Kādi gēni nosaka mūsu (un mūsu bērnu) matu krāsu?
Ne visi zina, ka matu gēnu mantojums var nākt no vairāku paaudžu seniem priekštečiem un ka matiem mēdz būt arī ģenētiskas mutācijas. Vispirms jāzina ģenētikas likums – uzvar spēcīgākais.
Diez vai cilvēkus, kuriem vairākās paaudzēs bijuši tikai tumšmataini vai tikai gaišmataini senči, interesē viņu matu krāsas ģenētiskā vēsture. Taču, piemēram, ja tumšmatainam pārim piedzimst gaišmatains vai ruds bērns, jautājums par šādu pārsteigumu kļūst pat ļoti aktuāls (ak, nabaga māmiņas, kuras tiek turētas aizdomās par sānsoļiem…). Ne visi zina, ka matu gēnu mantojums var nākt no vairāku paaudžu seniem priekštečiem un ka matiem mēdz būt arī ģenētiskas mutācijas.
Vispirms jāzina ģenētikas likums – uzvar spēcīgākais. Matu krāsas veidošanās procesā (grūtniecībā auglim) tas ir dominantais pigmentācijas gēns. Visi organisma gēni iedalās dominantajos un recesīvajos (tie neizpaužas un netiek pārmantoti iedzimtības ceļā), un cīņa par ietekmi (starp vecāku dominantajiem gēniem) sākas jau brīdī, kad bērns tiek ieņemts. Saistībā ar matiem dēls vai meita mantos tā vecāka krāsu, kuram bijis vairāk dominanto pigmentācijas gēnu, bet, ja abiem vecākiem ir aptuveni vienāds dominanto un recesīvo gēnu skaits (piemēram, rudmatim un tumšmatei), cīņas rezultāts nav paredzams. Ģenētika nav matemātika! Turklāt gēnu pārneses procesos (vairāk nekā simts ģenētiskajos faktoros, kas ietekmē matu krāsu) var iesaistīties arī vecvecāku un vēl senāku priekšteču gēni. Statistika liecina, ka šādi “senču mantojuma” bērni parasti ir pirmdzimtie.
Vēl jāņem vērā, ka bērnam līdz piecu gadu vecumam matu krāsa var mainīties pat vairākas reizes, un šī nestabilitāte tiek skaidrota ar melanīna (pigmenta, kas atbild par matu krāsu) sadalījumu matos. Matu krāsas izmaiņas var notikt arī pusaudža gados, kad mainās testosterona līmenis.
Matu krāsu un biezumu nosaka mata sakne, kas atrodas matu folikulā un kurā tiek ražots gan keratīns (tas ir bezkrāsains), gan melanīns un melanocīdi, kas, tēlaini izsakoties, paletē jauc krāsas. Melanocīdi ražo divu veidu pigmentus – feomelanīnu (sarkanīgi dzeltens) un eumelanīnu (pelēkbrūns). Tikai divu molekulu proporcijas nosaka visu matu krāsu spektru – no melnas līdz gandrīz baltai. Melnos matos ir ļoti koncentrēts eumelanīna daudzums, paaugstināts feomelanīns dod rudus matus, bet blondi mati liecina par abu šo pigmentu nepietiekamību. Dabā ir iekārtots tā, ka tumšais eumelanīns ir spēcīgāks par sarkano feomelanīnu, tāpēc tumšmataino planētas iedzīvotāju (ieskaitot šatēnus) ir daudzkārt vairāk par rudajiem un blondajiem (tiek lēsts, ka pat 90 procenti).
* Rudi mati. Tā ir retākā matu krāsa uz planētas (sastopama 1–2 % pasaules iedzīvotāju), jo pēc būtības rudais gēns ir recesīvs. Lai bērns piedzimtu ruds, viņam jāmanto divas rudā gēna versijas – gan no mātes, gan tēva, un arī tādā gadījumā garantija ir tikai 60 procenti. Atlikušajos procentos bērns var būt blondīns (20 %) vai tumšmatis (20 %). Tiesa – šie bērni savā genomā turpina nest savu “nerealizēto” rudo gēnu. Matu gēns MC1R ir ārkārtīgi plaši pētīts, un noskaidrots, ka lielākā daļa rudmatainības (aptuveni 80 %) radusies MC1R gēna mutācijas rezultātā, kad melnais pigments eumelanīns mata struktūrā izzūd un par dominējošo kļūst sarkanais feomelanīns.
* Albīnismu (balti mati, skropstas, uzacis) raksturo melanīna sintēzes traucējumi (tā ražošana pavājinās vai apstājas) un dažādu gēnu mutācija. Albīnismu nevar gluži ierindot starp matu krāsām, jo mati ir bezkrāsaini, un tā ir ģenētiska slimība. Sakarā ar pēcnācējiem albīnismam piemīt kāda īpatnība – ja tikai grūtniecei ir albīnismu izraisošais gēns, pastāv 50 % iespējamība dzemdēt albīnu bērnu, bet, ja abi vecāki ir šī gēna nesēji, iespējamība samazinās līdz 25 procentiem.
* Taisni vai sprogaini? Vispirms jāzina, ka taisnus matus pārstāv recesīvie gēni, bet sprogainos (arī viļņainos) dominantie. Tātad taisnu–sprogainu matu vecāku bērniem, visticamāk, būs sprogaini vai viļņaini mati. Arī pārus, kuros abi vecāki ir sprogaini, gaida līdzīga nākotne – statistika liecina, ka diviem sprogainajiem sprogaini bērniņi dzimst tikai 25 % gadījumos (pārējos gadījumos mati ir viļņaini).
Interesanti. Gēns, kas ietekmē matu sprogošanos, ir proteīns TCHH, un tas ir cieši saistīts ar kādu unikālu ģenētisku matu mutāciju, sauktu par savērptajiem stiklveida matiem (mati izskatās kā sagofrēti). Tā ir vēl neizskaidrota parādība. Šādi mati tiešā nozīmē stāv gaisā, un galva izskatās pēc pieneņpūkas*. Pagaidām cilvēces vēsturē ir fiksēti vien aptuveni simts stiklveida matu īpašnieku, no kuriem slavenākais ir zinātnieks Alberts Einšteins, kuru pēc fotogrāfijām varētu raksturot kā cilvēku, kas nevīžo saķemmēt matus. Taču savērptie stiklveida mati gandrīz nav izķemmējami un nepadodas ieveidošanai.
* Plāni vai kupli? To nosaka dažādi gēni, kas attīstījušies dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Piemēram, Āzijā dzīvojošajām populācijām ne tikai matu blīvums, bet paša mata diametrs ir lielāks nekā ziemeļeiropiešiem. Jāpiebilst, ka nākamajām paaudzēm tiek nodota arī plikpaurība, taču tikai pa sieviešu līniju. Ja vīrietim, kam pastiprināti un pāragri izkrīt mati, piedzimst meita, viņa šo defektu nodod tālāk savam dēlam. Ja viņas dēlam piedzimst dēls, šī pēctecība tiek pārtraukta.
