, jo viņš šo problēmu ļoti labi pārzina – pats taču nedzīvo Rīgā un viņam jāmeklē iespējas, kā pašu sevi pārliecināt pārcelties uz Rīgu. Varbūt tas arī varētu būt pārcelšanās pabalsts, kas viņam ļautu nomaksāt kādu kredītu?
“Viņš ir viens no tiem rīdziniekiem, kurš pats sevi nav varējis pārliecināt pārcelties uz Rīgu. Tātad, Rīgas dome nav varējusi pārliecināt Rīgas mēru pārcelties dzīvot uz Rīgu. Tagad Vilnis Ķirsis lauza galvu, kā varētu citus pārliecināt pārcelties uz Rīgu. Nu viņš izdomājis maksāt pabalstus. Tātad, viņš pats varbūt domā, ka saņems to pabalstu,” saka Jurģis Liepnieks un rezumē: “Vilnis Ķirsis nav pārāk gudrs un arī ne pārāk labs Rīgas mērs.”
Artis Pabriks: "Tā ir naudas izšķērdēšana"
Politologs Artis Pabriks uzskata, ka no Rīgas mēra Viļņa Ķirša izskanējusī ideja sākt maksāt pabalstus Pierīgas iedzīvotājiem, lai viņi pārceltos uz dzīvi Rīgas centrā, ir vienkārša naudas izšķērdēšana. Pirmām kārtām, būtu jādomā par galvaspilsētas attīstības plāniem, kuri, diemžēl, pēdējos gados nav īstenojušies.
Tā vietā, lai lemtu par pabalstu piešķiršanu, lai cilvēki pārceltos dzīvot uz galvaspilsētas centru, pirmām kārtām, vajadzētu uzdot jautājumus, kāpēc Rīgas vecpilsētā nav biznesa, kāpēc cilvēki tur nevēlas būt, kāpēc ēku pirmo stāvu skatlogi ir tukši, saka Artis Pabriks: “Ieteiktu padomāt par citiem variantiem, kā neļaut iedzīvotāju skaitam Rīgas centrā samazināties. Ideja par “pārcelšanās pabalstiem” nav kritiku izturoša. Tad jau mēs varam pateikt, ka maksāsim pabalstus, lai cilvēki pārceļas uz Latgali. Kāpēc, piemēram, nedzīvot Ludzā, Zilupē vai Krāslavā? Nu acīmredzot, ar pabalstu izmaksāšanu ir par maz, lai es pārceltos uz kādu uz pierobežas reģioniem. Ir kaut kāds cits iemesls...”
Artis Pabriks uzsver, ka Rīgai ir potenciāls, kāds, piemēram, nav Zilupei: “Rīga jau daudzus gadsimtus ir Hanzas pilsēta, Baltijas centrs. Nu pajautāsim, kāpēc tagad cilvēki šeit nevēlas būt? Šī ir pilsēta ar lielu potenciālu, kurai budžets ir vairāk par miljardu eiro. It kā esam starp stiprākajām Baltijas metropolēm. Kāpēc nevaram atrast izdomu, kā šeit attīstīt biznesu, piesaistīt investīcijas, bet tikai to, kā vienkārši maksāt iedzīvotājiem, lai viņš no Mārupes mēģinātu pārcelties uz dzīvokli Rīgā? Domāju, ka tā būtu naudas izšķērdēšana.”
Tā vietā ir jāattīsta milzīgais Rīgas neizmantotais potenciāls, kas pēdējos gados nav darīts. Artis Pabriks uzskaita, vairākas lietas, kas būtu jāizmanto pilsētas pievilcības radīšanai. Pirmām kārtām tas ir tas, ka Rīga ir pilsēta pie ūdens, ar ostu: “Kāpēc mūsu krastmala nav izmantota? Kāpēc tur nav baržas ar restorāniem? Bet tur ir četru joslu autostrāde. Otrā – Pārdaugavas pusē ir mazi kanāliņi, arī iespējas kaut ko attīstīt. Lūdzu, dod šo iespēju! Ja es gribētu šajā pilsētā būt kaut kāds “diktators”, domātu par Spilves lidlauku. Izcila vēsturiska vieta, iespējas plašumam, kuru var izmantot arī avio vajadzībām. Bet šī vieta ir aizmirsta.
Nesen bija iespēja būt tādā salu valstī kā Taivāna. Tās galvaspilsētā Taipeja piecos stāvos ir izcils privāts jūrniecības muzejs, tāds ir arī Tallinā. Jā, arī mums it kā ir kuģniecības muzejs, bet ne tāds. Nu, paskatieties un salīdziniet! Tas neprasa lielus līdzekļus, tikai vienkāršu izdomu un dot cilvēkiem vaļu rīkoties un viņus atbalstīt. Mums ir arī tik daudz dažādi veci cietokšņi, tas pats Daugavgrīvas cietoksnis. Tā ir Rīgas izaugsmes iespēja! Vienkārši jāļauj pilsētai attīstīties, bet pēdējos gados, diemžēl, mēs šeit tādu drausmīgi strauju attīstību neesam redzējuši.”
Pēteris Šmidre: "Nu, tas ir murgaini!"
Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzskata, ka sākt dāļāt pabalstus cilvēkiem, kuri piekrīt pārcelties dzīvot uz Rīgas centru, ir murgs: “Nu, tas ir šausmīgi! It kā citu instrumentu nebūtu. Viņiem (politiķiem) vajag no visiem savākto naudiņu paturēt rokās un pēc tam, kā saka, no augstas tribīnes parādīt: “Mēs šitam un šitam iedevām pabalstu!”. No sākuma atņem naudu, tad to patur rokās, kur, protams, kaut kas kādam pielīp arī pie rokām, un tad šo naudu dalīt, it kā tā būtu viņu!”
Pēteris Šmidre norāda, ka līdzko pilsētu vēsturiskajos centros namus sāk aplīmēt ar sludinājumiem par to izīrēšanu vai pārdošanu, tas liecina par ekonomiskajām problēmām valstī. Un, lai tās risinātu, nebūtu jānodarbojas ar dažādu pabalstu dalīšanu, jo “tas ir šausmīgi! It kā citu instrumentu nebūtu. Viņiem (politiķiem) vajag no visiem savākto naudiņu paturēt rokās un pēc tam, kā saka, no augstas tribīnes parādīt: “Mēs šitam un šitam iedevām pabalstu!”. No sākuma (politiķi) atņem naudu, tad to patur rokās, kur, protams, kaut kas kādam pielīp arī pie rokām, un tad šo naudu dalīt, it kā tā būtu viņu. Domāju, ka pilsētai ir ļoti daudz citu dažādu mehānismu, lai cilvēkus ieinteresētu apdzīvot vēsturisko centru. Bet problēma, protams, nav pabalstos.”
Viņš teic, ka dzīvot un strādāt pilsētas vēsturiskajā centrā tomēr ir zināma privilēģija, kas zināmā mērā ir saistīta arī patriotismu. Tomēr: “Ja ar valsts ekonomiku viss ir kārībā, pilsētas centrs dzīvo un elpo. Cilvēki tusē restorānos, ir pilns ar tūristiem un tālāk.” Pilsētai būtu jādāļā nevis pabalsti, lai cilvēki pārceltos dzīvot uz vecpilsētu, ko uzņēmējs sauc par murgainu ideju, bet gan jāpiemēro citi mehānismi, kas, piemēram, saistīti ar nodokļu vai dažādu nodevu politiku. Bet dalīt šāda veida pārcelšanās pabalstus ir pēdējais, ko varētu darīt, rezumē Pēteris Šmidre.
Ko Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Artis Pabriks saka par Rīgas mēra ideju ar pārcelšanās pabalstiem pārvilināt Pierīgas iedzīvotājus uz Vecrīgu, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
