Vairāk nekā puse vecāku baidās par emocionālas vardarbības riskiem bērnu sporta pulciņos

Kā noskaidrots vecāku aptaujā, katrs otrais vecāks (52%) ir nobažījies par emocionālas vardarbības riskiem, bet katrs trešais vecāks – par fizisku (38%) un seksuāla rakstura (35%) pārkāpumu riskiem bērnu sporta pulciņos, turklāt teju puse vecāku nezina, kur vērsties pārkāpumu gadījumos. Kas darāms un kam jāuzņemas atbildība, lai sporta vide ikvienā pašvaldībā būtu bērniem droša, tas šodien tika pārrunāts konferencē "Spēle pēc noteikumiem: bērnu seksuālas izmantošanas riski sportā un to prevencija pašvaldībās”.

Konferences pirmajā daļā ar skaudru pieredzes stāstu dalījās bijušais Anglijas premjerlīgas futbolists Pols Stjuarts, kurš atklāti pastāstīja par savulaik pārciesto fizisko un seksuālo vardarbību no trenera puses, žurnālists Raimonds Rudzāts dalījās par tēmas izgaismošanu medijos, savukārt par emocionālās vardarbības pieredzi runāja Latvijas pludmales volejboliste Anastasija Samoilova.

“Bērni ir mūsu kopīgā atbildība un nākotne. Atbildīga rīcība prasa mūsu visu - valsts institūciju un pašvaldību, sporta federāciju un treneru, nevalstiskā sektora un ekspertu, vecāku, kā arī sabiedrības kopumā - iesaisti. Par drošību sportā, par vardarbību un tās veidiem mums ir jāveido pilnvērtīga izpratne, jāinformē un jāizglīto kā sporta treneri, tā arī bērni un viņu vecāki. Pats būtiskākais ir panākt izpratnes un apziņas revolūciju sabiedrībā, ka vardarbību var novērst katrs no mums, ja laicīgi ceļam trauksmi un vienaldzīgi nepaejam garām, neizliekamies neredzam problēmu. Sporta nodarbībām, treniņiem un sacensībām ir jānotiek drošā vidē,” uzsvēra Aleksandrs Samoilovs, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors.

Kā norādīja bērnu aizsardzības sportā eksperts Roko Briganti (Itālija), valstij ir jānosaka skaidras vadlīnijas, pēc kurām vadīties ikvienai sporta organizācijai darbā ar bērniem, savukārt Bērnu aizsardzības centra pārstāve Inga Eizengrauda akcentēja pašvaldību lomu un to iespējas – tostarp preventīvo pasākumu plānošanā un proaktīvā starpinstitucionālajā sadarbībā. Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvis Ivars Pauska un sporta integritātes pētniece Laima Kirtovska skaidroja bērnu aizsardzības sistēmas pamatprincipus, savukārt labās prakses piemēri izskanēja no Smiltenes novada pašvaldības, Rīgas Vingrošanas skolas un “Centrs Dardedze” pārstāvjiem. 

"Mūsu dzīve ir skaists, taču izaicinājumiem bagāts ceļojums, piepildīts ar emocijām, sasniegumiem, kāpumiem un kritumiem. Sports ir svarīga šī ceļojuma sastāvdaļa, kas māca pārvarēt grūtības un neatlaidīgi virzīties uz mērķi. Tas ir process, kas balstās uz savstarpēju cieņu, draudzību un izcilību. Mums ir jānodrošina droša un atbalstoša vide, īpaši mūsu jaunajai paaudzei, jau no sākuma izslēdzot jebkādu spiedienu, ņirgāšanos vai uzmākšanos. Šādi negatīvi faktori var neatgriezeniski sabojāt cilvēka dzīvi, atstājot postošas sekas nākotnē. Mēs visi esam atbildīgi – ģimenēs, skolās, darbavietās un visā sabiedrībā – par to, lai ikvienam būtu iespēja augt un attīstīties veselīgā un cieņpilnā vidē," norādīja Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis.