“Jūs jau esat uzvarētāji!” Lietuvas federācijas prezidents skaidro “EuroBasket” dažādo ietekmi un Rima Kurtinaiša faktoru

Kopš 2024. gada septembra Lietuvas Basketbola federācijas prezidenta amatā atrodas Mindaugs Balčiūns. Prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja bijušo spēlētāju Robertu Javtoku, bet pirms nonākšanas šajā amatā bija ģenerālsekretārs iepriekšējā prezidenta Vida Gedvila komandā. Balčiūns basketbolā ieņēmis dažādus amatus, un pirms ceturtdaļfināla spēles pret Grieķiju dažādus šī turnīra organizatoriskos aspektus, kā arī basketbola attīstību savā valstī komentēja portālam Jauns.lv. 

Pārliecināts par “EuroBasket” pienesumu Latvijai 

Mindaugs Balčiūns funkcionāra karjerā bieži bijis klāt dažādiem basketbola projektiem. Viņš strādājis Baltijas Basketbola līgā no 2005. līdz 2007. gadam, atradies organizatoru komandā Lietuvā notiekošajā 2011. gada Eiropas čempionātā, kā arī ilgus gadus strādājis Lietuvas Basketbola federācijā. Viņš uzskata, ka Rīgā notiekošais Eiropas čempionāts ir veiksmīgs Latvijai vairāku iemeslu dēļ. 

“Šāda mēroga sacensības rīkot ir liela privilēģija. Tas jūsu valstij ir arī liels sasniegums. Šos turnīrus pārsvarā vērtē pēc sportiskajiem rezultātiem, taču tā gluži nav, jo vēl ir arī ekonomiskais un sociālais aspekts,” stāsta Balčiūns. Lietuva pieteicās būt starp rīkotajām uz 2029. gada Eiropas čempionātu, taču rīkošanas tiesības neieguva - finālturnīrs risināsies Spānijā, Grieķijā, Igaunijā un Slovēnijā. 

“No ekonomiskā viedokļa šis turnīrs ir laba investīcija Latvijas valstij, lai vairāk reklamētu Rīgu kā pilsētu un Latviju kā valsti. Esmu jau saskaitījis, ka valsts savus ieguldījumus jau ir atpelnījusi tikai no lietuviešu faniem,” ar pārliecību stāsta Balčiūns. Iepriekš ziņots, ka Latvijas valsts un Rīgas domes līdzfinansējums turnīra rīkošanai ir ap 11,6 miljoniem eiro. “Ir kalkulēts, ka dienā šeit atbraukušais fans iztērē ap 300 eiro, bet tikai biļete uz spēli maksā no 120 līdz 200 eiro (tas domāts par izslēgšanas cīņām - aut.). Ja pievieno viesnīcas, ēdienu un kaut vai atribūtikas iegādi, tad summa pieaug. Domāju, ka Latvijai uzņemties “EuroBasket” rīkošanu bija labs lēmums.” 

Lietuvas fani Rīgā bija redzami kuplā skaitā uz astotdaļfināla maču pret Latviju (ne visi tika tribīnēs), bet ceturtdaļfinālā, kuru apmeklēja kopā 10,5 tūkstoši, 95% bija lietuvieši. Igaunijas fani šeit izpirka 32 tūkstošus biļešu, savukārt, izslēgšanas spēlēm tuvojoties kulminācijai, uz Rīgu vairāk braukuši fani no Somijas, kā arī Gruzijas un Grieķijas. Mazāk fanu ieradušies no divām citām pusfinālistēm, Turcijas (pusfinālā pret Grieķiju gan to bija vairāk nekā pirms tam) un Vācijas. 

“Cits aspekts ir sociālais,” par “EuroBasket” ietekmi uz sabiedrību stāsta Balčiūns. “Ar turnīra palīdzību var popularizēt basketbolu jauniešu vidū. Redzam, cik daudz jaunu cilvēku nāk uz jūsu izlases mačiem. Ir izpārdota arēna, aizrautīgi fani. Ja Lietuvā basketbolam kā pirmajam sporta veidam lielas konkurences nav, tad Latvijā ir citādāka situācija. Man šķiet, ka šobrīd basketbols uzvar ļoti skaidri. Ticu, ka šis laiks iedos pozitīvu ietekmi uz basketbola attīstību Latvijā nākotnē.” 

Savukārt sportisko rezultātu ziņā Balčiūns atgādina pašu rūgto pieredzi 2011. gadā, kad Lietuva ceturtdaļfinālā ar 65:67 zaudēja Ziemeļmaķedonijai. “Kad spēlē mājās, gaidas no apkārtējiem un sabiedrības ir lielākas. Mēs to uz savas ādas izbaudījām 2011. gadā. Tas bija ļoti sāpīgi, šo izjūtu labi saprotu. Tomēr pat, ja tev būs pieejami labākie spēlētāji, tas negarantē to, ka uzvarēsi.” Balčiūns atkārto, ka Lietuvas un Latvijas basketbola federācijām ir jau ilgstoša un cieņpilna sadarbība, savukārt rīkotais “EuroBasket” uzskatāms par veiksmīgu. “Jūs parādījāt, ka protat svinēt basketbolu!” 

Noturēt identitāti un Kurtinaiša faktors 

“Ceturtdaļfinālā neesam spēlējuši desmit gadus. Tas licis mums domāt, kas ir jāmaina darbā ar nacionālo izlasi un visu basketbola struktūru,” saka Balčiūns. “Esam gandarīti redzēt, ka mūsu pieeja sāk dot rezultātus. Vienu dienu vari uzvarēt, bet citu zaudēt, taču pat bez labākajiem spēlētājiem kā Domanta Saboņa un Igna Brazdeiķa, varam cīnīties par uzvaru. Nākamais mērķis būtu pusfināla sasniegšana.” Šī gada turnīrā to neizdevās īstenot, ceturtdaļfinālā piekāpjoties spēcīgajai Grieķijai. Ja lietuvieši būtu uzvarējuši, tad Balčiūns prognozēja tik daudz Lietuvas fanu ierašanos Rīgā, kas nespētu satilpt arēnā. 

Balčiūns uzsver, ka Lietuvas viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir saglabāt izlasi, kurā nespēlē naturalizētais basketbolists. FIBA noteikumi pieļauj viena naturalizētā spēlētāja atrašanos pieteiktajā sastāvā un daudzas valstsvienības šo vaļību noteikumos arī izmanto. “Arī pie mums Lietuvā ir bijis daudz debašu par to, vai gadījumā nevajadzētu kādu naturalizēt. Mēs labāk esam nedaudz vājāki, taču ar tikai lietuviešiem komandā. Tā gribam saglabāt šo identitāti. Kursu noturēt nav nemaz tik viegli. Paskatieties paši - Polija ar 36 miljoniem iedzīvotāju un Turcija ar 85 miljoniem naturalizē spēlētājus. Latvija un Lietuva to nedara.” Latvijas basketbolā gan tas vēsturiski ir noticis un arī nesenākā vēsturē diskusija par tematu arī bijusi. 

Pirmo ceturtdaļfinālu desmit gadu laikā Lietuva sasniedza ar 65 gadus veco Rimu Kurtinaiti trenera amatā. Viņš amatā nomainīja Kazi Maksvīti pēc tam, kad Lietuva nekvalificējās 2024. gada olimpiskajām spēlēm. “Iespējams, viņam jau agrāk bija jākļūst par izlases treneri, taču Lietuvā ir daudzi, kuri ir gatavi strādāt izlasi,” par Kurtinaiša iecelšanu amatā stāsta Balčiūns. “Maksvītis bija viens no retajiem treneriem, kuram ir visu jauniešu turnīru zelta medaļas. Spilgtākā no tām - 2011. gada U-19 Pasaules kausa zelts Latvijā ar Jonu Valančūnu sastāvā. Mēs bijām pārliecināti, ka šo konceptu jātransformē uz nacionālo izlasi. Bijām tuvu, lai ko arī izcīnītu, taču pēc uzvaras pār ASV 2023. gada Pasaules kausā domājām, ka varam visu. Zaudējām Serbijai ceturtdaļfinālā un pagājušajā vasarā netikām uz olimpiskajām spēlēm.”

Pēc netikšanas uz Parīzi Maksvītis paziņojis, ka neturpinās darbu ar izlasi, tāpat uz āru izlauzās skandāls par režīma neievērošanu. “Jasikevičs tajā laikā teica, ka koncentrēsies klubu karjerai. Viņš kļuva par Eirolīgas čempionu, tā kā izvēle bija pareizā. Rims Kurtinaitis bija mūsu vienīgā un labākā kandidatūra. Esam priecīgi, ka viņš un arī Toms Pačess ir piekrituši - esam pateicīgi par darbu visam treneru kolektīvam, bet viņi ir kodols.”

Pačess vēl pavasarī atļāvās kritizēt NBA basketbolistus ar Jonu Valančūnu priekšgalā un spēļu laikā bieži redzams, kā tieši viņš dod norādes. Uz jautājumu, vai tieši Pačess ir galvenais aizkulišu darbā, Balčiūns atbildēja izvairīgi. “Nevēlos teikt, kurš ir kurš, bet tā ir laba komanda. Viņi viens otru papildina ar dažādām idejām un filosofijām. Kurtinaitis ienesa tādu klasisko pieeju iekšienē, kur dominē disciplīna. Tas varbūt bija aizmirsies kādu laiku. Mums ir garāks sagatavošanās darbs un daudz kas cits. Mēs ļoti novērtējam viņa darbu.”

Lietuvas izlasē jau ir skaidrs desmitgades plāns par to, ko tā vēlas sasniegt gan no popularizēšanas un mārketinga viedokļa, gan sportisko rezultātu ziņā. Jau no novembra, līdzīgi kā Latvija, lietuvieši uzsāks kvalifikāciju uz 2027. gada Pasaules kausu, kas gaidāms Katarā.